Laba smadzeņu darbība, domāšanas spējas un emocionālais līdzsvars nav atkarīgi tikai no atpūtas, miega režīma vai stresa līmeņa, bet arī no tā, vai smadzenes saņem pietiekami daudz nepieciešamo uzturvielu. Smadzenes ir viens no sarežģītākajiem un enerģiju visvairāk patērējošajiem orgāniem, tāpēc neirologi uzsver, ka noteiktas vielas ir dzīvībai svarīgas – to trūkums laika gaitā var veicināt dažādu veselības traucējumu attīstību.
Kuras uzturvielas ir īpaši svarīgas smadzenēm?
Veselības risinājumu centra “Antėja” neiroloģe Indrė Jasiene norāda, ka mūsu smadzenēm īpaši nozīmīgas ir dažas noteiktas uzturvielas. Glikoze, B12 vitamīns un folijskābe nodrošina normālu smadzeņu darbību: glikoze kalpo kā galvenais un faktiski vienīgais enerģijas avots, savukārt B12 vitamīns un folijskābe uztur nervu šūnu veselību, piedalās mielīna veidošanā un neirotransmiteru sintēzē. Bez šīm vielām tiktu traucēta smadzeņu struktūra un nervu impulsu pārvade.
“Šīs uzturvielas tieši ietekmē smadzeņu darbību – palīdz saglabāt atmiņu, uzmanību un garastāvokļa stabilitāti. B grupas vitamīni piedalās garastāvokli regulējošo neirotransmiteru, piemēram, serotonīna un dopamīna, veidošanā, tādēļ to trūkums var izraisīt zemāku motivāciju vai pat depresīvus simptomus. Vienlaikus pietiekams un stabils glikozes līmenis nodrošina smadzenes ar enerģiju, kas nepieciešama sarežģītu kognitīvo uzdevumu veikšanai un uzmanības, kā arī atmiņas procesiem,” skaidro I. Jasiene.
B12 vitamīna un folijskābes trūkuma sekas

B12 vitamīna vai folijskābes trūkums var būtiski ietekmēt smadzeņu un nervu sistēmas darbību. Ilgstoša deficīta gadījumā var attīstīties polineiropātija, kas izpaužas kā tirpšana un nejutīgums ekstremitātēs, “skudriņu” sajūta vai sāpes, kā arī atmiņas traucējumi, “smadzeņu migla” un vispārējs kognitīvo spēju kritums.
“Šo vitamīnu trūkums var izraisīt megaloblastisku anēmiju, kas rada nogurumu, un to nereti pavada arī līdzsvara traucējumi un garastāvokļa svārstības,” brīdina neiroloģe.
Glikozes ietekme uz domāšanu
Glikozes līmeņa svārstības asinīs tieši ietekmē mūsu spēju koncentrēties un skaidri domāt, jo smadzenes ir īpaši jutīgas pret šīm izmaiņām.
Pārāk zems cukura līmenis asinīs (hipoglikēmija) ātri traucē smadzeņu darbību – rodas apjukums, aizkaitināmība un grūtības noturēt uzmanību, jo smadzenēm trūkst enerģijas. Savukārt ilgstoši paaugstināts cukura līmenis asinīs (hiperglikēmija), kas raksturīgs diabētam, var bojāt sīkos asinsvadus un nervu šūnas, kā rezultātā ar laiku pasliktinās domāšanas spējas un citi kognitīvie procesi.
No kā iegūt smadzenēm nepieciešamās vielas?

Pēc ārstes teiktā, visas šīs svarīgās uzturvielas iespējams uzņemt ar dabisku, sabalansētu ikdienas uzturu. Piemēram, B12 vitamīns bagātīgi sastopams dzīvnieku izcelsmes produktos – gaļā, zivīs, olās un piena produktos.
Folijskābes (B9 vitamīna) avoti ir tumši zaļie lapu dārzeņi – spināti, brokoļi un citi. Daudz folijskābes ir arī pākšaugos – pupās, lēcās –, kā arī ieteicams uzturā iekļaut aknu ēdienus.
I. Jasiene uzsver, ka, lai noturētu vienmērīgu glikozes līmeni un nodrošinātu smadzenēm pastāvīgu enerģijas pieplūdumu, vēlams izvēlēties sarežģītos ogļhidrātus – pilngraudu produktus, dārzeņus un dažādas putras. Rafinēto cukuru ieteicams lietot pēc iespējas retāk.
Kad nepieciešami uztura bagātinātāji?
“Uztura bagātinātājus nevajadzētu lietot tikai tāpēc, ka ir nogurums vai rodas vēlme “uzlabot smadzeņu darbību”. Tāpat nav ieteicams tos sākt lietot bez ārsta konsultācijas. Neomulīgi simptomi var būt saistīti ar ļoti dažādiem iemesliem, tādēļ vispirms ir svarīgi veikt asins analīzes un noskaidrot, vai patiešām pastāv kādas vielas, piemēram, B12 vitamīna, deficīts,” uzsver “Antėja” neiroloģe.
Pēc speciālistes teiktā, ārsts var noteikt piemērotu uztura bagātinātāja devu tikai tad, ja noskaidrots konkrētais trūkums un tā cēlonis.
“Pārmērīga vai nepamatota uztura bagātinātāju lietošana ne tikai nesniedz ieguvumu, bet dažkārt var arī kaitēt veselībai. Tāpēc pirmajam solim vienmēr jābūt izmeklējumiem un konsultācijai pie speciālista,” piebilst I. Jasiene.


