Dažkārt, ejot pa pazīstamām ielām, var pamanīt, ka vietā, kur agrāk atradās bankomāts, tagad ir tikai tukša siena. Vai arī šo vietu aizņēmis ātrās ēdināšanas kiosks. Šādas pārmaiņas notiek klusi, bez lielas ievērības.
Tomēr daudziem cilvēkiem rodas jautājums: kas īsti noticis? Šķiet taču, ka bankomāti ir dabiska un nepieciešama mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļa. Pat tagad, kad arvien vairāk pirkumu tiek apmaksāti ar telefonu vai bankas karti, vajadzība pēc skaidras naudas nav pilnībā pazudusi.
Dažās vietās bankomāti ir īpaši svarīgi – mazpilsētās, lauku novados vai tur, kur ne vienmēr iespējams norēķināties ar karti. Kāpēc tad tomēr daži bankomāti pazūd? Atbildi veido vairāki būtiski faktori.
Jums varētu patikt šie:
Reizēm iemesli ir pavisam vienkārši un sadzīviski – pieaug telpu īres cena vai samazinās apmeklētāju plūsma. Taču pastāv arī dziļākas tendences un attīstības virzieni, par kuriem vērts runāt plašāk.
Tehnoloģiju attīstība un jaunie ieradumi
Mūsdienās lielākā daļa cilvēku savas ikdienas finanšu lietas kārto ar viedtālruni. Lielās bankas, piemēram, “Swedbank”, “Luminor” un SEB, aktīvi veicina bezskaidras naudas norēķinus, piedāvājot tam atlaides vai īpašus nosacījumus. Maksājumu lietotnes, mobilie maki un bezkontakta maksājumi ir kļuvuši par normu.
Ja agrāk cilvēki izņēma skaidru naudu gandrīz katru nedēļu vai pat biežāk, tad tagad šī nepieciešamība ir samazinājusies aptuveni par 30–50 procentiem. Tajā pašā laikā bankomātu uzturēšana un apkalpošana ir dārga, tāpēc bankām nākas rūpīgi izvērtēt, kur ieguldīt līdzekļus un kur tas vairs neatmaksājas.
Izmaksu samazināšana un tīkla optimizēšana
Bankomātu darbība prasa darbiniekus, tehnisko apkopi un apsardzi. Īpaši mazāk apdzīvotās vietās, kur bankomāts tiek izmantots reti, tā uzturēšana bankām kļūst par smagu finansiālu nastu.
Analizējot ekonomiskos rādītājus, nereti tiek pieņemts lēmums konkrēto bankomātu slēgt. Piemēram, “Šiaulių bankas” jau pirms dažiem gadiem paziņoja, ka optimizēs savu bankomātu tīklu.
Jums varētu patikt šie:
Tas nozīmēja, ka retāk izmantotie vai stratēģiski mazāk nozīmīgie bankomāti tika slēgti. Vietējie iedzīvotāji to ievēroja – dažās kopienās pat tika vākti paraksti, lai saglabātu vienīgo bankomātu visā novadā.
Noziegumi un drošības riski
Dažviet bankomātu skaita samazināšanās ir saistīta arī ar drošības jautājumiem. Ir bijuši gadījumi, kad bankomāti tikuši izdemolēti vai pat uzspridzināti, īpaši nomaļās un slikti pārskatāmās vietās. Jo mazāka apdzīvotā vieta, jo sarežģītāk ir nodrošināt bankomāta drošu uzraudzību un apsardzi, turklāt zaudējumu novēršana pēc uzbrukuma ir ļoti dārga.
Tāpēc daļa banku atsakās no lielāka riska vietām: ja konkrētais bankomāts nenes pietiekamu peļņu, bet potenciālo zaudējumu risks ir augsts, bieži tiek nolemts tā darbību pārtraukt.
Valsts loma un finanšu pakalpojumu pieejamība
Runājot par bankomātu pazušanu, nevar ignorēt sabiedrisko un politisko diskusiju. Lietuvas centrālā banka jau vairākus gadus cenšas nodrošināt vismaz minimālu skaidras naudas pakalpojumu pieejamību lauku reģionos. Valsts līmenī apspriests, ka katrā pilsētā un ciemā būtu jābūt vismaz vienam bankomātam.
Praksē šo mērķi ne vienmēr izdodas sasniegt: daļa banku piedāvā mobilos bankomātus vai skaidras naudas izņemšanas punktus sadarbībā ar veikaliem. Tomēr ne visi ar šādu risinājumu ir apmierināti – gados vecākam cilvēkam nav ērti braukt uz citu pilsētu tikai tāpēc, lai izņemtu pensiju skaidrā naudā.
Bankomātu nākotne
Eksperti prognozē, ka bankomātu kopējais skaits arī turpmāk samazināsies. Saglabāsies galvenie atbalsta punkti – lielākos ciemos un pilsētās, pie nozīmīgākajiem autoceļiem, autoostās un citos satiksmes mezglos.
Tajā pašā laikā var gaidīt, ka pieaugs daudzfunkcionālo iekārtu skaits – tādu, kas ļauj ne tikai izņemt skaidru naudu, bet arī veikt maksājumus un iemaksāt naudu kontā.
Nav izslēgts, ka nākotnē lielākie mazumtirdzniecības tīkli, piemēram, “Maxima”, “Iki” vai “Lidl”, kļūs par galvenajiem bankomātu “saimniekiem” – termināļi pie šo veikalu ieejām būtu pieejami visiem pircējiem.
Ko domā cilvēki?
Viedokļi par bankomātu pazušanu ir ļoti atšķirīgi. Jaunāka gadagājuma pilsētnieki bieži vien problēmu nemana vispār – viņiem daudz ērtāk šķiet izmantot telefonu un digitālos maksājumus. Savukārt vecāka gadagājuma cilvēki, īpaši laukos, jūtas atstumti: viņu ikdiena ir kļuvusi sarežģītāka un piekļuve finanšu pakalpojumiem – sliktāka.
Ne viens vien pensionārs ir sūdzējies, ka bankā viņam iesaka “atteikties no skaidras naudas”, taču tirgū un mazajos veikalos joprojām iespējams norēķināties tikai ar banknotēm un monētām. Tas skaidri parāda, ka sabiedrībā vēl ilgi līdzās pastāvēs divas pasaules – digitālā un tradicionālā.
Bankomātu pazušana no pilsētu ielām nav ne mistika, ne nejaušība. Tā ir ekonomisku apsvērumu, tehnoloģiju attīstības un drošības risku kopējās ietekmes rezultāts. Vienlaikus šis process aktualizē svarīgu jautājumu par sociālo taisnīgumu – vai visiem cilvēkiem patiešām ir vienlīdz ērta piekļuve būtiskiem pakalpojumiem?
Nākotne rādīs, kā Lietuva (un plašāk – viss reģions) spēs atrast smalku līdzsvaru starp progresu un visu iedzīvotāju vajadzībām.
