Dzīve, kas paiet, nemitīgi meklējot iespējamās ķermeņa kaites, pastāvīgās bailēs, ka mīļotais cilvēks pametīs, ka zaudēsiet darbu un tā tālāk. Ko darīt, ja dzīves ritmu vairs nenosakāt jūs paši, bet gan bailes?
Kas ir uzņēmīgāki pret bailēm?
Klaipēdas Republikas slimnīcas psihiatrs–psihoterapeits Arings Vagonis skaidro, ka ir cilvēki, kuri jau pēc dabas ir uzņēmīgāki pret bailēm un trauksmi. Tas ir tāpēc, ka katrs cilvēks emocijas piedzīvo atšķirīgi. „Daži vienu un to pašu baiļu, skumju vai entuziasma sajūtu pārdzīvo ārkārtīgi intensīvi, citi reaģē daudz mierīgāk un savaldīgāk,“ norāda ārsts.
Viņš uzsver, ka tā ir tikai viena medaļas puse – emociju intensitāti ne nosaka vienīgi iedzimtība. „Mēs visi augam dažādās vidēs un ģimenēs, un mums ir ļoti atšķirīgas iespējas iemācīties savas emocijas atpazīt, saprast un lietot piemērotā veidā. Piemēram, izjūtot bailes, varam iemācīties efektīvi izvairīties no briesmām, savukārt entuziasma brīžos – tiekties pēc tā, ko patiesi vēlamies,“ skaidro A. Vagonis.
Jums varētu patikt šie:
Pēc ārsta teiktā, bērnības pieredze lielā mērā nosaka, kā mēs vēlāk dzīvē tiekam galā ar savām jūtām. „Tātad nosliece kādu emociju izjust spēcīgāk ir atkarīga no daudziem faktoriem – gan no iedzimtā temperamenta, gan no dzīves pieredzes,“ rezumē psihiatrs–psihoterapeits.
Bailes bieži maskē ko citu
Pastāv ļoti dažādas fobijas, tomēr tām ir arī kopīgas iezīmes. Kas raksturo cilvēkus, kuri cieš no bailēm un fobijām? Ar ko atšķiras bailes un fobija? A. Vagonis skaidro, ka fobiju var raksturot kā automātisku baiļu reakciju situācijā, kurā lielākā daļa cilvēku draudus neizjūt.
„Psihoterapijas prakse rāda, ka fobijas nereti slēpj daudz dziļākas jūtas – piemēram, skumjas, sēras vai šķiršanās radītu trauksmi,“ stāsta ārsts.
„Vēl viena raksturīga iezīme – dažkārt cilvēks tik ļoti pierod pie savas fobijas, ka šķiet, it kā viņš no tās nemaz negribētu atbrīvoties,“ piebilst A. Vagonis.
Šo pretrunīgo uzvedību viņš skaidro šādi: fobija var kļūt par svarīgu „masku“, aiz kuras paslēpjas daudz sarežģītāki pārdzīvojumi. „Piemērs no prakses: pacients nāk pēc palīdzības, jo viņam ir paniskas bailes uzturēties konkrētā mājas istabā. Apkārtējiem šīs bailes šķiet pilnīgi neracionālas. Taču, rūpīgāk izpētot viņa dzīvesstāstu, atklājas, ka bērnībā līdzīgā istabā mirusi viņa vecmāmiņa – tobrīd pats svarīgākais cilvēks viņa dzīvē. Šādi stāsti ir psihoterapeitu ikdiena. Piemiņu un atmiņu izpēte palīdz pacientam it kā pašam „atslēgt slēdzeni“ uz baiļu durvīm un ieraudzīt, kas patiesībā slēpjas aiz tām,“ skaidro ārsts.
Jums varētu patikt šie:
Kad bailes vēl ir normālas?
Bailes ir sajūta, kas attiecas uz ikvienu. Taču kad bailes vēl ir normālas un kad jāsaprot, ka tās aizņem pārāk lielu daļu mūsu dzīvē? Psihiatrs–psihoterapeits uzsver, ka bailes ir dzīvībai svarīga sajūta, kas palīdz mums izdzīvot.
„Ir normāli baidīties no reāliem draudiem. Mēs instinktīvi baidāmies no čūskām un zirnekļiem, jo daļa no tiem var būt indīgi. Ir normāli baidīties no ļauniem, agresīviem cilvēkiem, kuri var mums kaitēt. Ir normāli izjust bailes kara draudu priekšā. Ja situācija patiešām apdraud dzīvību, bailes ir veselīgas un nepieciešamas,“ saka Klaipēdas Republikas slimnīcas psihiatrs–psihoterapeits Arings Vagonis.
„Jāsāk raizēties tad, ja reālu dzīvības draudu nav, bet bailes tiek piedzīvotas tā, it kā šis apdraudējums būtu pavisam reāls,“ viņš piebilst. Pašam cilvēkam var šķist, ka briesmas ir ļoti īstas, tādēļ vērtīgi ir izrunāt savas bailes ar tuvākajiem cilvēkiem, lai situāciju izvērtētu skaidrāk.
„Ir vērts par to padomāt un izrunāt ar citiem. Šāda saruna palīdz saprast, vai arī citi līdzīgās situācijās jūtas tāpat. Var izrādīties, ka piedzīvotās bailes ir daudzu kopīga pieredze – tā bija COVID‑19 pandēmijas laikā vai, piemēram, pašreizējos kara draudu apstākļos. Tomēr, ja bailes paralizē, ierobežo dzīvi un neļauj darīt to, ko vēlaties, vajadzētu meklēt palīdzību pie psihologa vai psihoterapeita,“ skaidro A. Vagonis.
