Mūsdienās arvien vairāk mūsu ikdienas aktivitāšu pārceļas „uz ausīm“. Mūzika, podkāsti, videozvani un pat darba sapulces – ļoti bieži viss notiek, izmantojot bezvadu austiņas. Daudzi cilvēki tās lieto no agra rīta līdz vēlam vakaram, bieži pat nepamanot, ka austiņas kļuvušas par gandrīz pastāvīgu ķermeņa „papildierīci“.
Tomēr arvien biežāk rodas jautājums – vai šāds ieradums patiešām ir drošs? Ārsti un audiologi brīdina arvien skaļāk: lai gan bezvadu tehnoloģijas ir ļoti ērtas, to ilgstoša lietošana var kaitēt dzirdei un vispārējai ausu veselībai.
Runa nav tikai par skaļumu, bet arī par ieradumu uz ilgu laiku pilnībā noslēgt auss eju un ierobežot tās dabisko ventilāciju.
Jums varētu patikt šie:
Bezvadu austiņas sniedz brīvību un kustību ērtumu, taču vienlaikus tās liek ausīm strādāt gandrīz nepārtraukti. Ausis, gluži tāpat kā acis, ir orgāns, kam nepieciešama regulāra atpūta. Ilgstošs trokšņa fons, pastāvīgs spiediens un mikroklimata izmaiņas auss ejā var radīt sekas, kas neparādās uzreiz, bet tikai pēc daudziem gadiem.
Skaļums – neredzamais ienaidnieks
Galvenais drauds dzirdei ir pārāk skaļš troksnis. Pat īslaicīga klausīšanās pie skaļuma virs 85 decibeliem var bojāt dzirdes receptorus. Bezvadu austiņas visbiežāk tiek lietotas trokšņainā vidē – autobusā, uz ielas, sporta zālē –, tāpēc cilvēki skaļumu bieži neapzināti palielina, lai labāk sadzirdētu saturu.
Tā rezultātā līdz ausij nonāk jau bīstams skaņas līmenis, lai gan pašam klausītājam šķiet, ka apkārtējais troksnis to „līdzsvaro“. Problēma ir tajā, ka iekšējās auss matiņšūnas, kas atbild par skaņas uztveri, neatjaunojas. Ja tās tiek bojātas, tās vairs neatdzīvojas, un dzirdes pasliktināšanās notiek klusi, pakāpeniski un gandrīz nemanāmi.
Sākumā kļūst grūtāk saprast runu trokšņainā vidē, vēlāk var parādīties pastāvīga zumēšana vai spindzēšana ausīs – tie ir pirmie signāli, ka ausis tiek pārāk noslogotas.
Vēl viena izplatīta kļūda ir mūzikas vai cita satura klausīšanās, izmantojot trokšņu slāpēšanas funkciju. Lai gan šķiet, ka tas ļauj klausīties klusāk, aktīvā trokšņu slāpēšana daļai cilvēku rada nepatīkamu spiediena sajūtu ausīs vai pat reiboņus.
Jums varētu patikt šie:
Tāpēc ir svarīgi sekot līdzi ne tikai skaļumam, bet arī sava ķermeņa reakcijai. Ja austiņas rada diskomfortu, ausis skaidri norāda, ka tām ir nepieciešama pauze.
Vairāk nekā tikai dzirdes jautājums
Ilgstoša bezvadu austiņu nēsāšana ietekmē ne tikai dzirdi, bet arī ausu anatomiju un ādas stāvokli. Pastāvīgs kontakts ar auss eju samazina ādas ventilāciju un rada siltu, mitru vidi, kur baktērijas vairojas daudz vieglāk.
Tas ir īpaši bīstami cilvēkiem, kuriem bieži ir ausu iekaisumi vai jutīga āda. Speciālisti norāda, ka austiņas var radīt nelielu, taču pastāvīgu spiedienu uz auss eju, kas ar laiku izraisa diskomfortu vai pat sāpes.
