Astronomu kopienā joprojām nerimst diskusijas par nesen atklātu starpzvaigžņu objektu, kas, pēc vairāku teoriju domām, varētu būt kas vairāk nekā tikai kārtējais putekļains kosmiskais akmens. Objekts, kas nosaukts par “3I ATLAS”, ir ielauzies Saules sistēmas nomalē un piesaistījis gan zinātnieku, gan plašākas sabiedrības uzmanību. Daļa pētnieku to uzskata par parastu komētu, savukārt citi pieļauj iespējamu mākslīgu izcelsmi. Šis otrais skatījums izraisa daudz strīdu, tomēr dīvainos apstākļus ir grūti pilnībā ignorēt.
Atklāšana un pamatīpašības
Objekts pirmoreiz tika novērots jūlija sākumā. Tā kustības ātrums pārsniedz 210 000 kilometrus stundā, bet diametrs sasniedz aptuveni 24 kilometrus – tas ir lielāks par visu Manhetenas rajonu. Sākotnēji 3I ATLAS tika uzskatīts par kārtējo starpzvaigžņu komētu, līdzīgu agrāk novērotajam Oumuamua, taču vēlāk daži zinātnieki izvirzīja ievērojami drosmīgākas hipotēzes.
Strīdus raisošā teorija
Starp šiem pētniekiem ir arī kāds pazīstams Hārvardas astrofiziķis, kurš jau iepriekš pievērsis uzmanību ar saviem pieņēmumiem par citplanētiešu tehnoloģijām. Kopā ar kolēģiem no Apvienotās Karalistes pētniecības organizācijas viņš norādīja uz objekta neparasto trajektoriju un neierasto kustības rakstu.

Ceļš cauri Saules sistēmai
Pētnieku aprēķini liecina, ka 3I ATLAS trauksies garām Jupīteram, Marsam un Venerai. Šāda trajektorija rada teorētisku iespēju izvietot tā ceļā zondes vai iekārtas, kas varētu novērot planētas vai pat Zemi. Novembrī objekts sasniegs perihēliju, savu tuvāko punktu pret Sauli, un teleskopiem kļūs gandrīz neredzams.
Tieši šis fakts pamudinājis daļu zinātnieku spekulēt, ka runa varētu nebūt tikai par dabisku debess ķermeni, bet gan par mērķtiecīgu iekļūšanu Saules sistēmā, kuras mērķis ir palikt nepamanītam. Tajā pašā laikā tiek uzsvērts, ka draudi Zemei ir ārkārtīgi mazi. Pat ja tas būtu mākslīgs objekts, iespējamība, ka tas patiešām varētu radīt reālu apdraudējumu, tiek vērtēta kā ļoti zema.
Uzmanība un turpmākie novērojumi
Neraugoties uz to, zinātnieki aicina šo objektu turpināt rūpīgi novērot un neatmest ar roku pat vismazākajiem potenciālajiem riskiem. Pašlaik lielākā daļa speciālistu sliecas uzskatīt, ka runa tomēr ir par dabas radītu kosmisku ķermeni, taču situācija nebūt nav viennozīmīgi interpretējama.

Skeptiskās balsis zinātnes vidē
Nebūt ne visi zinātnieki piekrīt eksotiskajām teorijām. Piemēram, kāds Kanādas astronoms kategoriski noraida jebkādas spekulācijas par iespējamu citplanētisku izcelsmi. Viņa ieskatā tas ir tikai kārtējais komētas tipa objekts no miljardiem, kas pastāv Visumā. Viņš uzsver, ka šādi minējumi grauj nopietnas zinātnes reputāciju un novirza uzmanību no reāliem pētījumiem.
Līdzīgās domās ir arī kāds Oksfordas zinātnieks, kurš šādas hipotēzes pat nodēvē par absurda līmeņa. Interesanti, ka šis gadījums daļai cilvēku atgādina senus pareģojumus. Populāra Bulgārijas mistiķe savulaik apgalvoja, ka tieši 2025. gadā notiks cilvēces pirmais kontakts ar ārpuszemes civilizācijām un ka tas varētu risināties liela sporta notikuma laikā.
Nejaušība vai zīme?
Šobrīd vēl ir par agru droši spriest, vai tas ir tikai nejaušs sakritību kopums vai norāde uz kaut ko daudz nozīmīgāku, taču “3I ATLAS” fenomens nepaliek nepamanīts ne zinātnieku, ne parasto novērotāju acīm. Objektu turpina uzmanīgi vērot, un katrs jauns datu punkts palīdz labāk izprast tā izcelsmi un būtību.
Ko nesīs nākotne?
Kamdien pasaule gaida papildu informāciju un seko objekta ceļam, atliek cerēt, ka šis starpzvaigžņu viesis mums sniegs jaunas zināšanas par tālajiem Visuma apgabaliem. Lai arī kas tas izrādīsies – komēta vai kaut kas krietni sarežģītāks –, šādi notikumi atgādina, cik noslēpumaina joprojām ir mūsu kosmiskā apkārtne. Tas, kas šodien šķiet zinātniskā fantastika, rīt var izrādīties pavisam reāla īstenība.


