Saskaņā ar meteorologu brīdinājumiem spēcīgs sniegputenis un slapja sniega svars var radīt ievērojamus postījumus mežos. Tāpēc Valsts meža dienesta (VMT) speciālisti vērš uzmanību iespējamajiem riskiem un sniedz ieteikumus, kā samazināt sniega radītos bojājumus.
Sniega svara ietekme uz mežiem
VMT meža sanitārās aizsardzības nodaļas vadītājs Virgilijs Vasiļausks skaidro, ka bagātīgs sniegs, kas uzkrājas koku zaros, var nodarīt postījumus gan jaunaudzēm, gan pieaugušiem mežiem. Pēc spēcīga sniegputeņa gan valsts mežu apsaimniekotājiem, gan privāto mežu īpašniekiem ieteicams apsekot savus mežus reģionos, kur nokritis īpaši daudz sniega.
“Sniega svara dēļ visbiežāk lūzt koku galotnes un zari, īpaši skujkokiem, kuru zaros sniegs turas visilgāk,” skaidro V. Vasiļausks.
Riski ceļu un elektrolīniju tuvumā
Veseli koki tikai no sniega svara vien krīt reti, tomēr bīstamas situācijas rodas galvenokārt tiešā ceļu un elektrolīniju tuvumā. Šajās vietās koku rindas nereti ir sasvērušās atklātas telpas virzienā, un sniega svars var veicināt to nogāšanos uz brauktuves vai vadiem.
Šādos gadījumos bīstamos kokus no ceļiem un līniju trasēm parasti novāc glābšanas dienesti, taču mežu apsaimniekotājiem un īpašniekiem arī ir jāiesaistās risku novēršanā, jo nogāzts koks var radīt postījumus ļoti daudziem cilvēkiem.

Postījumi žogiem un jaunaudzēm
Bojājumi rodas arī tad, ja koki krīt uz žogiem, kas izveidoti jauno mežu aizsardzībai pret meža dzīvniekiem. Ja aizsargžogi tiek sabojāti, mežazvēri var iekļūt jaunaudzēs un stādījumos, kur tie nokož koku galotnes, zarus un bojā mizu.
Jauno mežu īpašā ievainojamība
Sevišķi ievainojami ir jaunie meži. Apledojis un ilgstoši kokos noturējies sniegs var neatgriezeniski deformēt jauno egļu un priežu stumbrus. “Ja sniegs tiek pamanīts laikus un no koka nokratīts, koku vēl ir iespējams glābt. Taču, ja vilcinās, stumbrs vairs var neiztaisnoties,” norāda V. Vasiļausks.
Nepieciešamā sanitārā cirte
Reģionos, kur uzsnidzis neparasti daudz sniega, var izveidoties plašas bojājumu platības: nolūzušas galotnes, salauzti zari, ieliekušies vai nolūzuši stumbri. Šādas teritorijas noteikti jāsakopj, veicot sanitāro cirti, lai pavasarī nepieļautu kaitēkļu izplatību.
“Ja smagi cietušas skujkoku audzes netiks sakoptas, pavasara atkušņa laikā tās kļūs par teicamu vairošanās vidi egļu mizgraužiem un citiem koksnes kaitēkļiem,” brīdina V. Vasiļausks.


