Eiropas smagaisais transports, sekojot vieglo automobiļu pārejai uz elektrību, arvien straujāk iesaistās elektrifikācijas laikmetā – ražotāji cits pēc cita laiž klajā elektroversijas kravas automobiļiem, kas tradicionāli darbināti ar dīzeļdegvielu.
Arvien biežāk arī Lietuvas ielās redzami klusi un bezizmešu kravas auto, bet publisko elektromobiļu uzlādes tīklu operatori jau runā par staciju pielāgošanu tieši šīm transportlīdzekļu kategorijām. Rodas jautājums – vai Lietuva ir gatava šādām pārmaiņām arī smagā transporta segmentā?
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir apņēmušās līdz šīs desmitgades beigām nodrošināt, ka galvenajos Transeiropas transporta tīkla (Trans-European Transport Network, TEN-T) ceļos ik pēc 60 kilometriem tiek ierīkotas augstas jaudas uzlādes stacijas smagajam elektriskajam transportam.
Jums varētu patikt šie:
TEN-T tīkls un Lietuvas loma tajā
TEN-T tīkls savieno ES dalībvalstu galvaspilsētas un lielākās pilsētas, jūras un lidostas, dzelzceļa termināļus un nozīmīgus transporta mezglus. Lietuvā šajā tīklā ietilpst starptautiskās autoceļu un dzelzceļa maģistrāles „Rail Baltica“ un „Via Baltica“, magistrālais ceļš Viļņa–Kauņa–Klaipēda, dzelzceļa līnija Viļņa–Klaipēda, kā arī Klaipēdas valsts jūras osta, Viļņas, Kauņas un Palangas lidostas un citi būtiski transporta infrastruktūras objekti.
Saskaņā ar publiski pieejamo elektromobiļu uzlādes piekļuves punktu informācijas sistēmas datiem Lietuvā šā gada septembrī bija ierīkoti 4 468 publiskie uzlādes punkti. No pirmā acu uzmetiena varētu šķist, ka ES saistību izpilde smagā transporta jomā problēmas neradīs. Taču smagajam transportam ir konstruktīvas īpatnības: ne visas uzlādes vietas, kas paredzētas vieglajiem elektromobiļiem, ir piemērotas kravas auto. Bieži vien jānodrošina ērta piekļuve un manevrēšana liela izmēra tehnikai pie uzlādes iekārtām.
Uzņēmuma „Ignitis“ Elektriskās mobilitātes departamenta vadītājs Eimants Balta, kura pārziņā ir lielākais publisko uzlādes punktu tīkls Lietuvā „Ignitis ON“, norāda, ka smagajam transportam nepieciešami arī ievērojami jaudīgāki uzlādes risinājumi. Turklāt efektīvai elektrisko kravas auto izmantošanai ne mazāk svarīgs ir arī uzlādes punktu blīvums.
Maršrutu plānošana un uzlādes koridori
„Uzņēmumi, kas izmanto elektrisko smago transportu, ir spiesti ļoti precīzi plānot maršrutus. Viņiem ir svarīgi skaidri zināt, kur uzlādes vietas atrodas un kādu uzlādes jaudu tajās var sasniegt, jo tas tieši nosaka uzlādes laiku. No šīs vajadzības arī izriet definētie attālumi, kādos gar galvenajiem ceļiem un pie loģistikas mezgliem jāizvieto uzlādes parki,“ skaidro eksperts.
ES galamērķis ir no tūkstošiem uzlādes piekļuves punktu izveidot elektrisko kravas auto koridorus, pa kuriem varētu pārvietoties tālsatiksmes transports. Taču, pēc E. Baltas domām, ne mazāk svarīgi ir arī lokālie risinājumi, kas palīdz arvien vairāk uzņēmumu pāriet uz bezizmešu transportu.
Jums varētu patikt šie:
„Mūsu mērķis ir panākt tādu tīkla blīvumu un cenu politiku, lai uzņēmumi, kuriem ir savas uzlādes vietas, varētu maršrutos ērti iekļaut papildu uzlādes sesijas arī publiskajās stacijās. Tas ļautu daudz elastīgāk un ērtāk organizēt ikdienas darbu, un elektriskais transports kļūtu ievērojami efektīvāks,“ uzsver E. Balta.
Elektriskais smagais transports jau strādā praksē
Žurnāla „Auto Bild Lietuva“ galvenais redaktors Vitolds Milius norāda, ka visās Eiropas valstīs pieaug stimuli uzņēmumiem elektrificēt savus autoparkus – sākot no iespējas būtiski samazināt ekspluatācijas izmaksas līdz arvien biežāk konkursos parādās „zaļo pārvadājumu“ kvalifikācijas kritērijs.
Lietuvā jau šobrīd darbojas elektriskās betonvedējas, atkritumu savākšanas transportlīdzekļi un cits komunālais transports. Lielajās pilsētās nelielas kravas un sūtījumus piegādā elektriskie mikroautobusi un vidējās klases kravas automobiļi. Piekrastes reģionos regulāros maršrutos jau kursē elektriskie transportlīdzekļi, bet pilsētās tiek paplašināta bateriju autobusu izmantošana.
