Mūsdienu digitālajā laikmetā, kad sociālie tīkli veido mūsu ikdienas ieradumus, viedokļus un pat emocionālo pašsajūtu, zīmoliem un satura veidotājiem vīrusa (angļu val. viral) video radīšana var šķist aizraujošs un organisks veids, kā izplatīt vajadzīgo vēstījumu. Tomēr eksperti brīdina: lai gan vīrusa saturs var sniegt iedvesmu un prieku, tā pārmērīga lietošana var ietekmēt mūsu emocionālo līdzsvaru.
Kas padara vīrusa video īpašu?
„Tele2“ digitālā satura vadītāja Justīna Antropika skaidro, ka vīrusa videoklipus visvairāk raksturo plaša sasniedzamība, zemas izmaksas un augsta iesaiste.
„Vīrusa (angļu val. viral) video sasniedz ļoti daudz cilvēku. Tie internetā var izplatīties kā ugunsgrēks, īsā laikā piesaistot miljonu skatītāju uzmanību. Ja izdodas trāpīt mērķī, tas var kļūt par ārkārtīgi izdevīgu reklāmas veidu.
Mēs izveidojam vienu video, un skatītāji to izplata paši – it kā jums būtu milzīga mārketinga komanda bez papildu izmaksām. Vīrusa klipi ir aizraujoši – tie var būt smieklīgi, negaidīti vai aizkustinoši, tāpēc cilvēki tos ne tikai skatās, bet arī dalās ar tiem tālāk. Līdz ar to zīmols viņiem paliek atmiņā uz ilgāku laiku,“ skaidro J. Antropika.
Emocijas kā uzmanības magnēts
Medicīnas psiholoģe un biedrības „Jaunimo linija“ brīvprātīgā Gabriēle Lubauskaite uzsver, ka tieši emocionālais intensitātes līmenis ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki internetā pavada tik daudz laika.
„Mūsu uzmanību dabiski piesaista saturs, kas izraisa spēcīgas emocijas. Kāds iespaidīgs vai sāpīgs stāsts modina ziņkāri, emocionāli aizskar, var aizkustināt līdz asarām vai likt pasmaidīt. Citu cilvēku stāsti mūs uzrunā tāpēc, ka tajos atpazīstam paši savas izjūtas – zaudējumu, ilgas, prieku vai cerību. Pat ja pieredze nav mūsējā, emocija ir universāla – mēs to it kā „piedzīvojam līdzi“,“ skaidro G. Lubauskaite.
Paaudžu atšķirības un emocionālā slodze

Pēc psiholoģes teiktā, mūsu emocionālās reakcijas uz saturu kopumā ir universālas, taču to intensitāti ietekmē gan vecums, gan sociālā pieredze.
„Jaunāki cilvēki, kas uzauguši līdz ar sociālajiem tīkliem, to uztver kā pilnīgi dabisku saziņas kanālu. Vecāki lietotāji mēdz vērtēt saturu racionālāk, taču arī uz viņiem tas var atstāt ļoti spēcīgu emocionālu ietekmi. Svarīgi saprast, ka katra paaudze sociālajos tīklos ienāk ar savām jutīguma robežām,“ norāda G. Lubauskaite.
Viņa uzsver, ka pārāk liela skumja vai emocionāli smaga satura patērēšana var kaitēt garīgajai veselībai.
„Līdzpārdzīvojot svešu cilvēku grūtībām internetā, mēs it kā uzņemamies arī viņu emocionālo nastu. Ilgtermiņā var gadīties, ka dzīvojam citu stāstu pasaulē vairāk nekā savā ikdienā, nemitīgi salīdzinot savu dzīvi ar to, ko redzam ekrānā. Tas var radīt nepatīkamas izjūtas,“ brīdina psiholoģe.
Tehnoloģijas palīdz, bet neaizstāj cilvēku kontaktu
Abi eksperti ir vienisprātis, ka tehnoloģijas un mākslīgais intelekts mūsdienās spēj ļoti daudz – no personalizētiem ieteikumiem līdz pat emocionālā satura analīzei. Tomēr to iespējas ir ierobežotas.
„Tehnoloģijas var atpazīt mūsu emocijas un pat ieteikt paņemt pauzi vai dot kādu padomu, taču tās nespēj sniegt īstu, dziļu saprasta cilvēka pieredzi. Saruna ar citu cilvēku ir pavisam kas cits – tā rada sajūtu, ka tevi patiešām uzklausa un ka tu kādam esi svarīgs,“ saka G. Lubauskaite.
„Tāpat kā rūpējamies par savu fizisko veselību, mums būtu jādomā arī par garīgo labsajūtu – tostarp par to, kādu saturu patērējam. Apzināta attieksme pret sociālajiem tīkliem palīdz izvairīties no izdegšanas, trauksmes un nepārtrauktas salīdzināšanās slazda,“ papildina J. Antropika.
Digitālā higiēna – neatņemama mūsdienu sabiedrībā
Pēc J. Antropikas domām, atbildīga satura veidošana un patērēšana kļūst par jaunu emocionālās labklājības rādītāju.
„Uzņēmumi, kas rada saturu atbildīgi – veicinot pozitīvas emocijas, kopienas sajūtu un reālu pievienoto vērtību – ne tikai sasniedz labākus rezultātus, bet arī stiprina uzticību savam zīmolam. Analizējot „Tele2“ sociālo tīklu saturu, redzam, ka vislabākos rezultātus sniedz tieši tas, kas izklaidē, bagātina vai iedvesmo,“ viņa skaidro.


