Eiropas pēdējos mēnešos daudz apspriests it kā pieņemtais Eiropas Savienības lēmums aizliegt granulu katlus, taču šāds aizliegums patiesībā nepastāv. Jaunās prasības stāsies spēkā tikai no 2027. gada, un tās neizslēdz biokurināmo no enerģētikas sektora, bet gan nosaka stingrākus nosacījumus jaunajām iekārtām.
Koka granulas joprojām tiek uzskatītas par atjaunojamu un klimatneitrālu kurināmo, kuru Eiropas energopolitika turpina atbalstīt. Tomēr pēdējās nedēļās plaši izplatītas maldinošas interpretācijas un virsraksti, kas pasludina it kā “granulu ēras beigas”.
Šāda informācija radījusi apjukumu un satraukumu gan patērētāju, gan investoru, gan pašvaldību vidū. Patiesībā Eiropas Savienība nemaina biomasas statusu, bet tikai atjaunina tehniskās prasības, lai tirgū nonāktu efektīvāki un mazāk piesārņojoši katli.
Jums varētu patikt šie:
Kas mainīsies pēc 2027. gada?
Plānotās izmaiņas ir saistītas ar tā dēvēto Ecodesign direktīvu, kas nosaka minimālās prasības apkures iekārtu energotaupībai un ietekmei uz vidi. No 2027. gada jaunajiem katliem būs jānodrošina vismaz 115 % lietderības koeficients un mazāks cieto daļiņu izmešu apjoms.
Vienlaikus tiks piemērota arī ēku energotaupības direktīva, saskaņā ar kuru no 2030. gada jaunās ēkās vairs nedrīkstēs uzstādīt iekārtas, kas darbojas ar fosilo kurināmo. Granulu apkurei šis ierobežojums neattiecas, jo tā ir atjaunojams energoresurss.
Koka granulas tiek ražotas no ražošanas atlikumiem – skaidām, mizām un citiem biomasas atkritumiem, kas dabiskā ceļā sadaloties tāpat izdalītu līdzvērtīgu oglekļa dioksīda daudzumu. Tāpēc granulu apkuri uzskata par klimatneitrālu.
Mūsdienīgi granulu katli spēj būtiski samazināt cieto daļiņu un slāpekļa oksīdu emisijas, tādējādi tie atbilst arī ļoti stingrām vides prasībām. Rezultātā biomasei joprojām ir pieejami dažādi atbalsta mehānismi, piemēram, programma “Tīrs gaiss”, kas piedāvā finansējumu novecojušu katlu nomaiņai.
Vietējie ierobežojumi, nevis “Briseles aizliegums”
Atsevišķas pilsētas, lai uzlabotu gaisa kvalitāti, ir izvēlējušās patstāvīgi noteikt ierobežojumus cietā kurināmā izmantošanai, tostarp granulām. Piemēram, Krakovā ir spēkā pilnīgs cietā kurināmā aizliegums, neatkarīgi no izmantotā katla klases.
Jums varētu patikt šie:
Tomēr šādi lēmumi ir vietējo pašvaldību iniciatīva, nevis Eiropas Savienības politika. ES līmenī biomasei joprojām piemēro vairākus atvieglojumus – piemēram, tā ir atbrīvota no pienākuma iegādāties emisijas kvotas jaunajā ETS 2 sistēmā. Tas apliecina, ka Brisele negrasās izspiest biomasu no enerģētikas sektora.
Jaunie standarti kā iespēja
Katlu ražotājiem un apkures risinājumu piegādātājiem būs jā pielāgo savi produkti stingrākām tehniskajām prasībām. Tas nozīmē papildu ieguldījumus tehnoloģijās un sertifikācijā, taču vienlaikus rada iespēju izstrādāt attīstītākus un ekonomiskākus risinājumus.
Patērētāji no tā iegūs divkārši: viņi saņems efektīvāku apkures iekārtu, bet ilgtermiņā – arī zemākas apkures izmaksas un tīrāku gaisu.
Eiropas Savienība negrasās aizliegt ne granulas, ne granulu katlus. Jaunās prasības attieksies tikai uz iekārtām, kas ražotas pēc 2027. gada; esošajām apkures sistēmām patērētāju ikdienā nekas nemainīsies.
Koka granulas arī turpmāk būs videi draudzīgs, atjaunojams un klimatneitrāls kurināmais, ko atbalstīs gan nacionālā, gan Eiropas līmenī.
