Saskaņā ar Nodarbinātības dienesta (UŽT) datiem Lietuvā ir jūtams būtisks inženierzinātņu speciālistu trūkums. Augstskolu pārstāvji norāda, ka gan Lietuvā, gan visā Eiropā inženierprofesiju popularizēšanā nākas saskarties ar līdzīgiem izaicinājumiem: zems profesijas prestižs, studiju laikā nepietiekams uzsvars uz praktiskajām iemaņām, kā arī salīdzinoši neliela sieviešu interese. Arī darba devēji asāk izjūt inženieru deficītu un tādēļ ir gatavi piedāvāt viņiem konkurētspējīgu atalgojumu.
Pieaug interese par inženierzinātņu studijām
VIKO Tehnisko zinātņu fakultātes dekāne Gražina Strazdienė stāsta, ka interese par inženierzinātņu studijām pakāpeniski pieaug. Pēc viņas teiktā, vislielākais studentu skaita kāpums vērojams trijās jomās: programmatūras inženierijā, elektronikā un automātikā, kā arī mehānikas inženierijā.
“Studiju programmas tiek regulāri atjaunotas. Turklāt veidojas arī jauni virzieni, kas atbilst mūsdienu vajadzībām: dronu projektēšana un vadība, mākslīgā intelekta pielietošana, studiju kursi, kas aptver ilgtspējas, klimata pārmaiņu un citus ar ekoloģiju saistītus jautājumus,” skaidro G. Strazdienė.
Jums varētu patikt šie:
Inženierizglītība nodrošina visstiprāko pamatu
Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes (VILNIUS TECH) Stratēģisko partnerību centra direktore, dr. Milena Seržantė, pieaugošo interesi par minētajām studiju jomām vērtē kā ļoti pozitīvu tendenci. Viņasprāt, mūsdienu pasaulē, kur dominē mākslīgais intelekts, mākoņtehnoloģijas un citi digitālie risinājumi, tieši inženierzinātņu specializācija nodrošina visstiprāko pamatu karjerai.
“Studentus inženierstudijām galvenokārt motivē skaidras karjeras perspektīvas – pieprasījums ir tik liels, ka lielākā daļa studējošo ne vēlāk kā trešajā kursā jau strādā savā nozarē. Tas ļauj nekavējoties pielietot universitātē iegūtās zināšanas praksē un atnest reālu darba pieredzi atpakaļ studijās, izvairoties no nepieciešamības pēc pārkvalifikācijas. Pakāpeniski izzūd arī stereotips, ka inženieri ir tikai “skrūvju pievilcēji”. Mūsdienās tā ir viena no modernākajām un vislabāk atalgoto profesiju jomām,” uzsver dr. M. Seržantė.
Inženieri ir pieprasīti visā valstī
Nodarbinātības dienesta platformā ik mēnesi tiek publicētas vidēji apmēram 200 vakances inženieriem, un tikpat daudz – inženierzinātņu un dabaszinātņu tehniķiem.
“Šogad Lietuvā automatizācijas inženieri ir meklēti pusotru reizi vairāk nekā pērn, par trešdaļu ir pieaudzis darba piedāvājumu skaits tehnoloģiju un ražošanas inženieriem. Pieaug arī pieprasījums pēc mehānikas un elektroinženieriem, kā arī šo nozaru tehniķiem,” norāda Nodarbinātības dienesta preses pārstāve Milda Jankauskienė.
Viņa piebilst, ka automatizācija un robotizācija, kā arī uzņēmumu radītie produkti, kas prasa inženiertehniskas zināšanas, neizbēgami palielina gan inženieru, gan tehniķu pieprasījumu. Šādus speciālistus šogad meklējušas teju visas pašvaldības. Uzņēmumi arvien biežāk vēlas piesaistīt inženierus, kuri spēj izstrādāt un pilnveidot automatizētas sistēmas. Šo speciālistu vajadzība īpaši strauji pieaug transporta, loģistikas un ražošanas nozarēs.
