Reiz ikviens autovadītājs lieliski zināja, ko nozīmē uz paneļa iedegusies piktogramma, kas norādīja uz ieslēgtu motora priekšsildīšanas funkciju. Mūsdienās auto iedarbināšana šķiet daudz vienkāršāka – pietiek nospiest sajūga vai bremžu pedāli un pagriezt aizdedzes atslēgu vai nospiest starta pogu.
Tomēr vēl pirms dažiem gadu desmitiem šis process bija krietni sarežģītāks, jo pirms atslēgas pagriešanas bija jāveic vēl viena papildu darbība, lai motors vispār iedarbinātos. Daudzi autovadītāji joprojām atceras, cik daudz pūļu ziemā bija jāiegulda, lai auksts motors sāktu darboties.
Šim nolūkam tika izmantota tā sauktā gaisa un degvielas maisījuma bagātināšanas funkcija, kas plašāk zināma kā „čoks“ jeb bagātināšanas aizbīdnis. To izmantoja galvenokārt karburatora tipa automašīnās, līdz tās pakāpeniski nomainīja modernas degvielas iesmidzināšanas sistēmas.
Jums varētu patikt šie:
Jaunākajos transportlīdzekļos tika ieviesti automātiski risinājumi, kas pielāgo degvielas daudzumu atbilstoši motora temperatūrai. Tomēr ir interesanti un noderīgi saprast, kā darbojās šī senā, manuāli vadāmā sistēma, jo auksta motora iedarbināšanā tai bija ļoti liela nozīme.
Kā darbojās čoka funkcija?
Čoka uzdevums bija nodrošināt, lai auksta motora cilindros nonāktu bagātināts gaisa un degvielas maisījums. Tas nozīmēja, ka sadegšanas kamerā nonāca vairāk benzīna nekā parasti. Auksts motors nespēj pietiekami labi iztvaicēt benzīnu, tādēļ dzirkstelei ir grūtāk aizdedzināt parasto maisījumu – tieši tāpēc degvielas daudzums tika palielināts, lai aizdedze būtu drošāka.
Vadītājs šo funkciju ieslēdza manuāli – parasti pavelkot īpašu sviru vai izvelkot pogu, kas ar troses palīdzību mainīja karburatora darbību. Tādējādi aukstā laikā motoru varēja vieglāk iedarbināt pat pie ļoti zemām temperatūrām.
Kad motors bija iedarbināts, tas pamazām uzsila, un degvielas tvaiku daudzums sadegšanas kamerā kļuva pietiekams parastai aizdedzei. Tajā brīdī čoks bija jāatvieno, lai maisījums nekļūtu pārāk „trekns” un neradītu darbības traucējumus.
Kad čoku vajadzēja ieslēgt un izslēgt?
Vecā tipa automašīnās čoka darbību pilnībā kontrolēja pats vadītājs – viņam bija jāizlemj, kad maisījumu bagātināt un kad atgriezties pie parastā režīma. Parasti čoku izmantoja tikai auksta motora sākotnējai iedarbināšanai.
Jums varētu patikt šie:
Pēc dažām motora darbības minūtēm, kad tas sasniedza darba temperatūru, čoks bija jāizslēdz, jo pārāk liels benzīna daudzums varēja „pārslogot” cilindrus. Ja bagātināšana tika atstāta ieslēgta pārāk ilgi, motors sāka darboties nevienmērīgi, samazinājās jauda un parādījās sadegšanas traucējumi.
Ilgstoši šāda režīma darbība varēja bojāt motoru un saīsināt tā kalpošanas laiku. Silta motora iedarbināšanai čoks vairs nebija nepieciešams. Dažkārt, siltā laikā un pie labvēlīga gaisa mitruma, pat vecie karburatora motori iedarbojās bez jebkādas maisījuma bagātināšanas.
Ja tomēr čoks tika ieslēgts jau siltam motoram, maisījums kļuva pārāk „trekns”, un motors varēja nemaz neiedarbināties.
Noderīgas zināšanas no auto vēstures
Mūsdienās automašīnas ar šādu sistēmu tiek ražotas ļoti reti vai vairs nemaz. Taču ir vērtīgi saprast, kā šie agrīnie risinājumi darbojās – tas sniedz skaidrāku priekšstatu par autotehnikas attīstību un palīdz novērtēt, kādā līmenī ir nonākušas mūsdienu elektroniskās degvielas iesmidzināšanas sistēmas un ar tām saistītās ērtības.
