Eiropas Savienība ir oficiāli paziņojusi, ka piešķirs sākotnējo 10 miljonu eiro finansējumu īpaša tribunāla izveidei. Šī tiesas institūcija būs vērsta uz to, lai sauktu pie juridiskas atbildības Krievijas politiskos un militāros līderus par viņu lēmumu sākt karu pret Ukrainu.
Konkrēti soļi īpašā tribunāla izveidē
Par iniciatīvu tika stāstīts pirmdien preses konferencē Kijivā, kur Eiropas Savienības ārlietu vadītāja Kaja Kallasa uzsvēra, ka tas ir pirmais konkrētais finansiālais solis ES plānu īstenošanā. Mērķis ir izveidot starptautisku tiesu institūciju, kas atšķirtos no Starptautiskās Krimināltiesas ar to, ka koncentrētos tieši uz kara sākšanas faktu, nevis vienīgi uz kara laikā izdarītajiem noziegumiem.
“Kara noziegumi nebūtu iespējami, ja nebūtu paša agresijas nozieguma – nebūtu arī visu šo zvērību,” norādīja Kaja Kallasa, uzsverot, ka atbildība par karu gulstas uz Krievijas vadības visaugstāko līmeni.
Jums varētu patikt šie:
Tribunāla uzmanības centrā – lēmumu pieņēmēji, nevis tikai pavēļu izpildītāji
Starptautiskā Krimināltiesa jau šobrīd izmeklē Ukrainā pastrādātos kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci. Īpašais tribunāls būtu pirmā tiesa, kuras tiešais uzdevums ir vērtēt valsts vadītāju lēmumu sākt bruņotu agresiju, pārkāpjot ANO Statūtus.
Citiem vārdiem sakot, šis tribunāls būs vērsts ne tik daudz pret tiem, kuri izpildīja pavēles, bet gan pret tiem, kuri pieņēma lēmumu sākt karu.
Tiesas izveide norisinās Eiropas Padomes ietvaros – šī organizācija darbojas neatkarīgi no Eiropas Savienības, un tās galvenais mērķis ir aizsargāt cilvēktiesības un demokrātijas principus visā Eiropā. Tribunāla izveidi dalībvalstis plaši atbalstīja jau šā gada maijā, un projektu atklāti atbalsta gan Brisele, gan Ukraina.
Kijivā Kaja Kallasa tikās ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibiho. Vizītes laikā tika pārrunāti turpmākie ES soļi, lai atbalstītu Ukrainas cīņu gan frontē, gan juridiskajā līmenī.
Papildu atbalsts: 6 miljoni eiro bērnu un vardarbības upuru palīdzībai
Kopā ar finansējumu tribunālam Eiropas Savienība apņēmās piešķirt vēl 6 miljonus eiro Ukrainas bērnu atbalstam, kuri nelikumīgi aizvesti uz Krieviju, kā arī seksuālās vardarbības upuru palīdzībai. Kaja Kallasa raksturoja šos noziegumus kā vienu no tumšākajām Krievijas kara lappusēm.
Jums varētu patikt šie:
Pēc Ukrainas varasiestāžu datiem kopš kara sākuma vairāk nekā 19 500 bērnu ir piespiedu kārtā aizvesti uz Krieviju vai Baltkrieviju. Šādas darbības tiek uzskatītas par smagu Ženēvas konvenciju pārkāpumu, un Ukraina norāda, ka tās atbilst ANO definētajām genocīda pazīmēm.
Starptautiskā Krimināltiesa jau 2023. gadā izdeva aresta orderus Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam un viņa bērnu tiesību pilnvarotajai Marijai Lvovai–Belovai. Viņi tiek apsūdzēti par nelikumīgu bērnu deportēšanu no okupētajām Ukrainas teritorijām.
Savienoto Valstu pirmā lēdija Melānija Trampa pagājušajā piektdienā paziņoja, ka uztur atvērtu saziņas kanālu ar Vladimiru Putinu, lai palīdzētu deportētajiem bērniem atgriezties Ukrainā. Pēc viņas teiktā, astoņi bērni jau ir atgriezušies pie savām ģimenēm, un tuvākajā laikā tiek gaidītas jaunas tikšanās un atgriešanās gadījumi.
Krievijas noliegumi un pieaugošs starptautiskais spiediens
Moska pastāvīgi noliedz visas apsūdzības, kas saistītas ar bērnu piespiedu aizvešanu. Krievijas amatpersonas apgalvo, ka bērni esot tikai “evakuēti” no kara zonām, nevis deportēti. Tomēr starptautiskā sabiedrība arvien skaļāk pieprasa atbildību par šiem noziegumiem.
Eiropas Savienības lēmums izveidot īpašu tribunālu un piešķirt tam konkrētus līdzekļus skaidri parāda apņēmību nesamierināties ar kara noziegumiem un nodrošināt, ka lēmumu pieņēmēji nepaliek nesodīti.
“Tas ir tikai sākums”
Pēc Kajas Kallasas vārdiem, šis ir tikai pirmais solis. Viņa uzsvēra, ka taisnīgums var nenākt ātri, taču, ja tas balstās faktos un cieņā pret cilvēktiesībām, tas ir neizbēgams.
“Un šoreiz,” viņa piebilda, “šis taisnīgums neapšaubāmi tiks panākts.”
