Pirms diviem gadiem Sahāras tuksnesī atrastais līdz šim lielākais no Marsa nākušais meteorīta gabals, kas ieguvis nosaukumu NWA 16788, ir kļuvis par vienu no dārgākajiem jebkad pārdotajiem kosmiskajiem iežiem. Šis izcilais atradums nesen tika izsolīts Ņujorkā par 4,3 miljoniem ASV dolāru (aptuveni 3,7 miljoniem eiro) un nonāca anonīma pircēja īpašumā. Taču darījums, zinātniskā sajūsma un plašā mediju interese vietā, lai radītu tikai apbrīnu, pārvērtās par plašu starptautisku skandālu.
Sahāras tuksnesis jau gadiem ilgi ir pazīstams kā viena no labvēlīgākajām vietām meteorītu saglabāšanai. Tur tos meklē gan aizrautīgi entuziasti, gan profesionāli starpnieki, un vietējiem iedzīvotājiem šāds atradums nereti ir vienīgā iespēja tikt pie lielākas naudas summas.
Meteorīta ceļš: no Nigēras uz Itāliju un tālāk uz Ņujorku
Pēc Itālijas avotu sniegtās informācijas vietējie Nigēras iedzīvotāji meteorītu NWA 16788 vispirms pārdevuši ārvalstu starpniekam. No turienes tas nonācis privātā galerijā Arecā, Itālijā, bet pēc tam uz laiku nodots Romas kosmosa aģentūras rīcībā. Šajā laikā Florences universitātes zinātnieki izgrieza no meteorīta divus nelielus fragmentus pētniecības vajadzībām. Pārējais pamatgabals tika nosūtīts uz Ņujorku, kur tas galu galā tika pārdots izsolē.

Juridiskie līkloči un strīdi par īpašumtiesībām
Juridiskais regulējums padara situāciju īpaši sarežģītu. Nigēra kopš 1997. gada ir pasludinājusi šādus atradumus par valsts kultūras mantojuma daļu. Taču valstī nav pieņemts atsevišķs likums, kas tieši regulētu meteorītu īpašumtiesības un tirdzniecību ar tiem.
Izsoļu nams Sotheby’s balstās tieši uz šo tiesisko pelēko zonu, apgalvojot, ka meteorīta eksports noticis pilnībā likumīgi un visi nepieciešamie dokumenti un atļaujas esot bijuši noformēti korekti.
Nigēras valdība tomēr ir sākusi savu izmeklēšanu un skaidri norādījusi, ka nav pārliecināta par to, vai meteorīts valsti pametis likumīgā ceļā. Tas izgaismo plašāku un būtisku jautājumu: vai šādi atradumi būtu jāuztver kā kultūras un nacionālais dārgums, vai tomēr galvenokārt kā tirgus prece, ko drīkst brīvi pirkt un pārdot?
Starptautiskās konvencijas un juridiskais vakuums
Starptautiskie līgumi, tostarp UNESCO konvencijas, cenšas regulēt kultūras vērtību starptautisku apriti un tirdzniecību. Tomēr meteorīti bieži paliek ārpus šo regulējumu ietvariem vai nonāk īpatnējā juridiskā vakuumā.
Gala lēmums šādos gadījumos ir atkarīgs no katras valsts nostājas – vai tā meteorītu atzīst par nacionālā mantojuma sastāvdaļu vai ne. Šoreiz interešu sadursme ir īpaši asa: Nigēra pieprasa akmens atgriešanu, kamēr pārdevēji un pircējs aizstāv savas īpašumtiesības.
Meteorītu tirgus savā būtībā līdzinās mākslas darbu tirgum. Izšķiroša nozīme ir to retumam, vizuālajai īpatnībai un atraduma stāstam. No vairāk nekā 50 000 uz Zemes atrastajiem meteorītiem mazāk nekā 400 ir Marsa izcelsmes, tāpēc katrs šāds akmens ir ārkārtīgi vērtīgs gan zinātniekiem, gan kolekcionāriem.
Cenas meteorītu tirgū pieaug iespaidīgā tempā, un lielākie un izcilākie gabali jau sasniedz vairāku miljonu vērtību. NWA 16788 izceļas ne tikai ar saviem izmēriem, bet arī ar bezprecedenta mediju uzmanību, kas savukārt vēl vairāk ceļ tā tirgus cenu.
Marokas pieredze: brīdinājums nākotnei

Ar līdzīgām problēmām agrāk jau ir saskārusies arī Maroka, kur 20. gadsimta 80. gados izveidojās īsts meteorītu meklēšanas bums. Tūkstošiem fragmentu tika izvesti no valsts un nonāca ārvalstu kolekcijās, un ir pamats uzskatīt, ka līdzīga attīstība nākotnē varētu vēl straujāk norisināties arī citās valstīs.
Nigēras valdība uzsver, ka tieši šāds atradums kā NWA 16788 varētu kļūt par topoša muzeja galveno vilinājumu galvaspilsētā Niamejā. Tas spētu nodrošināt ilgtermiņa ekonomisku ieguvumu, piesaistīt tūristus, radīt darbavietas un uzlabot vietējo iedzīvotāju labklājību.
Šobrīd tomēr šis unikālais akmens ir privātpersonas īpašums, ko redzēs tikai retais un kas, visticamāk, paliks apslēpts slēgtā kolekcijā.
Vai meteorītam būtu jāpiemīt visiem?
NWA 16788 varēja kļūt par vienu no atpazīstamākajiem Nigēras simboliem, jo īpaši ņemot vērā, ka tā ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē. Tā vietā meteorīts kļuvis par rekorda vērtu darījumu sastāvdaļu, kas atspoguļo plašāku globālu tendenci – gandrīz visu iespējams pārvērst naudā.
Šī iemesla dēļ arvien biežāk izskan aicinājumi meteorītu atgādāt atpakaļ zemē, kur tas nokrita. Šo balsu ieskatā šādam atradumam būtu jāpieder visai cilvēcei un vislielākā tā vērtība būtu tad, ja tas būtu publiski pieejams muzejā. Tādā gadījumā meteorīts nebūtu tikai finansiāls aktīvs, bet arī kultūras un zinātnisks dārgums, kas sniegtu zināšanas, iedvesmu un lepnuma sajūtu nākamajām paaudzēm.


