Lai gan demencei joprojām nav atrasts izārstēšanas līdzeklis, zinātnieki arvien labāk saprot, kā ikdienas ieradumi var ietekmēt slimības risku. Īpaša uzmanība tiek pievērsta fiziskajām aktivitātēm, uzturam, alkohola lietošanai, sociālajām attiecībām un pat tam, kā mēs klausāmies mūziku. Tagad šim sarakstam tiek piedāvāts pievienot arī siers.
Japāņu pētījums par siera un demences saistību
Japānā veiktais pētījums, ko ierosināja pārtikas uzņēmums Meiji Co., bija veltīts gados vecāku cilvēku uzturam un veselībai. Zinātnieki analizēja gandrīz astoņus tūkstošus dalībnieku, kuri bija vismaz 65 gadus veci. Aptuveni puse no viņiem ēda sieru vismaz reizi nedēļā, bet pārējie norādīja, ka sieru neēd.
Dalībnieku veselības stāvoklis tika novērots trīs gadu garumā, lai noskaidrotu iespējamo saistību starp siera lietošanu un demences attīstību. Rezultāti atklāja nelielu, bet pamanāmu atšķirību starp tiem, kuri sieru ēda, un tiem, kuri to neiekļāva savā uzturā. Tas rosinājis diskusiju par to, vai sieram varētu būt īpaša aizsargājoša iedarbība uz smadzenēm.
Jums varētu patikt šie:
Ko rāda skaitļi?
Trīs gadu laikā demence attīstījās 134 siera ēdājiem, kas ir aptuveni 3,4% šīs grupas. Starp tiem, kuri sieru neēda, tika konstatēti 176 gadījumi, jeb ap 4,5%. Citiem vārdiem – atšķirība ir aptuveni 10–11 papildu gadījumi uz tūkstoš cilvēkiem.
Zinātnieki uzsver, ka tas ir saistības, nevis tiešas cēloņsakarības pierādījums. Tomēr rezultāti saskan ar iepriekšējiem novērojumiem, kuros piena produktu lietošana saistīta ar labāku kognitīvo jeb domāšanas spēju veselību. Pat ja ietekme uz atsevišķu cilvēku ir neliela, sabiedrības mērogā tā var būt nozīmīga.
Tika ņemti vērā arī citi faktori
Analizējot datus, pētnieki ņēma vērā dalībnieku vecumu, dzimumu, izglītības līmeni un ienākumus. Vēlākajā analīzē tika vērtēta arī kopējā uztura kvalitāte, jo cilvēki, kas sieru neēda, biežāk izvēlējās mazāk veselīgus produktus.
Kad tika ņemta vērā visa ēdienkarte, saistība starp siera lietošanu un zemāku demences risku gan kļuva vājāka, tomēr saglabājās statistiski nozīmīga. Tas liecina, ka siers, iespējams, nav tikai veselīgāka dzīvesveida rādītājs, bet tam pašam var būt īpašības, kas palīdz smadzenēm labāk pretoties novecošanās procesiem. Tomēr šis pētījums nebija paredzēts, lai precīzi noskaidrotu darbības mehānismus.
Iespējamie iemesli un nākamie soļi
Pētnieku ieskatā siers satur vairākas vielas, kuras saista ar smadzeņu veselību, piemēram, K vitamīnu. Turklāt siers ir fermentēts produkts, kas var nodrošināt zarnu traktu ar labvēlīgām baktērijām. Zarnu veselība arvien biežāk tiek minēta kā faktors, kas var ietekmēt demences risku.
Jums varētu patikt šie:
Fermentēti piena produkti tiek uzskatīti arī par draudzīgākiem sirdij, bet laba sirds un asinsvadu veselība ir būtiska arī smadzenēm. Līdz ar to siers teorētiski varētu aizsargāt smadzenes arī netieši, palīdzot saglabāt labā stāvoklī asinsvadus.
Ko tas nozīmē parastam siera cienītājam?
Demencei pasaulē šobrīd dzīvo pakļauti jau desmitiem miljonu cilvēku, un, sabiedrībai novecojot, šo pacientu kļūs vēl vairāk. Tāpēc zinātnieki aicina turpināt pētījumus, lai labāk izprastu:
- cik daudz siera varētu būt ieteicams lietot,
- kādi siera veidi varētu būt visefektīvākie,
- kādēļ tieši varētu veidoties šāda aizsargājoša iedarbība.
Pašlaik galvenā doma ir vienkārša: siers nav droša aizsardzība pret demenci, taču tas var būt viens neliels ikdienas uztura elements, kas kopā ar citiem veselīgiem ieradumiem palīdz ilgāk saglabāt atmiņu un labu smadzeņu darbību.
