Pēdējos gados arvien biežāk tiek apspriests, vai un kad noteiktā vecumā cilvēkiem būtu piespiedu kārtā jāatņem vadītāja apliecība. Eiropas Savienībā tiek apsvērta iespēja ieviest obligātas veselības pārbaudes gados vecākiem autovadītājiem, kur neveiksmīgs veselības stāvokļa izvērtējums nozīmētu vadītāja tiesību zaudēšanu.
Tomēr šādi plāni izraisīja daudz pretrunīgu viedokļu, tādēļ tika panākts kompromiss, kas vienlaikus cenšas nodrošināt gan ceļu satiksmes drošību, gan arī gados vecāku cilvēku tiesību ievērošanu.
ES mērķis: satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu samazināt līdz nullei
Eiropas Komisijas ilgtermiņa mērķis ir tā dēvētā „nulles vīzija“ – programma, kuras ietvaros līdz 2050. gadam paredzēts samazināt satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu līdz nullei. Pašlaik Eiropas Savienības ceļos ik gadu dzīvību zaudē vairāk nekā 20 000 cilvēku, tādēļ Komisijas starpposma mērķis ir līdz 2030. gadam šo skaitu samazināt vismaz uz pusi.
Jums varētu patikt šie:
Lai sasniegtu šo mērķi, nepieciešamas izmaiņas, kas skar dažādas autovadītāju grupas, tostarp arī seniorus.
Veselības pārbaude ik pēc pieciem gadiem – iecere, no kuras atteicās
Statistika liecina, ka autovadītāji, kuri ir vecāki par 60 gadiem, 2024. gadā izraisīja teju piektdaļu ceļu satiksmes negadījumu. Šajos negadījumos dzīvību zaudēja vairāk nekā 300 cilvēku, bet vairāk nekā 4000 tika ievainoti.
Šie dati mudināja politiķus ierosināt, ka visiem autovadītājiem pēc 70 gadu vecuma sasniegšanas ik pēc pieciem gadiem būtu jāveic obligāta veselības pārbaude. Ja ārsta slēdziens būtu negatīvs, vadītāja apliecība tiktu atņemta.
Tomēr Eiropas Parlamenta deputāti šo priekšlikumu neatbalstīja. Viņu ieskatā tas būtiski ierobežotu senioru tiesības un iespējas pārvietoties patstāvīgi, piedalīties sabiedriskajā dzīvē un turpināt strādāt. Tāpēc tika nolemts izveidot jaunu sistēmu, kuras centrā ir autovadītāja pašvērtējums.
No piespiedu kārtas uz uzticēšanos: vadītājs pats novērtē savu veselību
Turpmāk ikvienam, kurš piesakās vadītāja apliecības saņemšanai, pirms tās izsniegšanas būs jāaizpilda veselības pašnovērtējuma anketa. Tajā cilvēks norāda, kā jūtas fiziski un emocionāli, kā arī to, vai viņam ir kādas veselības problēmas, kas varētu ietekmēt spēju droši vadīt transportlīdzekli.
Jums varētu patikt šie:
Šāda prakse jau tiek izmantota vairākās ES valstīs, piemēram, Zviedrijā un Nīderlandē.
Gala lēmumu par to, vai ar pašnovērtējumu ir pietiekami, pieņem katra dalībvalsts atsevišķi. Tas nozīmē, ka valstis var noteikt arī papildu ārsta apskati atsevišķos gadījumos vai noteiktu riska faktoru klātbūtnē.
Vecuma ierobežojuma nav, bet veselībai ir izšķiroša nozīme
Latvijā pašlaik vadītāja apliecībām nav noteikts konkrēts augšējais vecuma ierobežojums. Tajā pašā laikā dažādas veselības problēmas var būt nopietns šķērslis drošai piedalīšanai satiksmē. Risks ir paaugstināts, ja ir dzirdes vai redzes traucējumi, locītavu saslimšanas, neiroloģiski traucējumi, atmiņas problēmas, garīgās veselības traucējumi vai pastāvīgs nogurums.
Nozīmīgākās organisma pārmaiņas parasti notiek vecumā no 50 līdz 60 gadiem. Tās ietekmē reakcijas ātrumu, lēmumu pieņemšanas tempu un spēju pareizi novērtēt situāciju satiksmē. Pēc tiesībsargājošo iestāžu datiem tieši šie faktori bieži ir galvenais ceļu satiksmes negadījumu iemesls, ja tajos iesaistīti gados vecāki autovadītāji.
Neskatoties uz to, Eiropas Savienība ir izvēlējusies pieeju, kas nebalstās uz aizliegumiem un stingriem vecuma ierobežojumiem, bet gan uz uzticēšanos, elastību un pārdomātu risku vadību. Tiek paļauts, ka autovadītāji spēs un gribēs godīgi izvērtēt ar savu veselību saistītos riskus un rīkoties atbildīgi.
