Nauda ir viens no jūtīgākajiem tematiem attiecībās – nereti tā rada lielāku spriedzi nekā ikdienas sadzīves rūpes. Katrs piektais lietuvietis atzīst, ka slēpj no partnera savus ienākumus vai izdevumu apmēru. Atšķirīgā attieksme pret naudu bieži vien izriet no tā, ko nauda katram nozīmē: vienam tā ir drošības un stabilitātes garants, otram – brīvība un iespēja dzīvot pēc saviem ieskatiem.
Ja atšķirīgo uzvedību un ieradumus neizdodas saskaņot, nauda kļūst ne tikai par praktisku, bet arī emocionālu pārbaudījumu attiecībām. Nauda nav tikai cipars kontā – tās nozīme katram cilvēkam ir ļoti personiska un daudzslāņaina. Kādam nauda sniedz drošības sajūtu un kontroli – jo lielāki uzkrājumi, jo lielāka iekšējā stabilitāte.
Citam nauda saistās ar brīvību un iespēju īstenot savas idejas. Atšķirīgas vērtības un skatījums uz naudu var novest pie tā, ka vienu un to pašu vajadzību – piemēram, komfortu – viens partneris cenšas sasniegt, krājot naudu, bet otrs – tērējot to.
Jums varētu patikt šie:
Mūsu attieksmi pret naudu būtiski ietekmē tas, kādu piemēru esam redzējuši ģimenē bērnībā un kādu attiecību ar naudu esam izveidojuši paši. Nauda ļoti viegli var kļūt par nopietnu strīdu iemeslu. Nereti konflikti nerodas par to, kurš cik daudz pelna, bet gan par atšķirīgu skatījumu uz naudu un tās izmantošanu.
Katrs piektais kļūst par noslēpumu glabātāju
Īpaši daudz spriedzes rodas tad, ja nauda attiecībās kļūst par tabu tēmu. SEB bankas pētījums liecina, ka 21% lietuviešu slēpj no partnera savus ienākumus vai izdevumu apmēru. Vēl apmēram 12% iedzīvotāju pilnībā neuzticas partnerim naudas jautājumos un finanšu pārvaldībā. Tas nozīmē, ka ievērojama daļa pāru izvairās runāt par naudu atklāti.
Kāpēc rodas vajadzība slēpt informāciju no vistuvākā cilvēka? Tas ir samērā saprotami – daudzi baidās, ka netiks saprasti, tiks vainoti vai piedzīvos nepatīkamas emocijas. Ja partneris jūt, ka atklātība nesniedz atbalstu, bet gan nosodījumu (piemēram, par pārāk lieliem tēriņiem), viņš mēģina šādas situācijas novērst.
Tāpēc, uzsākot sarunas par naudu, vērts koncentrēties uz izpratni un atbalstu, nevis kritiku. Svarīgi ir neskatīties uz partnera rīcību ar naudu tikai caur savu uzskatu prizmu, bet censties saprast viņa vajadzības un bailes.
Kā sadalīt izdevumus?
Daudzi asi konflikti rodas tad, ja partneri nav godīgi un konkrēti vienojušies, kā tiks pārvaldīta kopīgā nauda. Spriedze rodas arī tad, ja nauda it kā tiek uztverta kā kopīga, bet noteikumi nav skaidri definēti un regulāri pārrunāti.
Jums varētu patikt šie:
Piemēram, pāris, izvairoties no garākas sarunas, vienojas, ka viens maksā komunālos maksājumus, bet otrs – par pārtiku. Sākumā šķiet, ka tas darbojas, taču laika gaitā – piemēram, pieaugot pārtikas cenām – viens no partneriem var sākt justies neērti, jo viņa izdevumi pieaug daudz straujāk.
Līdzīga situācija veidojas, ja viens partneris regulāri krāj un investē, bet otrs par to nedomā. Kad pienāk brīdis veikt lielākus kopīgus pirkumus un uzkrājumus ir izveidojis tikai viens, var rasties konflikts – kāpēc otrs līdz šim neko nav atlīdzis malā?
Lielākajai daļai pāru par labu nāk atklāta saruna par to, kā sadalīt izdevumus. Viens no efektīvākajiem veidiem ir:
- aprēķināt kopējos ģimenes izdevumus un izvērtēt to nepieciešamību;
- sadalīt izdevumus proporcionāli partneru ienākumiem.
Piemēram, ja viens partneris pelna par 20% vairāk nekā otrs, viņš varētu arī ģimenes budžetā iemaksāt par 20% lielāku summu. Tādā veidā veidojas taisnīgāka un abām pusēm pieņemamāka sistēma.
Uzaiciniet partneri uz “naudas randiņu”
Ja viens no partneriem regulāri krāj un investē, bet otram šī tēma nešķiet saistoša, ir vērts pārrunāt, kā jūs kopīgi veidosiet uzkrājumus ģimenes nākotnei. Iespējams, ka finanšu jautālos zinošākais partneris uzņemsies rūpes par kopīgajiem ieguldījumiem un, piemēram, reizi mēnesī sniegs otram pārskatu par to, kas notiek ar ģimenes investīcijām.
Laika gaitā šāda prakse var sākt interesēt arī otru partneri, un viņš vēlēsies izmēģināt ieguldīt savus personīgos uzkrājumus. Ja jūtat, ka jūsu attieksme pret naudu atšķiras, pats svarīgākais ir nepārmest, bet veicināt atklātu sarunu un censties viens otru saprast.
Lai naudas tēma nekļūtu par attiecību “nepatīkamo pienākumu”, ir vērts izveidot kopīgu rituālu – piemēram, regulāru “naudas randiņu”. Reizi mēnesī vai reizi ceturksnī varat kopīgi pārskatīt ģimenes budžetu un investīcijas, pārrunāt kopīgos mērķus un dalīties idejās.
Atklāts dialogs vairo savstarpējo uzticēšanos, stiprina partnerības sajūtu un palīdz novērst spriedzi. Jo caurspīdīgāk un ar lielāku izpratni pāris risina finanšu jautājumus, jo stiprākas kļūst attiecības gan materiālajā, gan emocionālajā ziņā.
Turklāt bērni daudz ātrāk iemācās krāt un investēt naudu, ja redz, ka vecāki finanses pārvalda vienoti un ka par naudu iespējams runāt mierīgi un atklāti.
