Alkoholbrīvā alus strauji kļūst par iecienītu izvēli cilvēku vidū, kuri cenšas dzīvot veselīgāk. Aizvien vairāk cilvēku to uztver kā dzērienu, kas piedāvā it kā ideālu kompromisu – neatsakoties no baudīšanas, bet vienlaikus rīkojoties atbildīgi. No pirmā acu uzmetiena tas patiešām šķiet gandrīz perfekts risinājums.
Garša lielākoties ir ļoti līdzīga parastajam alum, sociālais rituāls saglabājas, un riski šķiet mazāki. Tomēr rodas jautājums – vai viss patiešām ir tik rožaini, kā rāda reklāmās? Nozares uzņēmumi piedāvā arvien plašāku alkoholbrīvā alus klāstu – sākot no klasiskajiem pilsneriem līdz pat eksotiskiem augļu garšas maisījumiem –, turklāt tie var būt gan pilnīgi bez alkohola, gan ar minimālu alkohola saturu.
Igaunijas un Lietuvas veikalos aizvien biežāk dzirdams teikums: “Paņemšu bezalkoholisko – tas ir veselīgāk.” Tieši vārds “veselīgāks” ir kļuvis par atslēgas jēdzienu, kas daudziem ļauj pieņemt lēmumu, īpaši nepārdomājot. Diemžēl šis pieņēmums var izrādīties maldīgs.
Jaunākie pētījumi liek apšaubīt alkoholbrīvā alus priekšrocības
Starptautisks pētījums ir metis ēnu pār šo strauji popularitāti ieguvušo alternatīvu. Vācijas un ASV zinātnieki nolēma noskaidrot, kā alkoholbrīvais alus patiesībā ietekmē cilvēka organismu, un rezultāti pārsteidza pat pašus pētniekus.
Kas patiesībā slēpjas alkoholbrīvā alus pudelē?

Pētījumā piedalījās 44 jauni, veseli cilvēki. Četru nedēļu garumā viņi katru dienu izdzēra vai nu divas 330 ml pudeles alkoholbrīvā alus, vai tikai ūdeni. Zinātnieki regulāri pārbaudīja dalībnieku asins analīzes, lai saprastu, vai šāds ieradums ietekmē vielmaiņu.
Izrādījās, ka jau divas pudeles alkoholbrīvā alus dienā var būtiski paaugstināt cukura līmeni asinīs. Organisms uz to reaģēja, palielinot insulīna izdalīšanos, kas liecina par insulīnrezistences veidošanos – vienu no nozīmīgākajiem 2. tipa cukura diabēta riska faktoriem.
Vēl vairāk – atsevišķu alus veidu gadījumā šie dzērieni ne tikai ietekmēja cukura līmeni asinīs, bet arī palielināja triglicerīdu un ZBL (“sliktā”) holesterīna līmeni. Šādas izmaiņas ir tieši saistītas ar sirds un asinsvadu slimībām, kas ik gadu visā pasaulē prasa tūkstošiem cilvēku dzīvību.
Ne visi alkoholbrīvie ali ir vienādi
Zinātnieki arī noskaidroja, kuri alkoholbrīvā alus veidi rada vislielāko kaitējumu veselībai. Īpaši problemātiski izrādījās kviešu ali un dzērieni ar pievienotām augļu sulām vai citiem saldiem piedevām. Tie saturēja visvairāk cukura un visspēcīgāk ietekmēja asins rādītājus.

Nedaudz labākus rezultātus uzrādīja klasiskie pilsner tipa alkoholbrīvie ali, īpaši tie, kuru alkohola saturs bija līdz 0,5%. Tomēr arī to ietekme nebija neitrāla – vienkārši nedaudz mazāk izteikta. Tas nozīmē, ka pat “veselīgāka” izvēle nebūt nav pilnīgi bez riskiem.
Jāņem vērā ne tikai ietekme uz asins rādītājiem, bet arī kaloriju daudzums. Alkoholbrīvais alus nereti satur vairāk kaloriju nekā daudzi citi dzērieni. Regulāra tā lietošana var sekmēt svara pieaugumu, lieko svaru un pat aptaukošanos.
Vai “alkoholbrīvs” marķējums var maldināt?

Daudzi izvēlas šos dzērienus, cerot dzīvot veselīgāk. Taču jāatceras: alkoholbrīvs nenozīmē bezriska. Cukurs, kalorijas un slēptās piedevas var negatīvi ietekmēt veselību arī tad, ja dzēriens nesatur ne piliena alkohola.
Tāpēc alkoholbrīvais alus nav brīnumlīdzeklis, bet drīzāk kompromiss, kas var būt maldinošs. Pirms padarīt to par ikdienas ieradumu, ir vērts rūpīgi apdomāt, ko tieši vēlaties ar to panākt un vai tas tiešām ir labākā izvēle.
Ja mērķis ir veselīgāks uzturs, jāskatās plašāk un jābūt kritiskiem. Svarīgi ir lasīt ne tikai lielos saukļus uz pudeles priekšpuses, bet arī sīko druku uz etiķetes. Runājot par veselību, reklāmas lozungi bieži atklāj tikai daļu patiesības – pārējais slēpjas detaļās, kuru izpētīšana ir paša patērētāja atbildība.


