Zinātnieki jau sen ir uzsvēruši, ka regulāras fiziskās aktivitātes palīdz ilgāk saglabāt veselību un jauneklīgāku izskatu. Tomēr līdz šim nebija pilnībā skaidrs, kādi tieši molekulārie procesi slēpjas aiz šīs iedarbības. Jauns pētījums piedāvā saistošu skaidrojumu.
Ilgtermiņa, lai gan neliela apjoma pētījumā zinātnieki atklāja metabolītu, ko dēvē par betainu, kas, šķiet, īpaši aktivizējas fiziskas slodzes laikā. Šī mazā molekula sastopama vairākos augu izcelsmes produktos, taču līdz šim tā nebija tieši saistīta ar treniņiem. Tagad betains kļuvis par vienu no galvenajiem kandidātiem, kas varētu izskaidrot kustību sniegtos ieguvumus.
Pētnieku vērtējumā betains var atdarināt daļu no fizisko aktivitāšu pozitīvās ietekmes, īpaši tās, kas saistītas ar bioloģiskās novecošanās palēnināšanu. Tas nenozīmē, ka jau rīt vingrošanu varēs aizstāt ar tableti, taču šis atklājums palīdz labāk saprast, kāpēc kustības tik būtiski ietekmē visu organismu.
Jums varētu patikt šie:
Pētījuma uzbūve un dalībnieki
Ķīnas zinātnieku komanda ilgākā laika periodā novēroja trīspadsmit veselus brīvprātīgos vīriešus un izmantoja daudzslāņu analīzi. Tika mērītas izmaiņas gēnu ekspresijā, olbaltumvielās, imūnsistēmā un mazajās molekulās, tostarp betainā. Tādējādi pētnieki centās iezīmēt visa organisma reakciju tīklu.
Pēc vienreizēja piecu kilometru skrējiena tika novērota īslaicīga stresa reakcija, kas drīz norima. Savukārt regulāri treniņi viena mēneša garumā izraisīja noturīgākas pārmaiņas: mazinājās šūnu novecošanās rādītāji un bojājumi, uzlabojās zarnu mikrobiota un imūnsistēmas stāvoklis.
Betaina loma organismā
Vislielākais pārsteigums bija saistīts ar nierēm, kas ilgstošas fiziskas slodzes laikā sāka ražot ievērojami vairāk betaina. Tas liecina, ka betaina līmeņa kāpums nav nejauša treniņu blakne, bet gan organisma apzināti atbalstīts aizsargmehānisms. Jo ilgāk un vienmērīgāk trenējas, jo skaidrāk šis efekts izpaužas.
Pētījumos ar pelēm tika atklāts, ka betains kavē enzīma TBK1 darbību, kas saistīts ar iekaisuma procesiem un novecošanos. Samazinoties šī enzīma aktivitātei, organismā krītas iekaisuma signālu līmenis, un tas palīdz palēnināt novecošanās procesus. Tādējādi betains nav tikai fiziskas slodzes rezultāts, bet arī viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc kustības tik labi ietekmē veselību.
Ko tas varētu nozīmēt nākotnē?
Zinātnieki uzskata, ka šādi atklājumi var pavērt ceļu zālēm, kas palīdzētu saglabāt veselību vecumdienās. Tas īpaši nozīmīgi cilvēkiem, kuri slimību vai kustību ierobežojumu dēļ nevar pietiekami trenēties un tādējādi nesaņem pilnu fizisko aktivitāšu labvēlīgo efektu.
Jums varētu patikt šie:
Tajā pašā laikā pētnieki uzsver, ka neviena molekula nespēs pilnībā aizstāt kustības. Sports un fiziskās aktivitātes stiprina muskuļus, uzlabo koordināciju, pašsajūtu un daudzus citus aspektus, kurus šis pētījums nemaz neaplūkoja. Tāpēc betains šobrīd tiek uzskatīts par daudzsološu papildinājumu, nevis treniņu aizstājēju.
Ierobežojumi un nākamie soļi
Lai secinājumi būtu ticami un vispārināmi, nepieciešami lielāka mēroga un daudzveidīgāki pētījumi, kuros piedalītos dažāda vecuma un veselības stāvokļa cilvēki, kā arī novērošanas periods būtu ilgāks. Trīspadsmit brīvprātīgo dati ir interesanti, taču tie ir tikai sākums, un cilvēka organisms dažādās grupās var uzvesties ļoti atšķirīgi.
Neskatoties uz to, betaina saistība ar ilgstošu fizisko slodzi piedāvā jaunu virzienu novecošanās bioloģijas izpētē. Ja turpmākie pētījumi apstiprinās, ka šis mehānisms darbojas plašāk, mēs spēsim labāk izprast, kā regulāras fiziskās aktivitātes pārveido organisma sistēmas un palīdz mums ilgāk saglabāt veselību.
