Privātuma jautājumi mūsdienās attiecas uz ikvienu. Vai esi pamanījis, ka pēc nevainīgas sarunas par atvaļinājuma plāniem „Instagram“ vai „Facebook“ pēkšņi sāk piedāvāt viesnīcas un ceļojumu paketes? Dažkārt tas notiek mūsu pašu neuzmanības dēļ, citreiz – drošības nepilnību rezultātā. Kā šie jēdzieni atšķiras un kādu lomu šādās situācijās spēlē jaunākās tehnoloģijas?
Lietuvas „Samsung“ komunikācijas vadītāja Egle Tamelite skaidro, ka privātums ir saistīts ar to, kā uzņēmumi apstrādā tiem uzticētos lietotāju datus. Redzams, ka šī tēma kļūst arvien nozīmīgāka.
„Mūsu aptaujas liecina, ka 9 no 10 eiropiešiem uztraucas par savu privātumu internetā. Tāpēc nav pārsteigums, ka arvien populārāki kļūst tehnoloģiskie risinājumi, kas ne tikai aizsargā ierīces pret uzlaušanas mēģinājumiem, bet arī nodrošina, ka dati tiek izmantoti tikai ar lietotāja ziņu un piekrišanu,“ norāda „Samsung“ pārstāve.
Jums varētu patikt šie:
Šīs bažas nav nepamatotas. Lai gan daudzi mobilo lietotņu izstrādātāji apgalvo, ka rūpējas par lietotāju privātumu, lietotņu privātuma politika nereti atklāj pavisam citu realitāti: informācija var tikt nodota partneriem, izmantota reklāmas nolūkos vai uzkrāta lietotāju uzvedības profilu veidošanai. Šie noteikumi parasti ir ierakstīti lietotņu lietošanas nosacījumos, kurus lietotāji pārsvarā neizlasa.
Gandrīz katrs otrais saskaras ar krāpniecību
Privātumu nav iespējams nodrošināt bez uzticamas tiešsaistes drošības – pasākumiem un praksēm, kas aizsargā lietotāju un viņa datus pret ļaunprātīgu rīcību un ārējiem draudiem. Ir jāpasargā sevi ne tikai no vīrusiem un ļaunprogrammatūras, bet arī no krāpnieciskām shēmām (phishing), identitātes zādzībām un kiberuzbrukumiem. Pēc Eiropas Komisijas datiem 45% Eiropas Savienības iedzīvotāju katru gadu saskaras ar kādu krāpniecību internetā.
Viena no viltīgākajām mūsdienu krāpniecības shēmām ir viltoti QR kodi (no angļu val. quick response code). Pavirši noskenējot šādu kodu, var nonākt viltotā internetbankas lapā vai – vēl sliktāk – lejupielādēt ierīcē ļaunprogrammatūru. Pagājušā gada statistika ir satriecoša: trešdaļa Eiropā pastrādāto krāpniecību bija saistītas tieši ar šo tehnoloģiju.
Ar datu drošības problēmām saskaras ne tikai parastie lietotāji, bet arī uzņēmumi. Starptautiskais IT un risku vadības uzņēmums „IT Governance“ ziņo, ka tikai 2024. gada janvārī Eiropā noplūda vairāk nekā 2 miljardi lietotāju ierakstu. Šādi incidenti nopietni kaitē reputācijai – globālās auditsabiedrības un konsultāciju uzņēmuma „PricewaterhouseCoopers“ (PwC) aptauja atklāj, ka 44% klientu pārtrauc izmantot uzņēmuma pakalpojumus pēc datu noplūdes.
Bieži vien uzņēmumiem datu drošības pārkāpumi izmaksā ļoti dārgi. Starptautiskais juridisko pakalpojumu uzņēmums „DLA Piper“ norāda, ka 2024. gadā sodi par Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) pārkāpumiem pārsniedza 1,2 miljardus eiro. Savukārt tehnoloģiju korporācijas IBM aprēķini liecina, ka 2024. gadā vidējās datu noplūdes izmaksas sasniedza 4,88 miljonus eiro.
Jums varētu patikt šie:
Aizvien vairāk risinājumu draudu novēršanai
E. Tamelite uzsver, ka, lai gan draudu kļūst vairāk, tehnoloģiju izstrādātāji arī nesnauž. Tādi drošības risinājumi kā divu faktoru autentifikācija, datu šifrēšana un regulāri programmatūras atjauninājumi mūsdienās ir pamatprasība, lai neatstātu „atvērtas durvis“ kiberuzbrukumiem. No četrzīmju PIN kodiem lielā mērā tiek pāriets uz biometrisko datu izmantošanu autentifikācijai – pirkstu nospiedumiem un sejas atpazīšanu.
Tirgus un patērētāju datu platformas „Statista“ dati liecina, ka 2024. gadā 74% viedtālruņu lietotāju savu ierīci atbloķēja ar pirkstu nospiedumu vai sejas atpazīšanu. Pirms pieciem gadiem tā darīja mazāk nekā puse lietotāju.
Mūsdienīgi telefoni kā datu drošības rīks
Viens no risinājumiem, kas palīdz nodrošināt datu drošību, ir mūsdienu viedtālruņos, piemēram, „Samsung Galaxy S25 Edge“, integrētā „Samsung Knox Security“ tehnoloģija. Tā izmanto konteineru pieeju – jutīgi dati (paroles, PIN kodi, biometriskā informācija u. c.) tiek nošķirti no pārējās sistēmas.
„Citiem vārdiem sakot, pat tad, ja telefonā iekļūst vīrusi vai ļaunprogrammatūra, paroles un biometriskie dati paliek nepieejami. Svarīgi ir tas, ka šī tehnoloģija visiem lietotājiem nodrošina profesionāla līmeņa aizsardzību, ko līdz šim galvenokārt izmantoja uzņēmumi un valsts iestādes. Tas ir īpaši nozīmīgi, jo vienā ierīcē arvien biežāk tiek glabāti gan personīgie, gan darba dati, un, kā liecina publiskā informācija, draudu apjoms nepārtraukti pieaug,“ uzsver „Samsung“ pārstāve.
