Sūezas līča reģions, kas atdala Āfriku no Āzijas, ilgu laiku tika uzskatīts par vietu, kur tektoniskie procesi ir apstājušies. Zinātnieki pauda, ka plātņu kustība šeit beigusies aptuveni pirms pieciem miljoniem gadu, tāpēc līcis tā arī nav pārvērties okeānā. Taču jaunākie pētījumi rāda, ka šis stāsts ir nepilnīgs un prasa rūpīgu pārvērtēšanu.
Mainīgais skatījums uz plātņu kustību
Aptuveni 28 miljonus gadu ilgušais Arābijas un Āfrikas plātņu atšķelšanās process līdz šim tika uzskatīts par pilnībā noslēgtu. Tika domāts, ka zemes garoza pamazām pārstāja plaisāt, līdz šķelšanās pilnībā apstājās, atstājot tikai seklu, mierīgu līci bez aktīvas tektoniskas darbības. Šis skaidrojums gadu desmitiem dominēja zinātniskajā literatūrā un tika uzskatīts par uzticamu modeli.
Tomēr jaunākie novērojumi un analīzes liecina, ka šķelšanās nav izzudusi, bet gan tikai ievērojami palēninājusies. Mērījumi rāda, ka Sūezas līcis joprojām paplašinās, lai gan ārkārtīgi lēni. Tas būtiski maina līdzšinējo izpratni par litosfēras plātņu attīstību un liek apšaubīt ilgi pieņemto teorētisko modeli.
Jums varētu patikt šie:
Vecā izpratne: “neizdevies” šķelšanās reģions
Sūezas līcis ilgi kalpoja kā klasisks tā dēvētā “neizdevušāies” rifta piemērs, kurš pilnībā zaudējis savu aktivitāti. Daudzu gadu garumā valdīja uzskats, ka tieši šeit tektoniskie procesi ir galīgi apstājušies un vairs būtiski neietekmē Zemes virsmu. No šīs idejas izauga arī plašāka teorija, ka šķelšanās zonas:
- vai nu sekmīgi attīstās par jaunu okeānu,
- vai arī pilnībā apklust un “iesalst”.
Taču arvien vairāk uzmanības piesaistīja pazīmes, kas šo priekšstatu apstrīdēja. Reģionā ik pa laikam tiek reģistrētas nelielas zemestrīces, atsevišķās zonās pamanāms būtisks zemes virsmas pacēlums, bet seni koraļļu rifi šodien atrodami krietni virs jūras līmeņa. Viss tas norāda uz turpinātu kustību, nevis pilnīgu sastingumu.
Jaunas izpētes metodes un pierādījumi
Jaunākajā pētījumā analizēta aptuveni 300 kilometrus gara šķelšanās zona, salīdzinot reljefa formu un upju ieleju uzbūvi. Upju garenprofili atklāja neatbilstības, kuras nevar izskaidrot tikai ar dabisko eroziju. Tas liecina, ka šeit joprojām norisinās lēnas, bet ilgstošas tektoniskas pārmaiņas, kas maina zemes virsmas augstumu un formu.
Nozīmīgu apstiprinājumu sniedza arī koraļļu rifu izpēte. Daļa rifu kādreiz veidojušies tieši pie jūras līmeņa, taču šobrīd tie atrodas līdz pat 18 metru augstumā. Šāds pacēlums iespējams tikai tad, ja zemes virsma ļoti ilgu laika posmu turpina lēnām celties. Tas savukārt nozīmē, ka plātnes neatrodas miera stāvoklī, bet turpina kustēties – tikai tik lēni, ka cilvēka dzīves laikā to gandrīz nav iespējams pamanīt.
Kāpēc šķelšanās tomēr neapstājās?
Pēc zinātnieku domām process palēninājās brīdī, kad intensīvākā tektoniskā aktivitāte pārvietojās uz Sālsjūras (Svētdienas jūras) – Sarkanās jūras–Sālsjūras sistēmu. Tur sāka veidoties jauna plātņu robeža, un daļa spriegumu un spēku tika novirzīti citā virzienā. Tomēr Sūezas līča reģions saglabājās aktīvs un kustas joprojām par dažām desmitdaļām milimetra gadā.
Jums varētu patikt šie:
Šāds temps ir salīdzināms ar lēnu izplešanos ASV rietumu daļā, kur tektoniskā stiepšanās ir izveidojusi plašas kalnu grēdas un ielejas. Šādus reģionus dēvē par plātņu stiepšanās struktūrām, kas skaidri parāda: ļoti lēna kustība var turpināties miljoniem gadu arī tad, ja neveidojas skaidri izteikts jauns okeāns.
Plašāka nozīme zinātnei un drošībai
Pētījuma rezultāti liek pārdomāt daudzu citu pasaules “snaudošo” šķelšanās zonu patieso stāvokli. Zinātnieki iesaka šos reģionus pārskatīt, izmantojot mūsdienīgas mērījumu un analīzes metodes. Pastāv liela iespējamība, ka daudzas no šīm zonām nebūt nav pilnīgi neaktīvas, bet gan kustas ārkārtīgi lēni, tomēr nepārtraukti.
Šī atziņa ir būtiska arī reģionālās drošības un risku novērtējuma ziņā. Pat lēna plātņu kustība var palielināt zemestrīču iespējamību, tāpēc nepieciešams atjaunināt seismiskos riskus un būvnormatīvus. Atklājums parāda, ka Zemes tektoniskā sistēma ir daudz dinamiskāka un “dzīvāka”, nekā iepriekš uzskatīts – pat šķietami mierīgi apvidi var turpināt klusu, bet neatlaidīgu pārveidi.
