Ģimenes ārstu pieejamība pilsētās un mazākos centros: kā mainās rindas un ko var darīt pacienti

Pēdējos gados daudz runāts par ģimenes ārstu trūkumu attālākos reģionos, taču arvien biežāk sūdzības par piekļuvi primārajai veselības aprūpei izskan arī lielākās pilsētās un mazākos centros. Rindas, telefona nepieejamība un grūtības pierakstīties uz vizīti kļūst par ikdienas problēmu daļai iedzīvotāju.

Situācija nav vienāda visā valstī, tomēr kopīga iezīme ir tā, ka ģimenes ārstu darba slodze pieaug, bet sistēmas pielāgošanās notiek lēni. Tas ietekmē gan akūtu, gan hronisku pacientu aprūpi un rada jautājumus par to, kā vislabāk izmantot esošos resursus.

Kur un kā visvairāk jūtams ģimenes ārstu trūkums

Ģimenes ārstu prakses ar pilnu pacientu skaitu kļūst par normu gan Rīgā, gan citās lielākajās pilsētās. Daļa ārstu norāda, ka nespēj uzņemt jaunus pacientus, jo tas negatīvi ietekmētu sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību esošajiem.

Mazākos centros, kur dažkārt ir tikai viena vai dažas prakses, problēma izpaužas citādi: ja ārsts dodas pensijā vai pārtrauc darbu, atrast aizvietotāju var būt sarežģīti. Rezultātā pacienti spiesti pierakstīties pie ģimenes ārsta citā apdzīvotā vietā vai gaidīt, līdz tiks atrasts risinājums.

Kāpēc rindas pieaug arī tur, kur ārstu ir salīdzinoši daudz

Rindu pieaugumu ietekmē vairāki faktori. Daļa pacientu ģimenes ārstu joprojām uztver kā pirmo kontaktpunktu jebkurā jautājumā, arī tad, ja tas saistīts ar viegliem saaukstēšanās simptomiem vai atkārtotām receptēm, ko iespējams noformēt attālināti.

Papildu slodzi rada administratīvais darbs: darbnespējas lapu noformēšana, izziņas, valsts programmu dokumentu kārtošana. Tas samazina laiku, ko ārsts var veltīt klātienes vizītēm un sarežģītākiem medicīniskiem gadījumiem.

Digitālie rīki: iespēja atslogot prakses vai papildu šķērslis

Daļa ģimenes ārstu piedāvā saziņu elektroniski: e-pastā, caur „E-veselību“ vai citām tiešsaistes platformām. Šāda pieeja var samazināt cilvēku plūsmu uz praksi un ļaut ātrāk atrisināt vienkāršākus jautājumus, piemēram, par receptēm vai analīžu rezultātiem.

Tomēr ne visi pacienti ir gatavi šādai saziņai. Gados vecākiem cilvēkiem digitālie risinājumi var šķist sarežģīti, un tad telefona līnijas atkal ir pārslogotas. Tas rada plaisu starp tiem, kas spēj izmantot digitālos pakalpojumus, un tiem, kuriem joprojām nepieciešama klātienes vai telefoniska saziņa.

Ko reāli var darīt pacients, lai saņemtu palīdzību savlaicīgi

Pirmais solis ir skaidri noskaidrot savas ģimenes ārsta prakses kārtību: pieraksta pieņemšanas laikus, iespējas sazināties e-pastā, izsaukumu kārtību akūtos gadījumos, kā arī dokumentu un recepšu noformēšanas termiņus. Informācija bieži pieejama prakses mājaslapā vai uz vietas pie reģistratūras.

Ja vizīte nav steidzama, ieteicams pierakstīties laicīgi, nevis gaidīt līdz pēdējam brīdim. Hronisku slimību pacientiem ir lietderīgi plānot regulāras vizītes un medikamentu receptes tā, lai neveidotos situācija, kad zāles beidzas svētku dienās vai brīvdienās.

Ģimenes ārsts, neatliekamā palīdzība un dežūrprakses: kad vērsties kur

Neatšķirt situācijas, kad palīdzība jāmeklē pie ģimenes ārsta, bet kad nepieciešams izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, ir bieža problēma. Tas var novest pie lieka izsaukumu skaita un vienlaikus novilcināt palīdzību tiem, kam tā tiešām steidzami vajadzīga.

Ja ir dzīvību apdraudoši simptomi, piemēram, stipras sāpes krūtīs, pēkšņs apziņas traucējums, elpošanas grūtības vai smags ievainojums, nekavējoties jāsazinās ar neatliekamo palīdzību.

Ja sūdzības ir vieglākas, bet tomēr aktuālas, piemēram, paaugstināta temperatūra, saaukstēšanās, viegla trauma, parasti pirmais zvans ir ģimenes ārstam vai dežūrpraksei, ja tāda tiek nodrošināta.

Ja ģimenes ārsta nav vai sadarbība neizdodas

Ir gadījumi, kad cilvēkam nav deklarēta ģimenes ārsta, vai arī sadarbība ar esošo ārstu dažādu iemeslu dēļ neveidojas. Tad jāmeklē cita prakse, kas gatava pieņemt jaunus pacientus, kas nereti prasa laiku un pacietību.

Noderīgi pārbaudīt Nacionālā veselības dienesta pieejamo informāciju par praksēm, kas uzņem jaunus pacientus, un precizēt aktuālos datus oficiālajos avotos. Vērts arī noskaidrot, vai potenciālā jaunā prakse piedāvā attālinātas konsultācijas un kā organizē darbu ar akūtiem pacientiem.

Kā valsts līmenī meklē risinājumus ģimenes ārstu sistēmai

Diskusijās par veselības aprūpi arvien biežāk uzsver primārās aprūpes nozīmi. Ja ģimenes ārsta prakse strādā pilnvērtīgi, mazāks slogs gulstas uz slimnīcām un neatliekamo palīdzību, pacienti ātrāk saņem konsultācijas un ārstēšanu.

Publiskajā telpā tiek apspriesti dažādi iespējamie risinājumi: prakses komandas stiprināšana ar māsām un ārstu palīgiem, attālinātu pakalpojumu attīstīšana, administratīvā sloga mazināšana. Lai arī pārmaiņas notiek pakāpeniski, to mērķis ir panākt, lai pacientam būtu vieglāk saņemt nepieciešamo palīdzību tur, kur tas ir visefektīvāk.

Ko ņemt vērā turpmākajos gados

Sabiedrības novecošanās un hronisko slimību izplatība nozīmē, ka pieprasījums pēc ģimenes ārstu pakalpojumiem visticamāk nemazināsies. Līdz ar to mainīsies arī prasības pret to, kā tiek organizēts ikdienas darbs praksēs un kā pacienti pierod izmantot attālinātas iespējas.

Pirms doties pie ģimenes ārsta, ir vērts apdomāt, ko iespējams noskaidrot telefoniski vai elektroniski, un sagatavot konkrētus jautājumus. Tas palīdz labāk izmantot gan ārsta, gan paša pacienta laiku un ilgtermiņā var mazināt spriedzi ap veselības aprūpes pieejamību.