Jums varētu patikt šie:
Pēc M. Jankauskienės teiktā, inženieri ir vieni no vispieprasītākajiem speciālistiem ne tikai Lietuvas, bet arī citu valstu darba tirgū. Tehnoloģiskā attīstība prasa jaunas prasmes, tāpēc līdzās pieredzējušiem inženieriem tiek meklēti arī jaunie speciālisti, kuri pārzina digitalizāciju un automatizāciju. Sešpadsmit Eiropas valstis jau ir paziņojušas par darbaspēka trūkumu ražošanas un inženierzinātņu jomās.
Stipendijas inženierstudiju atbalstam
“Grigeo Group” personāla vadītāja un uzņēmuma kultūras iniciatore Ineta Kasparaitytė-Tratsinnikava skaidro, ka līdz ar ieguldījumiem modernā ražošanā pieaug arī vajadzība pēc ražošanas līniju operatoriem un inženieriem, kuri vēlas attīstīties, augt kopā ar uzņēmumu un piedalīties jaunu projektu īstenošanā.
“Mūsdienīga ražošana nozīmē tehnoloģiju pārvaldību, automatizēto procesu uzraudzību un jauninājumu ieviešanu. Viens no mūsu lielākajiem izaicinājumiem šobrīd ir cīņa par talantiem. Dažu nišas jomu speciālistu piesaiste var aizņemt pat gadu, tādēļ meklējam risinājumus, kā ne tikai piesaistīt talantus, bet arī attīstīt tos uzņēmuma iekšienē,” viņa stāsta.
Pēc intervējamās teiktā, Grigeo grupas uzņēmumi jau vairākus gadus piešķir līdzekļus stipendijām. Kopējā stipendiju summa sasniedz gandrīz 80 000 eiro. Stipendijas tiek piešķirtas vismotivētākajiem studentiem, kuri studē mehānikas inženieriju, ražošanas tehnoloģijas, automātiku un robotiku, kā arī vides inženieriju.
Tas veicina inženierstudiju pievilcību, atbalsta studentu praktisko iemaņu attīstīšanu un iedrošina jauniešus izvēlēties inženierzinātnes.
“Darbinieki, kuri pievienojas mūsu uzņēmumu grupai, augstu vērtē ne tikai labās attīstības iespējas, skaidro kompetenču pilnveides sistēmu, atalgojumu, kas pārsniedz tirgus vidējo līmeni, un papildu motivācijas pasākumus, bet arī komandas kultūru, kas palīdz jaunajiem kolēģiem ātri iekļauties kolektīvā. Vadītāji veltī katram darbiniekam individuālu laiku, izprot jaunākās paaudzes vajadzības un iegulda viņu attīstībā,” uzsver I. Kasparaitytė-Tratsinnikava.
Vislabākos rezultātus dod augstskolu un uzņēmumu sadarbība
Uzņēmumu, personāla atlases un augstskolu pārstāvji ir vienisprātis, ka, lai padarītu inženierstudijas pievilcīgākas, būtiska nozīme ir mērķstipendijām, atbalstam reģionu abiturientiem un sistemātiskai dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) priekšmetu stiprināšanai skolās.
“Lielāko ietekmi rada cieša sadarbība starp augstskolām un uzņēmumiem, ja studentiem jau no pirmajiem kursiem ir iespēja strādāt reālu projektu vidē, izmantot modernās laboratorijas un integrēt praktisko pieredzi studijās.
Piemēram, Vācijā un Austrijā plaši tiek izmantota duālā studiju forma, kurā studenti vienlaikus mācās universitātē un strādā uzņēmumā atbilstoši savai specialitātei. Tas ļauj viņiem ļoti agri nostiprināties darba tirgū. Esam pārliecināti, ka risinājumi ir patiesi efektīvi tikai tad, ja augstskolas un uzņēmumi rīkojas kopīgi,” uzsver dr. M. Seržantė.
