Braucot paātrinājuma posmos, kur tiek izmantota vidējā ātruma kontrole, daudzi autovadītāji vaicā, vai sodu iespējams izvairīties, ja ātrums uz mirkli pārsniedz atļauto. Sistēma darbojas automātiski, taču tās loģika ļauj pieļauto kļūdu likumīgi “izlabot”. Svarīgi to darīt mierīgi un ievērojot satiksmes noteikumus.
Kas ir vidējā ātruma kontrole?
Vidējā ātruma kontrole atšķiras no parastā radara ar to, ka netiek fiksēts tikai viens mirklis, bet gan tiek izvērtēts, ar kādu ātrumu esi šķērsojis visu kontrolējamo ceļa posmu. Tāpēc īss brīdis, kad spidometrs uzrāda pārāk lielu ātrumu, automātiski vēl nenozīmē sodu. Viss ir atkarīgs no tā, kāds būs tavs galējais vidējais ātrums šajā posmā.
Šādas kontroles mērķis ir nodrošināt, lai braukšana būtu vienmērīgāka un drošāka. Tā mazina ieradumu strauji bremzēt tieši pirms radara un pēc tam atkal paātrināties. Līdz ar to sistēma veicina stabilu un korektu braukšanas stilu.

Kā tieši darbojas vidējā ātruma sistēma?
Sistēma fiksē brīdi, kad automašīna iebrauc kontrolējamajā posmā, un brīdi, kad transportlīdzeklis to atstāj. Pēc tam dators aprēķina, kāds bija tavs vidējais ātrums kilometros stundā visā posma garumā. Ja aprēķinātais vidējais ātrums pārsniedz atļauto, pārkāpums tiek reģistrēts automātiski.
Tā kā tiek mērīts viss ceļa posms, pēdējā brīdī strauja bremzēšana vairs nepalīdzēs. Pat ja beigās brauksi lēnāk, agrāk fiksētais lielākais ātrums joprojām ieskaitās kopējā aprēķinā. Tāpēc vienīgais drošais veids, kā izvairīties no soda, ir braukt vienmērīgi un ilgstoši nepārsniegt atļauto ātrumu.
Likumīgs veids, kā “izlabot” kļūdu
Vidējā ātruma kontrole soda tikai par vidējo ātrumu, nevis par īslaicīgiem “pīķiem”. Tas nozīmē, ka, ja esi kādu brīdi braucis pārāk ātri, atlikušajā posmā vari samazināt ātrumu. Ja galējais vidējais ātrums tomēr paliek noteikto robežu ietvaros, sods netiek piemērots.
Piemēram, ja atļautais ātrums ir 120 km/h un tu īslaicīgi paātrinies līdz apmēram 130 km/h, situāciju joprojām var labot. Pietiek, ja savlaicīgi atgriezies pie atļautā ātruma vai kādu brīdi brauc nedaudz lēnāk. Šāda korekcija ir sistēmas dabiska īpatnība, nevis “robs” noteikumos.
Drošība un robežas

Ir ļoti svarīgi, lai ātruma samazināšana nenotiktu uz citu satiksmes dalībnieku rēķina. Nedrīkst strauji bremzēt joslas vidū, braukt nepamatoti lēni un traucēt satiksmes plūsmu vai bez iemesla apstāties ceļa malā. Šāda rīcība ir bīstama un pati par sevi var kļūt par pārkāpumu.
Sistēma ņem vērā arī standarta mērījumu toleranci, tāpēc nelielas novirzes parasti netiek fiksētas. Turklāt lielākās daļas automašīnu spidometri rāda nedaudz lielāku ātrumu, nekā tas ir patiesībā. Taču tas nav aicinājums riskēt, jo galu galā izšķirošais ir tieši vidējais ātrums.
Ja vidējais ātrums visā posmā tomēr pārsniedz atļauto, sods tiek piemērots tāpat kā par parastu ātruma pārsniegšanu. Jo lielāks pārkāpums, jo augstāks naudas sods un vairāk soda punktu. Tāpēc labākā stratēģija ir pavisam vienkārša: ievēro ceļa zīmes, brauc vienmērīgā tempā un nepaļaujies uz pēdējā brīža “trikiem”.


