Kā mazināt mākslīgā intelekta (MI) radītos riskus cilvēktiesībām, šodien ir būtisks jautājums visiem – sākot ar Amazones lietusmežu kopienām un beidzot ar Eiropas valdībām.
Šogad šis jautājums nonāca arī ANO darba grupas darba kārtībā, kurai priekšsēdētāja ir Mykolo Romerisa universitātes (MRU) profesore, Dr. Lyra Jakulevičiene. No diskusijām pasaules forumā, kas norisinājās novembra beigās, skaidri izkristalizējās viens secinājums: saistošais MI regulējums tikai kļūs stingrāks, taču dažādos pasaules reģionos tas rada ļoti atšķirīgus izaicinājumus.
ANO darba grupa: neatkarīgi eksperti un skaidrs mandāts
ANO darba grupa par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām ir piecu neatkarīgu ekspertu komanda no dažādiem pasaules reģioniem. Viņi nav pakļauti nevienai valstij vai ANO struktūrai. Viņu mandāts ir skaidrs: palīdzēt valstīm un uzņēmumiem īstenot ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, kas pieņemti 2011. gadā un šobrīd ir vienīgais globāli atzītais standarts šajā jomā.
Jums varētu patikt šie:
“Mūsu misija ir palīdzēt organizācijām identificēt un pārvaldīt ar uzņēmējdarbību saistītos cilvēktiesību riskus, kā arī iedrošināt valstis uzraudzīt, lai uzņēmumi pildītu savas saistības cilvēktiesību jomā,” skaidro MRU profesore Dr. Lyra Jakulevičiene, kuru pērn vairāk nekā 190 ANO dalībvalstis ievēlēja par darba grupas pārstāvi Centrālās un Austrumeiropas un Balkānu reģionā. ANO īpašo referentu statusam atbilstošo ekspertu atlases process ir ilgs un sarežģīts – kandidātus vērtē pēc kompetences, pieredzes un profesionālās ekspertīzes.
Dialogs ar valstīm, uzņēmumiem un kopienām
ANO darba grupa uztur pastāvīgu dialogu ar valstīm, uzņēmumiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām kopienām. Katru gadu novembrī darba grupa rīko pasaulē lielāko forumu, kurā tiek apspriesti uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jautājumi. Šogad forumā piedalījās 4650 dalībnieki no 146 valstīm – pārstāvētas bija gan valdības, gan vismazākās kopienas, tostarp kopienas no Amazones lietusmežiem.
“Bieži šķiet, ka globālās problēmas attiecas tikai uz lielvalstīm vai reģioniem, kur cilvēktiesību aizsardzība ir vāja. Taču arī Latvijas uzņēmumi un organizācijas var nonākt reputācijas risku priekšā, jo vērtību ķēdes uzņēmējdarbībā stiepjas cauri visai pasaulei – līdz pat piegādātājiem vistālākajos reģionos. Šīs problēmas ir iespējams risināt tikai tad, ja tiek iesaistītas visas ieinteresētās puses, tostarp vietējās kopienas,” uzsver profesore.
Sūdzību izskatīšana: ātrāka alternatīva tiesas procesam
Katru gadu ANO darba grupa saņem vairākus simtus sūdzību par uzņēmumu iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem, no kurām aptuveni simts tiek pilnībā izskatītas. “Mēs neesam tiesa, taču varam tieši sazināties ar sūdzībā minēto uzņēmumu, palīdzēt sarunu procesā, veikt izpēti un meklēt risinājumus. Bieži tas ir ātrāks un tiešāks ceļš nekā tiesvedība, lai gan mūsu secinājumiem nav tāda pati juridiskā spēka kā tiesas spriedumiem,” skaidro prof. Dr. L. Jakulevičiene.
Centrālajā un Austrumeiropā šis mehānisms joprojām ir maz pazīstams, tādēļ no šī reģiona darba grupā nonāk tikai atsevišķas sūdzības. Citviet pasaulē šīs iespējas tiek izmantotas daudz aktīvāk.
Jums varētu patikt šie:
Tēmu ziņojumi un ikgadējie pārskati
ANO darba grupa sagatavo tēmu ziņojumus ANO Cilvēktiesību padomei un ikgadējos ziņojumus ANO Ģenerālajai asamblejai. Tēmu ziņojumi katru gadu pievēršas kādam aktuālam jautājumam, skaidro tā problēmas būtību un piedāvā praktiskus ieteikumus un vadlīnijas. Ziņojumi tiek veidoti ciešā sadarbībā ar valstu, uzņēmumu, pilsoniskās sabiedrības un akadēmiskās vides pārstāvjiem visā pasaulē.
Sākot darbu kā darba grupas vadītājai 2025. gada sākumā, prof. L. Jakulevičiene ierosināja pētījumu par MI sistēmu iepirkuma un izmantošanas iespējamo kaitīgo ietekmi uz cilvēktiesībām uzņēmējdarbībā un izveidoja komandu atbilstoša tēmu ziņojuma sagatavošanai.
