Marsu ilgu laiku uzskatīja par sausu, gandrīz pilnīgi bezūdens pasauli. Šāds priekšstats bija iesakņojies ne tikai sabiedrības apziņā, bet arī zinātnieku vidū, balstoties uz līdz šim iegūtajiem novērojumiem. Tomēr jauni mērījumi, ko veikušas orbītā strādājošās zondes, liek no jauna izvērtēt, cik daudz ūdens patiesībā varētu slēpties zem planētas virskārtas.
Mars – vai senāk Zemei līdzīga pasaule?
Pēdējos gados arvien biežāk tiek apspriesta doma, ka Sarkanā planēta savulaik varēja būt daudz līdzīgāka Zemei. Pirms pāris miljardiem gadu tur, iespējams, plūda upes un plešas ezeri, radot labvēlīgus apstākļus arī dzīvības rašanās iespējai. Tāpēc ikviena norāde uz mūsdienās eksistējošiem ūdens krājumiem vienlaikus uzkurina gan zinātnisko ziņkāri, gan cerības uz nākotnes kolonizāciju.
Eiropas zonde “Mars Express” satricina līdzšinējos priekšstatus
Šīs cerības īpaši stiprinājusi Eiropas Kosmosa aģentūras zonde Mars Express. Tās radars padziļināti pēta Marsa dienvidu polāro ledus cepuri un ļauj ieskatīties reģionos, kuros optiskie instrumenti neko nespēj saskatīt. Tieši šo pētījumu laikā iegūti negaidīti signāli, kas varētu liecināt par šķidra ūdens klātbūtni zem ledus kārtas.
Jums varētu patikt šie:
Padziļināts radarpētījums: “MARSIS” rezultāti
Uz Mars Express klāja darbojas instruments MARSIS, kas paredzēts Marsa pazemes slāņu un jonosfēras izpētei. Tas izstaro radara impulsus un mēra to atstarojumus no dažādiem dziļuma slāņiem, ļaujot spriest par tur sastopamo materiālu īpašībām. Tieši šādā veidā tika atklāta zona ar īpaši spēcīgu atstarošanas spēju aptuveni 19 kilometrus plašā apgabalā dienvidu polārās ledus cepures pamatnē.
Zinātnieki pamanīja, ka šo atstarojumu raksturs ievērojami atšķiras no apkārtējiem reģioniem. Signāls atgādina to, ko sagaida gadījumos, kad zem ledus atrodas iesprostots šķidrs ūdens. Ja šāds skaidrojums tiktu apstiprināts, tas nozīmētu, ka Marss nemaz nav tikai sausa un no ūdens pilnībā iztukšota planēta, kā ilgu laiku uzskatīja.
NASA radars “SHARAD” mēģina apstiprināt atklājumu
Tajā pašā laikā speciālisti uzsver, ka šķidra ūdens noturēšanās Marsa polārajos apgabalos ir ļoti sarežģīta, jo tur valda ārkārtīgi zema temperatūra. Lai ūdens nesasaltu, tam būtu jāatrodas vai nu intensīvu ģeotermālo siltuma avotu tuvumā, vai arī tam jābūt ļoti sāļam.
Lai pārbaudītu “MARSIS” secinājumus, tika izmantota NASA zonde Mars Reconnaissance Orbiter, kurai ir savs radars – SHARAD. Iepriekš tas nespēja pietiekami dziļi ieskatīties dienvidu polārās ledus cepures biezoknī, tāpēc ar zondi veikts īpašs manevrs: instrumentu pagrieza aptuveni par 120 grādiem attiecībā pret lidojuma asi. Tas ļāva radarviļņiem iespiesties dziļāk, tomēr līdzšinējie dati nav spējuši nepārprotami apstiprināt Eiropas zondes reģistrētos signālus.
Tāpēc ir nepieciešami papildu mērījumi un rūpīgāka datu analīze, lai droši noteiktu, vai zem ledus patiešām atrodas šķidrs ūdens, vai arī novēroto parādību izskaidro kāds cits ģeoloģisks vai fizisks process.
Jums varētu patikt šie:
Ūdens nozīme: dzīvības iespējas un nākotnes misijas
Pat neskaidrības apstākļos šādi radarpētījumu rezultāti ir ārkārtīgi nozīmīgi. Šķidrs vai ļoti sāļš ūdens zem ledus varētu nodrošināt vidi, kurā turpina norisināties ķīmiski aktīvi procesi un, iespējams, varētu pastāvēt arī mikroorganismi. Tas padara ūdens klātbūtni par vienu no galvenajiem jautājumiem Marsa izpētē.
Nākotnes pilotētajām misijām šāds ūdens rezervuārs būtu īpaši vērtīgs resurss, jo ūdens nepieciešams gan apgādei un dzīvības uzturēšanai, gan arī raķešdegvielas ražošanai uz vietas. Pašlaik tas vēl ir tikai hipotētisks scenārijs, taču tas spilgti parāda, ka Marss joprojām slēpj daudz noslēpumu, kuru atklāšana būs nākamo misiju un pētījumu uzdevums.
