Elektrisko automobiļu straujā attīstība ir atnesusi daudzas pārmaiņas – klusāku braucienu, mazāku piesārņojumu un pilnīgi citādu braukšanas dinamiku. Vienlaikus arvien vairāk cilvēku pamana parādību, ko līdz šim ar automašīnām saistīja reti: slikta dūša, sēžot blakus vadītājam. Tas šķiet paradoksāli, taču tieši ērtākie, stabilākie un klusākie transportlīdzekļi aizvien biežāk kļūst par jauna, vēl maz izprasta sajūtu komplekса iemeslu. Kāpēc tieši elektroauto šeit ir tik īpaši? Un vai ražotāji jau zina, kā palīdzēt pasažieriem, kuri jūtas apreibināti gandrīz uzreiz pēc brauciena sākuma?
Ķermenim pazīstamā motora vibrācija ir pazudusi – klusums mulsina
Gadu desmitiem mūsu smadzenes reaģēja uz braucienu automašīnā pēc noteikta, ierasta parauga. Iekšdedzes dzinēji radīja nemainīgu troksni un vibrāciju, dodot skaidrus signālus, ka auto pārvietojas, paātrinās vai bremzē. Elektroautomobiļos šādu signālu vairs nav. Brauciens ir kluss, bieži tik kluss, ka ķermenis vairs nesaņem papildu norādes par ātruma izmaiņām.
Šis trūkstošās maņu informācijas fenomens smadzenēm ir nopietns izaicinājums: acis redz, ka auto kustas, taču dzirde un līdzsvara orgāni to neapstiprina. Tieši šāds iekšējs pretrunu stāvoklis starp maņām izraisa klasisko kustību slimību jeb “motion sickness” efektu.
Jums varētu patikt šie:
Īpaši uzņēmīgi pret to ir pasažieri blakus vadītājam. Vadītājs paredz katru manevru – viņš zina, kad spiedīs gāzi, kad pagriezīs stūri vai sāks bremzēt, un smadzenes šos signālus prot pareizi interpretēt. Blakussēdētājam šādas kontroles nav, tāpēc katra pēkšņa kustība var kļūt par nepatīkamu pārsteigumu. Tāpēc pat cilvēki, kuri nekad nav cietuši no jūras vai gaisa slimības, mēdz atzīt: pirmajā braucienā ar elektroauto viņi jutušies negaidīti slikti.
Reģeneratīvā bremzēšana – ķermenim jauna un sveša pieredze
Elektroauto bremzē citādi nekā tradicionālie spēkrati. Energijas rekuperācijas sistēma sāk palēnināt auto uzreiz, tiklīdz vadītājs atlaiž gāzes pedāli. Tāpēc pasažieris vairs nejūt ierastos bremzēšanas rāvienus vai nelielas vibrācijas, kas agrāk brīdināja par tuvojošos apstāšanos. Vienmērīga, ļoti plūstoša palēnināšanās ir ērta, taču ķermenim tas ir pilnīgi jauns signālu raksts. Smadzenes nepaspēj tam pielāgoties, un maņu uztvere nonāk pretrunā.
Nozīmīga ir arī momentāna griezes momenta iedarbība – elektriskais motors reaģē gandrīz acumirklī, bez aiztures. Ļoti strauja, vienmērīga un faktiski bez brīdinājuma notiekoša paātrināšanās īpaši spēcīgi ietekmē tos, kuri nav gatavi šai pārmaiņai – tātad pasažierus. Vadītājs, kurš pats nospiež gāzi, sagaida šo paātrinājumu un retāk izjūt diskomfortu.
Kāpēc simptomi visbiežāk rodas tieši blakussēdētājam?
Zinātnieki uzsver, ka reibonis un nelabums ir maņu konflikta sekas: redze saka “mēs kustamies”, kamēr līdzsvara orgāni iekšējā ausī sūta signālu “mēs stāvam”. Elektroautomobiļos šo pretrunu pastiprina jaunais, atšķirīgais vibrāciju raksturs un gandrīz pilnīgs klusums. Kad pazūd troksnis, kas gadu desmitiem bija dabiska brauciena sastāvdaļa, smadzenes zaudē vienu no svarīgajiem orientieriem.
Papildu sarežģījumu rada fakts, ka pasažiera smadzenes neseko auto kustības loģikai. Viņš nezina, kad vadītājs plāno bremzēt, paātrināt vai mainīt virzienu. Šī neparedzamības sajūta īpaši spēcīgi traucē līdzsvara aparātam un tieši ved pie nelabuma un apdulluma.
Jums varētu patikt šie:
Paradoksālā kārtā simptomus var pastiprināt arī mīkstākās sēdekļa vibrācijas, kas elektroauto ir ievērojami mazākas nekā tradicionālajiem auto. Ķermenis nesaprot, kādu kustību sagaidīt un kā to interpretēt – šī iekšējā neskaidrība tiešā veidā atspoguļojas pašsajūtā.
Ražotāji meklē risinājumus: skaņa, vibrācijas un gaisma
Auto ražotāji ir sapratuši, ka elektroauto jābūt ne tikai videi draudzīgam, bet arī fizioloģiski komfortablam. Tāpēc aktīvi tiek meklēti veidi, kā kompensēt trūkstošos maņu signālus.
Viens virziens ir maigas zemas frekvences skaņas – nevis tādas, kas imitē iekšdedzes motoru, bet diskrēti fona toņi, kas smadzenēm sniedz skaidrāku priekšstatu par kustību. Citi ražotāji eksperimentē ar sēdekļos integrētām mikrovibrācijām, kas palīdzētu atjaunot dabiskāku kustības sajūtu. Trešā pieeja ir gudra LED apgaismojuma sistēma salonā, kas ar gaismas niansēm nemanāmi norāda auto kustības virzienu un palīdz labāk saskaņot redzes un ķermeņa uztveri.
Kopš šīs tehnoloģijas vēl ir izstrādes stadijā, pasažieriem iesaka izmantot klasiskos paņēmienus: skatīties tālumā, nevis telefona vai planšetdatora ekrānā; saglabāt stabilu sēdēšanas pozu un iespēju robežās izvēlēties priekšējo sēdvietu. Šīs vienkāršās metodes palīdz mazināt maņu konfliktu un dod ķermenim laiku pierast pie jaunās braukšanas dinamikas.
Pagaidu diskomforts vai jauna ceļošanas realitāte?
Visticamāk, daļa pasažieru ar laiku pielāgosies. Cilvēka smadzenes spēj apgūt un pierast pie jauniem sajūtu modeļiem. Taču šobrīd ir skaidrs, ka elektroauto prasa pilnīgi jaunu pieeju braukšanas komfortam. Automobiļi ir kļuvuši klusāki un vienmērīgāki, taču cilvēka ķermenis nav mainījies. Šī pretruna industrijai izvirza pavisam jaunu izaicinājumu – līdz šim uzmanības centrā bija galvenokārt tehnoloģija, nevis cilvēka fizioloģija.
Elektroauto popularitātei strauji augot, pasažieru sajūtu izpēte kļūst arvien nozīmīgāka. Ja ražotāji jau ir spējuši radīt automobiļus, kas brauc bez izmešiem, visticamāk, tiks atrasti arī veidi, kā braukt bez nelabuma un galvassāpēm. Līdz tam ikviens, kurš pirmo reizi iesēžas elektroauto un sajūt vieglu reiboni, var būt drošs: tas nav izdomājums, bet ļoti reāla jaunās ceļošanas ēras daļa.