Reģionālā atbildība un Latvijas ieguldījums
Lai gan profesore ir dzimusi Latvijā, ANO darba grupā viņa ir atbildīga par visu Centrālās un Austrumeiropas un Balkānu reģionu. Viņa piedalās forumos, apmeklē vietas, kur tiek pieļauti cilvēktiesību pārkāpumi, un strādā ar sūdzībām no šī reģiona. Ziņojuma par MI izmantošanas ietekmi uz cilvēktiesībām uzņēmējdarbībā sagatavošanai visā pasaulē tika rīkotas 85 konsultācijas.
“Katras konsultācijas laikā atklājās atšķirīga realitāte – atšķīrās gan skatījums, gan iespējas, gan pieredze,” norāda profesore.
Mākslīgā intelekta riski un realitāte
Prof. Dr. L. Jakulevičiene skaidro, ka ANO darba grupas izstrādātais tēmu ziņojums aplūko, kādi riski cilvēktiesībām rodas, izmantojot MI sistēmas uzņēmējdarbībā un publiskajā sektorā, un kā šie riski izpaužas dažādos līmeņos.
Īpaši skaļš piemērs ir Nīderlandes sociālās nodrošināšanas sistēmā izmantoto algoritmu kļūdas, kā dēļ 2021. gadā atkāpās visa valdība. Tūkstošiem cilvēku nepamatoti apsūdzēja krāpšanā un piespieda atmaksāt milzīgas summas.
Lielbritānijas pasta skandāls ir vēl viens sāpīgs piemērs tam, kā tehnoloģiju kļūda var sagraut cilvēku dzīvi. Vairāk nekā 700 pastu nodaļu vadītāju tika apsūdzēti krāpšanā un nepareizā grāmatvedībā tikai tāpēc, ka sistēma kļūdaini uzrādīja kases trūkumus. Lai gan problēmu izraisīja tehnoloģija, sodu saņēma cilvēki. Šo lietu tagad uzskata par lielāko tieslietu sistēmas kļūdu Lielbritānijas vēsturē.
Vēl viens piemērs ir diskriminācija darba tirgū, ko var pastiprināt MI izmantošana personāla atlasē: analizējot kandidātu CV, sistēma var automātiski atgrūst pieteikumus, kuros norādīta noteikta tautība, vecums vai dzīvesvieta. Dažās nozarēs MI izmanto pat darbinieku emociju vai noguruma uzraudzībai – piemēram, lai raktuvēs vērtētu strādnieku noguruma līmeni. Eiropas Savienības tiesības šādu praksi darbavietā un izglītības iestādēs aizliedz. Tajā pašā laikā, piemēram, Ķīnā plaši tiek piemērota sabiedriskā reitinga sistēma, kas balstās uz personas uzvedības datiem publiskajā telpā.
“Uzņēmumi nereti pat neapzinās, kāda patiesībā ir MI izmantošanas ietekme uz cilvēktiesībām viņu biznesā. Tāpēc pirmajam solim ir jābūt pašnovērtējumam: kādas tehnoloģijas tiek izmantotas un kādus riskus tās rada,” uzsver profesore.
Regulējuma attīstība un līdzsvara meklējumi
MI regulējums dažādos pasaules reģionos ievērojami atšķiras, tomēr saistošu noteikumu kļūst arvien vairāk. Eiropas Savienība ir pieņēmusi MI regulu (AI Act), Eiropas Padome – pirmo starpvalstu konvenciju par MI, Dienvidamerikā, Dienvidkorejā un Ķīnā tiek īstenoti savi regulējuma modeļi, bet Āfrikas Savienība ir apstiprinājusi MI regulējuma stratēģiju. Profesore uzsver līdzsvarotas pieejas nepieciešamību:
“Lai kāds arī būtu regulējums, riski nekur nepazūd. Uzņēmumiem vienmēr ir izdevīgi, ja spēles noteikumi ir skaidri un prognozējami.”
MRU ieguldījums un zinātnes ietekme
ANO darba grupas darbs Latvijas zinātnei sniedz unikālu iespēju – iegūt empīrisku informāciju par cilvēktiesību pārkāpumu riskiem dažādos pasaules reģionos. MRU vairākkārt ir veikusi pētījumus un konsultējusi Latvijas valsts institūcijas par cilvēktiesību ievērošanu, uzņēmējdarbību un mākslīgā intelekta regulējumu.
Profesore uzsver, ka šī pieredze ir nozīmīga gan universitātei, gan studentiem, kuri nākotnē strādās MI, tiesību vai politikas jomā:
“Universitātes loma nav tikai zināšanu nodošana, bet arī praktisku gadījumu analīze un ieteikumu izstrāde lēmumu pieņēmējiem, lai veicinātu uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanu.”
Prof. Dr. L. Jakulevičiene turpinās darbu ANO darba grupā vismaz vēl divus gadus. Ja viņa tiks ievēlēta otrajam pilnvaru termiņam, tas zināmā mērā būs viņas profesionālā stāsta déjà vu – tieši tāpat viņa divus termiņus pēc kārtas vadīja MRU Juridisko fakultāti kā dekāne.