Ja austiņa nav piemērota auss formai, spiediens vēl vairāk pieaug, kairinot ādu un dažkārt pat bojājot tās virskārtu. Bezvadu tehnoloģija pati par sevi nav bīstama, taču jebkura ierīce, kas tiek ievietota ausī, jālieto ar mēru – auss nav radīta tam, lai visu dienu būtu pilnībā aizvērta.
Daudzi cilvēki nēsā austiņas arī miegā vai nepārtraukti strādājot, tāpēc ausis faktiski atpūšas tikai dažas stundas diennaktī. Rezultātā auss eja kļūst jutīgāka, un var traucēties arī sēra (cerumena) veidošanās un izvadīšana.
Tas savukārt rada nepatīkamu aizlikuma sajūtu un dažkārt arī dzirdes pasliktināšanos auss sēra korķa dēļ.
Vai bezvadu viļņi ir bīstami?
Viena no biežākajām bailēm ir saistīta ar elektromagnētisko starojumu, ko rada bezvadu austiņas. Lai gan līdz šim zinātnieki nav atraduši nepārprotamus pierādījumus, ka šāds starojums kaitētu dzirdei vai smadzeņu darbībai, daži pētījumi norāda, ka ilgstoša saskare ar jebkuru radio signāla avotu zināmā mērā var ietekmēt audus.
Tomēr lielākā daļa ekspertu ir vienisprātis: īstais risks slēpjas ieradumos, nevis tehnoloģijā. Ja austiņas tiek nēsātas nepārtraukti, pat neko neklausoties, auss pastāvīgi izjūt mikrotemperatūras izmaiņas, kas var vājināt tās dabisko aizsardzību pret baktērijām.
Citiem vārdiem – arī pilnīgs klusums ausīs ne vienmēr nozīmē atpūtu, ja auss eja joprojām ir noslēgta ar ierīci.
Kā saglabāt dzirdi un ausu veselību?
Pirmā un vienkāršākā audiologu rekomendācija ir 60/60 princips: klausīties mūziku ne skaļāk kā 60% no maksimālā skaļuma un ne ilgāk kā 60 minūtes nepārtraukti. Pēc tam ausīm jānodrošina vismaz 20 minūšu pilnīga atpūta klusumā, lai tās varētu atjaunoties.
Tikpat svarīga ir regulāra austiņu tīrīšana, jo uz tām uzkrājas sviedri, putekļi un baktērijas. Tāpat nepieciešams ik dienu ļaut ausīm „elpot“ – pavadīt vismaz pāris stundas pilnīgi bez austiņām, īpaši slēgtās telpās vai karstā laikā.
Speciālisti iesaka austiņas lietot mērķtiecīgi: neaizpildīt katru klusuma brīdi ar skaņu, bet klausīties tikai tad, kad tas patiešām ir vajadzīgs. Ja parādās trokšņi ausīs, diskomforts vai sāpes, austiņas uz vairākām dienām būtu pilnībā jāatliek malā.
Mērenība un apzinātība
Ilgstoša bezvadu austiņu nēsāšana pati par sevi nav „nāvējošs“ ieradums, taču tā var kļūt bīstama, ja netiek ņemti vērā ķermeņa signāli. Dzirdes pasliktināšanās parasti sākas nemanāmi, bez izteiktiem simptomiem, tāpēc vissvarīgākais ir profilakse un regulāra atpūta.
Ausis nogurst no pastāvīgas skaņas stimulācijas tāpat kā acis – no ilgstošas skatīšanās ekrānā. Tām ir savs dabiskais slodzes limits, un, ja tas tiek pastāvīgi pārsniegts, sekas var būt neatgriezeniskas. Ja vēlamies daudzus gadus baudīt mūziku, sarunas un skaidru skaņu, nozīmīgākais lēmums ir ik pa laikam izņemt austiņas un ļaut ausīm patiesi atpūsties.
