Eiropas Savienība ir sperusi nākamo nozīmīgo soli, lai mazinātu atkarību no Krievijas energoresursiem. ES Padome un Eiropas Parlaments ir panākuši politisku vienošanos, kas paredz pilnībā pārtraukt Krievijas gāzes importu ne vēlāk kā līdz 2027. gadam. Šo soli uzskata par būtisku sasniegumu kopīgās energodrošības stratēģijas īstenošanā.
Lai gan vienošanās pašlaik ir neformāla, tās saturs ir skaidrs un vērsts uz saistošu noteikumu ieviešanu. Plānots pakāpeniski atteikties gan no sašķidrinātās dabasgāzes importa, gan no cauruļvados piegādātās gāzes. Ar šādu lēmumu tiek mēģināts nodrošināt, ka Eiropas Savienības tirgus nākotnē vairs nav strukturāli atkarīgs no Krievijas gāzes piegādēm.
Tēma joprojām ir jūtīga, jo daļa dalībvalstu turpina iegādāties gāzi no Krievijas. To vidū minamas, piemēram, Ungārija, Francija un Beļģija, tādēļ kopīga risinājuma atrašana prasa sarežģītus politiskus kompromisus. Tomēr tagad ir skaidri noteikts kopīgs mērķis un konkrēts grafiks, kā šo atkarību izbeigt.
Jums varētu patikt šie:
Vienošanās par Krievijas gāzes importa izbeigšanu
Padome un Eiropas Parlaments ir paziņojuši, ka panākta vienošanās par Krievijas gāzes importa pārtraukšanu visā Eiropas Savienībā. Iniciatīvu vadīja Dānijas prezidentūra ES Padomē sadarbībā ar Eiropas Parlamenta sarunvedējiem. Vienošanās paredz ieviest juridiski saistošus noteikumus, kuros būs skaidri definēti termiņi un uzraudzības mehānismi.
Saskaņā ar pašreizējo plānu Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) imports tiks pilnībā aizliegts no 2026. gada beigām. No cauruļvados piegādātās gāzes plānots atteikties, sākot ar 2027. gada rudeni. Šāda secība izvēlēta, lai tirgi un infrastruktūra varētu pakāpeniski pielāgoties pārmaiņām un tiktu mazināts risks gāzes piegāžu traucējumiem.
Politiskā un stratēģiskā nozīme
Dānijas enerģētikas un klimata ministrs Lars Aagords šo vienošanos ir nodēvējis par nozīmīgu uzvaru Eiropai. Viņa ieskatā ir būtiski izbeigt ilgstošo atkarību no Krievijas energoresursiem. Vienošanos uztver kā nozīmīgu soli ES neatkarības un noturības stiprināšanā krīžu un ārējā spiediena apstākļos.
Šis lēmums iekļaujas plašākā mērķī – samazināt importu no Krievijas pēc tam, kad 2022. gadā sākās karš Ukrainā. Pirms iebrukuma Krievijas gāze veidoja gandrīz pusi no visa Eiropas Savienībā importētās gāzes apjoma. Šobrīd šī daļa ir būtiski sarukusi, taču joprojām ir nozīmīga, tādēļ pilnīgs aizliegums tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai atkarību izbeigtu pilnībā.
Kas vēl jādara?
Lai vienošanās stātos spēkā, tā vēl ir oficiāli jāapstiprina abās institūcijās. Pēc apstiprināšanas sāksies normatīvo aktu ieviešana, un dalībvalstīm būs jāpielāgo savs tiesiskais regulējums un piegādes līgumi jaunajām prasībām. Tas ietver gan ilgtermiņa piegādes līgumu pārskatīšanu, gan alternatīvu piegādes avotu identificēšanu un nostiprināšanu.
Jums varētu patikt šie:
Pēc oktobra datiem Krievijas gāze veidoja aptuveni 12 procentus no kopējā Eiropas Savienībā importētās gāzes apjoma. Lai gan tas ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējos gados, šis apjoms joprojām ir pietiekams, lai jautājums saglabātos kā svarīga politiskā tēma. Ja plānu izdosies īstenot pilnībā un noteiktajos termiņos, līdz 2027. gadam Eiropas Savienības enerģētikas karte būs jūtami drošāka un daudzveidīgāka.