Hroniskas bailes izsmeļ visu organismu
Ir vērts meklēt palīdzību, jo bailes kaitē gan dzīvei, gan personībai. „Visvairāk veselībai kaitē ilgstošas bailes, ko dēvējam par hronisku stresu. Neskaitāmi pētījumi pierāda, ka hronisks stress izsmeļ organismu, novājina imūnsistēmu un tieši pasliktina gan fizisko veselību, gan dzīves kvalitāti. Ja piedzīvojam hronisku stresu, vairs nav tik svarīgi, kas to izraisījis – tas ir jāārstē,“ uzsver ārsts.
Viņš pievērš uzmanību tam, ka cilvēki bailes var arī noliegt, un to viņš dēvē par vienu no lielākajiem kaitējumiem, ko bailes var nodarīt. „Fobijas bieži veidojas agrā bērnībā, un cilvēks, kam nav ar ko salīdzināt, var nemaz nesaprast, ka viņa reakcijas ir pārmērīgi spēcīgas,“ norāda A. Vagonis.
Tas izpaužas arī ikdienas attieksmēs. „Tas var izpausties bīstamos uzskatos un realitātes noliegšanā. Piemēram, pārliecībā, ka vakcīnas ir kaitīgas vai ka bīstamas infekcijas slimības nemaz neeksistē,“ viņš raksturo.
Kā sev palīdzēt pašam?
Neizbēgami rodas jautājums: kā tikt galā ar bailēm un kā tās pārvarēt? „Vispirms mums jāsamierinās ar to, ka bailes ir normāla sajūta,“ iesaka psihiatrs–psihoterapeits. Pēc viņa domām, bailes nevajadzētu ne apspiest, ne ignorēt, bet gan iemācīties tām reaģēt apzināti.
„Ja bailes rodas reālu draudu dēļ, labākā atbilde ir rīcība: sagatavoties iespējamai krīzei, gripas sezonā uzlikt masku, atrast drošāku vietu. Būt drosmīgam nenozīmē nejust bailes, bet gan rīkoties, neraugoties uz bailēm,“ uzsver A. Vagonis.
Daudziem ir pazīstama sajūta, ka bailes paralizē un rīcībspēja zūd, un tā vietā, lai kaut ko darītu situācijas uzlabošanai, cilvēks nedara neko. „Baiļu izraisīta stindzināšana ir dabiska reakcija, tomēr reti kad tā patiesi palīdz,“ norāda ārsts.
„Ja jums ir fobijas, kas ierobežo ikdienas dzīvi vai citādi traucē dzīvot, tās būtu jārisina kopā ar psihoterapeitu. Ja fobijas izraisa smagas ciešanas vai panikas lēkmes, ir vērts ar psihiatru pārrunāt arī medikamentozas ārstēšanas iespējas. Mūsdienu medikamenti var būt ļoti efektīvi baiļu simptomu mazināšanā un dot „elpas telpu“, kas nepieciešama, lai uzsāktu psihoterapiju,“ skaidro A. Vagonis.
Zināmi cilvēki, kuri arī baidās
Lady Gaga
Dziedātāja Lady Gaga ir viena no slavenībām, kas daudz runā par garīgo veselību. Viņa cīnās ar depresiju, trauksmi un pēctraumatiskā stresa traucējumiem. Lai gan no šīm sajūtām nav iespējams pilnībā atbrīvoties, viņa uzsver, ka ar tām ir iespējams dzīvot.
Whoopi Goldberg
Aktrise Whoopi Goldberg cieš no aerofobijas – baiļu no lidošanas. Tas sākās bērnībā un ar gadiem pastiprinājās, īpaši pēc tam, kad viņa redzēja lidmašīnas avāriju. Pirmo reizi pēc ilga pārtraukuma viņa lidoja tikai 2022. gadā.
Selena Gomez
Dziedātāja un aktrise Selena Gomez ir stāstījusi par panikas lēkmēm, kas rodas pirms kāpšanas uz skatuves vai tūlīt pēc tās. Turklāt viņai nācies saskarties ar nopietnām veselības problēmām – vilkēdes dēļ viņai tika veikta nieres transplantācija.
Ariana Grande
Dziedātāja Ariana Grande vienmēr ir jutusi trauksmi, taču īpaši spēcīgas un fiziski izteiktas panikas lēkmes sākās pēc pašnāvnieka–terorista uzbrukuma Mančestras arēnā. Trauksmes dēļ viņai nācies dažus koncertus atcelt. Ariana Grande jau daudzus gadus regulāri apmeklē terapiju.
Kim Kardashian
Televīzijas un mediju zvaigzne Kim Kardashian pēc laupīšanas Parīzē un COVID‑19 pandēmijas piedzīvo agorafobiju. Viņa baidās no negadījumiem, cilvēku pūļiem un slēgtām, pārpildītām telpām.
Princis Harijs
Princis Harijs pēc mātes, princeses Diānas, nāves sāka piedzīvot atkārtotas panikas lēkmes. Pēc palīdzības viņš vērsās tikai gandrīz trīsdesmit gadu vecumā, parādot ar savu piemēru, cik svarīgi ir laikus pastiept roku pēc palīdzības.
Maikls Felpss
Olimpiskais čempions, 28 olimpisko medaļu ieguvējs, peldētājs Maikls Felpss labi zina, ko nozīmē domāt par pašnāvību un piedzīvot dziļu depresiju. Viņš vairākkārt atklāti stāstījis par savu trauksmi. Neskatoties uz to, viņš ir viens no pasaules slavenākajiem sportistiem – labs piemērs tam, ka pat ļoti veiksmīgi cilvēki nav pasargāti no bailēm un garīgām ciešanām.