2025. gada 1. septembrī Lietuvā, saskaņā ar „Regitros“ datiem, bija reģistrēti 698 N1 klases elektromobiļi, kas ir par 32 % vairāk nekā 2024. gada beigās.
„Līdzīgi kā attīstās vieglo elektromobiļu segments, tā attīstās arī elektriskais smagais transports. Nobraukuma distances pieaug, un transportlīdzekļi arvien labāk pielāgojas biznesa vajadzībām. Daļa smagā transporta veidu jau tagad strādā ļoti labi, sevišķi pilsētvides uzdevumos,“ skaidro transporta eksperts.
Megavatu uzlāde un tālsatiksmes reisi
Piesardzīgi prognozējot, tuvākajā nākotnē gaidāma ļoti jaudīgu MCS (Megawatt Charging System) uzlādes mezglu attīstība, kas ļaus kravas auto sasniegt līdz pat 1 MW uzlādes jaudu un aptuveni 30 minūtēs papildināt enerģijas rezerves tāliem starptautiskiem reisiem. Tam gatavojas arī Lietuvas uzņēmumi. Piemēram, „Finėjas Group“ autoparku jau papildinājuši pirmie „Mercedes-Benz eActros 600“ vilcēji, kas reālos apstākļos spēj nobraukt apmēram 500 kilometrus.
Tomēr, pēc V. Miliaus domām, tālsatiksmes maršruti ar elektriskajiem smagajiem auto pagaidām vēl vairāk atrodas testēšanas stadijā, kamēr reģionālajos pārvadājumos šī tehnoloģija jau strādā pilnvērtīgi.
„Vilkmašīnas kļūst labākas visos aspektos. Taču šāds smagais transports saskaras ar daudz lielākiem izaicinājumiem, īpaši attiecībā uz uzlādi, ņemot vērā lielos gabarītus. Tāpēc visbiežāk tās tiek lādētas uzņēmumu teritorijās. Tomēr ārzemēs jau redzu arī tādus risinājumus, kur speciāli ierīkotas uzlādes vietas publiskās stacijās, lai varētu ērti piekļūt ar vilcējiem un puspiekabēm. Pašas stacijas tehniski daudz neatšķiras, taču uzstādīt vilcēju ar puspiekabi tā, lai to ērti pieslēgtu uzlādei, nemaz nav tik vienkārši,“ stāsta eksperts.
Ļoti jaudīgas uzlādes piekļuves arī Lietuvā
Lietuvā strauji pieaug ļoti ātrās uzlādes punktu skaits. „Ignitis ON“ tīklā jau darbojas 9 uzlādes piekļuves ar 300 kW un lielāku jaudu. Tās izvietotas stratēģiskās vietās – gar galveno automaģistrāli Viļņa–Kauņa–Klaipēda, kā arī 360 kW jaudas uzlādes stacija ir ierīkota LTG Viļņas intermodālajā terminālī. Tur elektriskie vilcēji, kas atved konteinerus vai piekabes tālākam pārvadājumam pa dzelzceļu, var uzreiz veikt uzlādi un turpināt ceļu.
Vairāk nekā 300 kW jaudas uzlādes punkti pieejami arī vairākās degvielas uzpildes stacijās pie minētās maģistrāles, kā arī uz „Via Baltica“ ceļa un Panevēžas apvedceļa. Atsevišķi ļoti ātrās uzlādes punkti valstī parādās arvien vairāk, un tīkls pakāpeniski paplašinās.
„Turklāt vien mūsu tīklā Lietuvā darbojas 159 HPC (High Power Charging) publiskās uzlādes piekļuves, kur jebkuru transportlīdzekli var uzlādēt ar 150 kW un lielāku jaudu. Tuvākajos plānos ir arī īpaši smagajam transportam pielāgoti uzlādes parki. Jo blīvāks būs tīkls, jo vairāk uzņēmumu varēs nopietni apsvērt ērtu pāreju uz elektrisko transportu,“ atzīmē E. Balta.
Pēc V. Miliaus teiktā, Lietuvā dažviet galvenais ierobežojums nav ne transportlīdzekļu gabarīti, ne uzlādes jauda, bet gan projektēšanas kļūdas. Dažās stacijās kravas auto fiziski varētu iebraukt un uzlādēties, taču to liedz ceļa zīmes vai satiksmes organizācijas risinājumi.
„Uzskatu, ka visas šādas nianses ir salīdzinoši viegli novēršamas un infrastruktūru var pienācīgi pielāgot, ja par to domā jau plānošanas posmā. Redzams, ka viss pamazām virzās uz priekšu – līdzīgi kā tas notika ar vieglajiem elektromobiļiem, kuriem tagad publisko uzlādes vietu vairs būtiski netrūkst,“ rezumē eksperts.
