Attālinātais darbs Austrālijā ir kļuvis par ikdienas darba kultūras sastāvdaļu, taču tā ietekme uz garīgo veselību joprojām raisa diskusijas. Daļa cilvēku novērtē lielāku elastību, kamēr citi bažījas par izolāciju un robežu izplūšanu starp darbu un mājām.
Pētījuma mērķis ilgtermiņā
Ilgtermiņa pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai darbs no mājām uzlabo pašsajūtu, cik dienas nedēļā tas ir vislabvēlīgākais garīgajai veselībai un kuriem darbiniekiem tas sniedz visvairāk ieguvumu. Tāpat tika pētīts, vai pozitīvo efektu izskaidro vienīgi īsāks ceļš uz darbu.
Rezultāti parādīja skaidru tendenci: darbs no mājām uzlabo sieviešu garīgo veselību vairāk nekā vīriešu, un vislabvēlīgākais risinājums ir hibrīddarbs, kad daļa nedēļas tomēr tiek pavadīta birojā.

Pētījuma dati un pieeja
Pētnieki analizēja divu gadu desmitu laikā savāktus valsts mēroga aptaujas „HILDA” datus, kuros bija iekļauta informācija par vairāk nekā sešpadsmit tūkstošiem strādājošo. Tas ļāva sekot līdzi vieniem un tiem pašiem cilvēkiem laika gaitā un redzēt, kā mainījās viņu emocionālais stāvoklis līdz ar darba apstākļu pārmaiņām.
No analīzes tika izslēgts pandēmijas periods, jo tolaik garīgo veselību ietekmēja daudzi citi faktori. Modeļos atsevišķi tika ņemta vērā arī nozīmīgu dzīves notikumu – piemēram, darba maiņas vai bērnu piedzimšanas – ietekme. Tika vērtēts gan brauciena uz darbu ilgums, gan attālinātā darba intensitāte, kā arī tas, kā šie faktori atšķirīgi ietekmē cilvēkus ar sākotnēji labu vai jau pavājinātu pašsajūtu.
Brauciens uz darbu un garīgā veselība
Sievietēm brauciena uz darbu ilgumam nebija būtiskas ietekmes uz garīgo veselību – garāks ceļš nesaistījās ne ar labāku, ne sliktāku pašsajūtu.
Vīriešiem, īpaši tiem, kuru garīgā veselība jau sākotnēji bija vājāka, garāks ceļš uz darbu saistījās ar sliktāku emocionālo stāvokli. Ietekme nebija ļoti liela, taču tā bija noturīga, kas norāda: ceļš uz darbu var būt papildu stresa avots tieši ievainojamākiem darbiniekiem. Šādiem cilvēkiem īsāks maršruts var nozīmēt jūtamu atvieglojumu.
Hibrīddarba ietekme
Darbs no mājām sievietēm deva skaidri pozitīvu efektu, bet tikai noteiktos apstākļos. Lielākās pārmaiņas tika novērotas tad, kad viņas galvenokārt strādāja no mājām, tomēr vienu vai divas dienas nedēļā pavadīja birojā.
Sievietēm ar jau sākotnēji vājāku garīgo veselību šāda darba forma bija ievērojami labāka nekā ikdienas klātbūtne birojā. Ieguvumi nebija saistīti tikai ar īsāku vai neesošu braucienu uz darbu.
Visticamāk, pozitīvo efektu veicināja zemāks ikdienas stress un vieglāka darba un ģimenes dzīves saskaņošana. Reti attālināts darbs (piemēram, tikai reizēm) skaidru labumu nedeva, savukārt pilnībā attālināti strādājošo bija pārāk maz, lai izdarītu drošus secinājumus.
Vīriešu gadījumā darbs no mājām nenodrošināja stabilu saistību ne ar uzlabojumiem, ne pasliktinājumu. Viņu labsajūta bija ciešāk saistīta ar brauciena uz darbu ilgumu nekā ar to, vai darbs tiek veikts birojā vai mājās.

Praktiskie secinājumi
Galvenā atziņa: visjutīgākie pret gariem braucieniem uz darbu ir cilvēki ar jau sākotnēji vājāku garīgo veselību, un tieši viņi iegūst visvairāk no attālinātā vai hibrīddarba modeļa.
Tāpēc gan darbiniekiem, gan darba devējiem ir vērts apzināti vērot, kā dažādi darba grafiki ietekmē pašsajūtu, un iespēju robežās piedāvāt elastīgus darba risinājumus. Pētījums rāda, ka viena universāla risinājuma nav, tomēr hibrīddarbs daudziem var būt drošākais un sabalansētākais variants gan garīgās veselības, gan ikdienas dzīves organizēšanas ziņā.


