„Telia“ kiberdrošības vadītājs Dariuss Povilaitis norāda, ka „Meta“ jaunākie soļi var kardināli mainīt to, kā cilvēki rada un patērē saturu sociālajos tīklos. Pēc viņa teiktā, robežas starp realitāti un mākslīgā intelekta radīto pasauli izzūd tik strauji, ka daudziem jau kļūst grūti saprast, kam vispār vēl var uzticēties.
„Meta“ vadītājs Marks Zakerbergs nesen apstiprināja, ka uzņēmums plaši iekļaus MI radītu saturu savās ieteikumu sistēmās. Viņš uzsvēra, ka mākslīgais intelekts iedrošina cilvēkus pašiem vairāk radīt, tāpēc MI rīku izplatīšanās sociālajos tīklos esot neizbēgama.
Facebook pakāpeniski piepildās ar MI radītu saturu
Pēc Zakerberga teiktā, sociālie tīkli jau ir piedzīvojuši divas būtiskas pārmaiņu fāzes: pirmajā lietotāji galvenokārt redzēja draugu un ģimenes locekļu ierakstus, otrajā plūsmās ienāca profesionāli satura veidotāji, kurus lietotāji paši pat nebija sākuši sekot. Tagad tuvojas trešais posms – mākslīgā intelekta radīts saturs. Lai tajā dominētu, „Meta“ agresīvi investē jauna „superintelekta“ izstrādē, cenšoties konkurēt ar „OpenAI“ un „Google“.
Jums varētu patikt šie:
„Jau šobrīd redzam video un fotogrāfijas, kas radītas ar MI palīdzību, bet izskatās pilnīgi īstas. Tas nozīmē, ka vairs nepietiek vienkārši redzēt foto vai video, lai noticētu notikušā patiesumam. Cilvēkiem arvien biežāk nāksies paļauties uz uzticamiem avotiem un regulāri pārbaudīt informāciju,“ skaidro D. Povilaitis. „Svarīgi nav baidīties no jaunās tehnoloģijas, bet iemācīties ar to dzīvot.“
Oktobrī „Meta“ paziņoja par vēl vienu nozīmīgu sadarbību – partnerību ar MI attēlu ģenerēšanas uzņēmumu „Midjourney“. „Meta“ MI vadītājs Aleksandars Vangs apliecināja, ka uzņēmums izmantos gan „Midjourney“ tehnoloģiju, gan tā vizuālo stilu, kas nozīmē ciešu sadarbību un jaunas paaudzes attēlu ģeneratora integrēšanu „Meta“ lietotnēs.
ASV rezultāti jau ir redzami: Facebook ierakstu veidošanas skatā parādījusies iespēja ģenerēt MI attēlus, un līdzīgas funkcijas nonāks arī WhatsApp un Instagram. Visa centrā ir asistents „Meta AI“, kura pamatā ir tieši ar MI radīts saturs.
Eiropā, tostarp Latvijā un Lietuvā, vēl nav pieejamas visas šīs iespējas – pagaidām lietotāji var izmantot tikai MI teksta ģeneratoru, bet attēlu veidošanas un rediģēšanas rīki vēl nav pieejami.
Vai MI spēj visu? Nē – mājienus meklējiet detaļās
Lai gan mākslīgais intelekts attīstās neticamā ātrumā, tas joprojām atstāj aiz sevis aizdomīgas nianses. Pēc D. Povilaiša domām, galvenais ir kritiskā domāšana.
Jums varētu patikt šie:
„MI radītu cilvēku visbiežāk nodod roku forma. Pirksti var būt nereāli izlocīti, to var būt pārāk daudz vai par maz, plaukstas izskatās pārāk gludas. Vērts paskatīties arī acīs – vai skatiens ir dabisks vai tomēr tukšs, vai zīlītes ir vienādas? Arī smaids nereti ir pārlieku ideāls, zobi – dīvaini izvietoti. Āda bieži ir plastiska, bez dabiskām niansēm,“ stāsta eksperts.
Viņš iesaka analizēt ne tikai galveno objektu, bet arī fonu. MI bieži kļūdās tieši tekstos: fonā redzamie uzraksti, grāmatu nosaukumi vai ēku numuri var būt nesakarīgi vai izkropļoti. Nereti parādās arī loģikas kļūdas: nepareizi krītošas ēnas, saplūstoši raksti vai dīvaini pārklājoši objekti.
MI rada jaunas iespējas, bet arī riskus
Povilaitis uzsver, ka MI rada riskus ne tikai dezinformācijas izplatīšanā – to aktīvi izmanto arī krāpnieki, kuri ar reālistisku attēlu un video palīdzību vieglāk manipulē ar cilvēkiem vai izvilina no viņiem personas datus un naudu.
„Tāpēc līdztekus cilvēku piesardzībai arvien lielāku nozīmi iegūst drošību nodrošinošas programmas, piemēram, Telia Safe,“ norāda eksperts. Šādas programmas piedāvā vīrusu aizsardzību, izspiedējprogrammu uzbrukumu noteikšanu, krāpnieciskas darbības bloķēšanu un ierīces kopējās drošības pārbaudi. Ar tām var arī pārvaldīt lietotņu piekļuvi personas datiem.
MI radītā satura pieaugumu apturēt nevar – kā ar to sadzīvot?
„Meta“ soļi skaidri parāda, ka MI radītā satura apjoms strauji eksplodēs. Tas sniedz lielāku radošo brīvību, taču vienlaikus liek lielāku atbildību uz lietotāju pleciem.
„Platformas ievieš dažādus risinājumus krāpniecības atklāšanai un biežāk pieprasa identitātes apstiprināšanu, taču tās nespēs pilnībā apturēt MI ļaunprātīgu izmantošanu. Tāpēc cilvēkiem jāiemācās atšķirt patiesību no izdomājuma, jāapgūst informācijas avotu pārbaude un jāizmanto tehniskie rīki, kas palīdz droši pārvietoties internetā,“ uzsver D. Povilaitis.
