Kas oled kunagi mõelnis, mis notiek, ja pētnieki it kā “izgudro rīsus no jauna”, lai ar tiem pabarotu cilvēkus kosmosā? Tieši tā ir radīti tikai apmēram 10 centimetrus gari „superrīsu augi”, kas kādu dienu varētu nodrošināt pārtiku astronautiem, kuri dzīvo vai strādā uz Mēness virsmas.
„Moon-Rice” – superrīsi kosmosa vajadzībām
To pēta Itālijas zinātnieku vadītais projekts „Moon-Rice”, kura mērķis ir radīt augus, kas spētu augt mikrogravitācijas apstākļos, nodrošināt cilvēkiem nepieciešamās uzturvielas un pat uzlabot astronautu psiholoģisko pašsajūtu ilgstošu kosmisko lidojumu laikā. Turklāt šādi augi varētu izrādīties ļoti nozīmīgi arī uz Zemes – kā izturīgas kultūras skarbos apstākļos, piemēram, tuksnešos vai polārajās stacijās.
Lai ilgtermiņa kosmosa misijas izdotos, nepietiek tikai ar augstākā līmeņa tehnoloģijām. Agrāk vai vēlāk ir jāmācās audzēt svaigu pārtiku tālu prom no Zemes. Pašlaik astronauti pārsvarā ir atkarīgi no iepriekš sagatavotas un konservētas pārtikas, kas gan ir ērta, taču bieži ir nabadzīga vitamīnu, šķiedrvielu un antioksidantu ziņā. Tāpat labi pārdomāts un sabalansēts uzturs palīdz mazināt kosmosa ceļojuma negatīvo ietekmi uz organismu.
Rīsu selekcija Mēness un Marsa misijām

Viens no projekta galvenajiem mērķiem ir izveidot rīsu šķirni, kas spētu augt gan kosmosa stacijās, gan topošajās Mēness vai Marsa bāzēs. Itālijas Kosmosa aģentūras augu pētniece Marta del Bjanko uzsver, ka kosmosā galvenā nozīme ir ilgtspējai un resursu atkārtotai izmantošanai.
Te gan rodas praktiska problēma: pat pundurrīsu šķirnes, ko audzē uz Zemes, ir kosmosa apstākļiem par augstām. Zinātniekiem vajadzīgi ļoti zemi, taču vienlaikus ražīgi augi. Tas nozīmē, ka ir smalki jākontrolē augu hormoni, piemēram, giberelīni. Šie hormoni palīdz ierobežot auga augstumu, taču vienlaikus var pasliktināt sēklu dīgtspēju, kas ir kritiski svarīgi nākamajām ražām.
Trīs universitātes – viens mērķis
Projektā „Moon-Rice” piedalās trīs Itālijas universitātes, katrai no kurām ir sava, pārējās papildinoša loma:
- Milānas Universitāte pēta rīsu ģenētiku un mutācijas;
- Romas Universitāte analizē augu fizioloģijas regulēšanu un to, kā mainīt auga uzbūvi un darbību;
- Neapoles Universitāte sniedz pieredzi augu audzēšanā sistēmās, kas atdarina kosmosa apstākļus.
Del Bjanko norāda, ka projekta plānotais ilgums ir četri gadi, taču pirmie rezultāti jau ir sasniegti. Milānā izdevies atlasīt rīsu mutācijas formas, kas izaug tikai aptuveni 10 centimetrus augstas. Savukārt Romā identificēti gēni, kas ļauj mainīt auga struktūru tā, lai tas būtu kompaktāks un efektīvāk izmantojams ierobežotā telpā.
Olbaltumvielām bagātāki rīsi kosmosa virtuvei
Kosmosa apstākļos gaļas ražošana ir gandrīz neiespējama, tāpēc zinātnieki cenšas palielināt olbaltumvielu saturu rīsos. To panāk, palielinot valgu bagātās embrija daļas īpatsvaru rīsu graudā.
Vienlaikus del Bjanko rūpīgi pēta, kā augi reaģē uz mikrogravitāciju – vidi, kurā nav ierastā “no augšas uz leju” vērsta gravitācijas spēka, pie kura visi uz Zemes augošie augi ir pieraduši.

Uz Zemes šādus apstākļus simulē, nepārtraukti rotējot augu ap savu asi, lai gravitācijas spēks tam darbotos vienlīdzīgi no visām pusēm. Tādējādi rodas situācija, kurā augs vairs nejūt skaidru augšanas virzienu un ir spiests pielāgoties pilnīgi neierastai videi.
Augi ietekmē gan ķermeni, gan prātu
Svaiga pārtika ir svarīga ne tikai fiziskajai veselībai. Tā palīdz uzlabot arī psiholoģisko pašsajūtu. Pēc del Bjanko teiktā, cilvēkiem jau pati iespēja redzēt, kā kaut kas aug un attīstās, ir nomierinoša un mazina stresu.
Kosmiskajos lidojumos jebkura, pat vismazākā kļūda var novest pie ļoti nopietnām sekām. Tāpēc labs emocionālais stāvoklis un psihiskā izturība astronautiem ir tikpat būtiska kā tehniskās zināšanas vai laba fiziskā forma. Dzīva zaļuma klātbūtne slēgtā metāla vidē var kļūt par nozīmīgu atbalsta avotu.
Kosmosa rīsi uz Zemes: tuksneši, Arktika un pilsētas
Kosmosa apstākļiem pielāgoti augi var izrādīties pārsteidzoši noderīgi arī uz mūsu planētas. Šādas rīsu šķirnes varētu audzēt:
- Arktikā un polārajās stacijās, kur valda skarbs klimats un ir īss veģetācijas periods;
- tuksnešos, kur ūdens trūkums un karstums būtiski ierobežo lauksaimniecību;
- nelielās, slēgtās pilsētu lauksaimniecības sistēmās, kur telpa, gaisma un resursi ir ļoti ierobežoti.
Ja šie augi spēs izdzīvot un labi augt kosmosā, pastāv liela iespēja, ka tie veiksmīgi tiks galā arī ar Zemes visekstrēmākajiem apstākļiem.
Nākotnes elastīgā un izturīgā lauksaimniecība
Ļoti kompakta, uzturvielām bagāta un noturīga augu materiāla izstrāde ir svarīgs solis nākotnes lauksaimniecības attīstībā. Šāda lauksaimniecība būs:
- elastīga – spējīga pielāgoties dažādām vidēm un apstākļiem;
- izturīga – pacietīs karstumu, aukstumu, sausumu un svārstīgus klimata apstākļus;
- ļoti ražīga – spējīga dot labu ražu arī tur, kur šobrīd pārtikas audzēšana ir gandrīz neiespējama.
„Moon-Rice” parāda, kā kosmosa izpēte var dot ieguvumus ne tikai nākotnes Mēness vai Marsa iedzīvotājiem, bet arī miljoniem cilvēku uz Zemes, kuriem nepieciešama droša un ilgtspējīga pārtikas ražošana mainīga klimata apstākļos.


