Visums miljardiem gadu laikā ir nepārtraukti mainījies, un mūsdienu teleskopi ļauj mums ielūkoties tā senākajā pagātnē. Jo tālāk mēs spējam ieskatīties kosmosā, jo labāk ceram saprast, kā radās pirmās zvaigznes un galaktikas. Tomēr reizēm atklājam objektus, kas nepakļaujas ierastajiem likumsakarību skaidrojumiem.
Neparasts atklājums: neparasti “tīra” galaktika
Tieši tā notika nesenā pētījumā, kad zinātnieki atklāja neparasti tīru galaktiku. Tās īpašības liecina, ka tajā, iespējams, mirdz pašas pirmās Visuma zvaigznes. Galaktika izveidojusies krietni vēlāk, nekā kosmologi šāda tipa objektus būtu gaidījuši, tāpēc šis atklājums raisa daudz jautājumu.
Galaktika, kas ieguvusi apzīmējumu CR3, ir kā pavediens uz ļoti agrīnu Visuma attīstības posmu. Lai gan tā izveidojās miljardiem gadu pēc Lielā sprādziena, tās zvaigžņu īpašības līdzinās pirmajām zvaigžņu paaudzēm. Tas liek zinātniekiem pārdomāt, kā tieši attīstījās Visums un kur vēl varētu slēpties līdzīgi objekti.

Kas ir pirmās zvaigznes?
Pirmās zvaigznes dēvē par trešās populācijas zvaigznēm. Tās gandrīz pilnībā sastāvēja no ūdeņraža un hēlija – smagākajiem elementiem Visumam tobrīd vēl nebija bijis laika veidoties. Tikai vēlākās zvaigznes, eksplodējot kā supernovas, izmeta apkārtējā telpā smagākas vielas, piemēram, oglekli, skābekli un dzelzi.
Gadu desmitiem zinātnieki ir mēģinājuši atrast šo pirmatnējo zvaigžņu pēdas. Parasti tās meklē ļoti agrīna laikmeta galaktikās. Tāpēc CR3 ir tik pārsteidzošs atradums – šī galaktika izveidojās laikposmā, kad tik “tīru” zvaigžņu pastāvēšana tika uzskatīta par maz ticamu.
Dīvainā galaktika CR3
Izmantojot Džeimsa Veba kosmisko teleskopu un citas lielas observatorijas, zinātnieki izpētīja CR3 izstaroto gaismu. Tās spektrā skaidri redzamas ūdeņraža un hēlija līnijas, taču smagāko elementu klātbūtne ir tik tikko manāma. Šāda ķīmiski “tīra” vide liecina, ka zvaigznes nav būtiski ietekmējušas iepriekšējas supernovu sprādzienu paaudzes.
Vēl pārsteidzošāks ir fakts, ka galaktika, spriežot pēc aprēķiniem, ir tikai aptuveni divus miljonus gadu jauna. CR3 gandrīz nav kosmisko putekļu, un tās zvaigznes ir neparasti mazas. Tas būtiski atšķir šo galaktiku no citām tā paša laikmeta sistēmām, kurās parasti ir daudz masīvu un īsmūžīgu zvaigžņu.
Kāpēc šī galaktika ir tik “tīra”?
Pēc zinātnieku domām CR3 izveidojusies ārkārtīgi tukšā un izolētā Visuma reģionā. Tās apkārtnē gandrīz nebija citu zvaigžņu vai galaktiku, kas to varētu “piesārņot” ar smagākiem elementiem. Šāds kosmisks izolācijas stāvoklis ļāva gāzes mākoņiem saglabāties gandrīz nemainītiem miljardiem gadu.
Tieši tāpēc CR3 varēja izveidoties zvaigznes, kas ļoti līdzinās pirmajai zvaigžņu paaudzei. Ja tas apstiprināsies, CR3 kļūs par izcilu pētījumu objektu: tā dos iespēju daudz detalizētāk nekā jebkad iepriekš izpētīt sākotnējos Visuma attīstības posmus.
Nākotnes pētījumi un to nozīme

Lai nepārprotami pierādītu, ka CR3 tiešām mirdz pirmās zvaigznes, nepieciešams ievērojami vairāk novērojumu. Īpaši svarīgi būtu skaidri konstatēt raksturīgu hēlija signālu, kas pašreizējā spektrā nav pietiekami labi izcelts. Zinātnieki gan uzskata, ka signāls varētu būt vienkārši pārāk vājš, lai tas selgi izceltos esošajos datos.
Ja turpmākie pētījumi apstiprinās pašreizējos secinājumus, tas būs viens no nozīmīgākajiem atklājumiem mūsdienu kosmoloģijā. Tik jauna, bet savā būtībā ļoti sena galaktika palīdzētu labāk saprast, kā radās pirmās zvaigznes – un tas ir būtisks solis ceļā uz Visuma izcelsmes noslēpumu atklāšanu.


