Ikdienas dzīve skaidri parāda vienu lietu – bankomāti vairs nešķiet tik neaizstājami kā agrāk. Aizvien vairāk cilvēku pierod pie mobilajām lietotnēm, norēķinu kartēm vai pat viedpulksteņiem, un skaidru naudu izmanto arvien retāk.
Šādas pārmaiņas raisa arī nopietnākus jautājumus: vai bankomātu laikmets patiešām tuvojas noslēgumam? Vai tie varētu kļūt tikpat reti sastopami kā mūsdienu pastkastītes, kuras pilsētās biežāk uztver kā arhitektūras reliktu, nevis ikdienā lietojamu priekšmetu?
Lielajās pilsētās bankomāti cilvēkiem joprojām ir pieejami, taču pat tur to tīkls ievērojami sarūk. Mazākās apdzīvotās vietās un ciemos situācija ir vēl bēdīgāka – iedzīvotāji nereti spiesti mērot desmitiem kilometru, lai nokļūtu līdz tuvākajam bankomātam.
Jums varētu patikt šie:
Šādas pārmaiņas būtiski ietekmē gan cilvēku ikdienas paradumus, gan arī jautājumus, kas saistīti ar finanšu drošību un pieejamību. Diskusija par bankomātu nepieciešamību vairs nav tikai tehnoloģiju vai mūsdienīgu maksājumu veidu jautājums.
Tā cieši saistās ar sabiedrisko taisnīgumu, ģeogrāfisko pieejamību un vecāka gadagājuma cilvēku iespējām saglabāt pilnvērtīgu līdzdalību ekonomiskajā sistēmā. Aplūkosim tuvāk, kādā virzienā virzāmies un kas nākotnē varētu aizstāt veco, visiem zināmo bankomātu.
Bankomātu skaita samazināšanās iemesli
Iemeslu, kādēļ bankomātu tīkls sarūk, ir vairāki, taču galvenais ir izmainījusies klientu uzvedība. Arvien vairāk cilvēku izvēlas bezkontakta maksājumus, mobilos maksājumus un digitālās maku lietotnes. Tas ir ne tikai ātrāk, bet bieži vien arī drošāk.
Bankas redz, ka nepieciešamība pēc skaidras naudas samazinās, un līdz ar to vairs nav ekonomiski pamatoti ieguldīt līdzekļus bankomātu uzturēšanā, apsardzē un sarežģītā loģistikā, kas nepieciešama naudas piegādei.
Savu lomu spēlē arī stingrāki skaidras naudas izmaksas ierobežojumi un fakts, ka pirkumi skaidrā naudā kļūst arvien retāki. Dažās valstīs, piemēram, Zviedrijā vai Norvēģijā, skaidrā nauda jau veido tikai pavisam nelielu daļu no visiem maksājumiem.
Jums varētu patikt šie:
Lietuvā šī daļa gan vēl ir ievērojami lielāka, tomēr virziens ir skaidrs – arvien vairāk pakalpojumu sniedzēju vairs vispār nepieņem skaidru naudu.
Sociālā plaisa un reģionālā nevienlīdzība
Lielpilsētās tehnoloģiskās pārmaiņas bieži nozīmē ērtību un ātrumu, taču lauku reģionos tās rada nopietnus izaicinājumus. Mazās apdzīvotās vietās dzīvojošajiem, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem nav viedtālruņa vai kuri neprot lietot internetbanku, bankomāta pazušana nav tikai neērtība, bet arī sociālās atstumtības pazīme.
Daudzviet pensijas, pabalsti un ikdienas nelielie tēriņi joprojām tiek kārtoti skaidrā naudā. Ja tuvākais bankomāts atrodas desmitiem kilometru attālumā, rodas pamatots jautājums: vai šāda sistēma vispār ir visiem pieejama?
Bankas gan ir sākušas izmēģināt mobilos bankomātus un sadarboties, piemēram, ar pasta nodaļu tīkliem, tomēr šie risinājumi vēl nav plaši izplatīti un nesedz visas teritorijas.
Alternatīvu meklējumi
Tomēr mūsdienās vēl nav iespējams pilnībā iztikt bez skaidras naudas. Tāpēc aktīvi tiek meklēti dažādi aizstājējrisinājumi. Dažos veikalos, aptiekās vai pasta nodaļās iespējams izņemt skaidru naudu tieši no kases – norēķinoties ar karti par pirkumiem, vienlaikus var saņemt noteiktu summu skaidrā naudā.
Šāds risinājums zināmā mērā mazina bankomātu izzušanas sekas, taču tos pilnībā neaizstāj. Klasisks bankomāts parasti pieejams visu diennakti un ļauj veikt vairāk nekā vienu darbību veidu – piemēram, apskatīt konta atlikumu, veikt pārskaitījumus vai nomainīt PIN kodu.
No otras puses, redzami arī pozitīvi procesi. Valstis un bankas, kas aktīvi attīsta digitālos pakalpojumus, investē dažādos alternatīvos skaidras naudas izsniegšanas risinājumos – sākot ar maziem, viegli pārvietojamiem automātiem līdz sadarbībai ar vietējiem uzņēmējiem.
Tā arī attālākos reģionos veidojas iespējas saņemt skaidru naudu, savukārt bankām tas ir lētāks veids, kā nodrošināt iedzīvotājiem elementāru piekļuvi saviem līdzekļiem.
Vai bankomāti pilnībā izzudīs?
Vai bankomātiem lemts tāds pats liktenis kā mūsdienu pastkastēm? Tas ir iespējams. Taču tas nenozīmē, ka tie pilnībā pazudīs. Drīzāk bankomāti kļūs par specializētu pakalpojumu – tos vairāk virzīs noteiktām lietotāju grupām vai saglabās tikai lielos satiksmes un cilvēku plūsmas mezglos: stacijās, slimnīcās, tirdzniecības centros.
Jau šobrīd bankomāti pamazām pazūd no ielu stūriem un tiek pārvietoti „aizmugures telpās” – to kļūst mazāk, taču esošie atrodas strategiski izvēlētās vietās. Kamēr sabiedrības daļa joprojām izmanto skaidru naudu un ir atkarīga no bankomātiem, lai piekļūtu saviem finanšu līdzekļiem, to pilnīga izzušana nebūtu ne reālistiska, ne arī sociāli atbildīga.
Nākotnes scenārijs: hibrīdsistēma?
Tuvākajā nākotnē varētu veidoties divpakāpju sistēma: pilsētu iedzīvotāji arvien vairāk paļausies uz digitālo banku pakalpojumiem un elektroniskajiem maksājumiem, kamēr lauku reģionos vajadzība pēc skaidru naudu izsniedzošiem risinājumiem saglabāsies.
Iespējams, bankomāti kļūs par kaut ko līdzīgu bibliotēkām – to būs mazāk, taču tie pilnībā nepazudīs, jo sabiedrībai joprojām būs nepieciešami noteikti pakalpojumi, ko tie spēj nodrošināt.
Tomēr viens princips paliek nemainīgs: nauda ir jābūt pieejamai ikvienam, neatkarīgi no tās formas. Ja skaidra nauda arī turpmāk saglabāsies kā būtiska naudas sistēmas daļa, tad bankomāti vēl ilgi būs neaizstājama saikne starp cilvēkiem un viņu finanšu līdzekļiem.
