Ikdienā nereti nākas pārskaitīt naudu draugiem vai paziņām, lai segtu kopīgus izdevumus – piemēram, par kopīgām pusdienām, iegādātajām precēm, ceļojuma biļetēm vai pat dāvanām. Tomēr bieži rodas jautājums, vai šādi pārskaitījumi var radīt problēmas ar VID vai citu nodokļu iestādi.
Personisks finansiāls atbalsts un nodokļi
Lai gan šķiet pašsaprotami, ka naudas darījumi starp tuviniekiem ir dabiska ikdienas daļa, ir vērts zināt, kur tiek vilkta robeža starp parastu palīdzību un darījumu, ko likums jau var uzskatīt par dāvanu vai pat ienākumu. Ja nauda tiek pārskaitīta starp laulātajiem vai tuviem radiniekiem, šie darījumi parasti notiek bez būtiskiem ierobežojumiem.
No likuma viedokļa šādu naudu neuzskata par ienākumu, kas nozīmē, ka to nav jādara zināmu nodokļu deklarācijā un nav jāmaksā nodokļi. Svarīgi, lai šīs radnieciskās attiecības būtu skaidri noteiktas civillikumā un nauda netiktu izmantota saimnieciskajai darbībai vai pakalpojumu sniegšanai.

Citiem vārdiem sakot, ja vecmāmiņa pārskaita mazbērnam naudu mācību grāmatu iegādei vai laulātais pārskaita partnerim naudu rēķinu apmaksai, nav pamata uztraukumam.
Dzīvesbiedri bez oficiālas laulības
Šie noteikumi gan neattiecas uz partneriem, kuru attiecības nav oficiāli reģistrētas kā laulība. Neskatoties uz ciešajām personiskajām saitēm, viņu savstarpējie naudas pārskaitījumi tiek vērtēti citādi. Šādā gadījumā būtiski ir zināt, cik lielas summas un kādos apstākļos drīkst pārskaitīt, lai viss būtu caurspīdīgs un atbilstošs likumam.
Kam pievērst uzmanību, pārskaitot naudu draugiem un paziņām
Ja naudu pārskaita persona, kas nav ne laulātais, ne radinieks, piemērojams cits princips: no viena cilvēka gada laikā drīkst saņemt līdz 2 500 eiro, un arī tad tikai tad, ja tā ir dāvana vai vienreizējs finansiāls atbalsts.

Šis ierobežojums neattiecas uz gadījumiem, kad nauda tiek atdota atpakaļ konkrētu kopīgu izdevumu segšanai. Ja draugs jums pārskaita naudu par ceļojuma biļeti, par kuru jūs jau iepriekš samaksājāt, to neuzskata par dāvanu, bet gan par izdevumu kompensāciju – līdz ar to nodokļu risks nepastāv.
Tomēr ir svarīgi rūpēties par skaidrību: maksājuma mērķī ieteicams norādīt, piemēram, “parāda atmaksa par basketbola biļetēm”, “par kopīgajām pusdienām” vai “par pasūtīto dāvanu”. Skaidrs apraksts palīdzēs, ja nākotnē rastos jautājumi par naudas izcelsmi vai tās izlietojumu.
Ja nauda paredzēta konkrētam mērķim
Likums paredz arī izņēmumus gadījumos, kad nauda tiek piešķirta ļoti skaidri noteiktam mērķim, piemēram, mācību maksas, ārstēšanās izdevumu vai citu būtisku vajadzību segšanai.
Šādā situācijā naudas pārskaitītāju neuzskata par dāvinātāju, un saņemtā nauda netiek aplikta ar ienākuma nodokli. Būtiski ir saglabāt pierādījumus par to, kur šī nauda faktiski izlietota: konta izrakstus, līgumus, maksājumu dokumentus. Bez tiem pat godprātīgi veikts pārskaitījums var tikt interpretēts kā dāvana, kas vēlāk būtu jādeklarē.
Viens limits – vienai personai

Bieži tiek aizmirsts kāds būtisks aspekts – ierobežojumi attiecas uz personu, nevis uz bankas kontu. Tas nozīmē, ka, ja cilvēkam ir trīs dažādi bankas konti un viņš no viena un tā paša cilvēka saņem 1 000 eiro katrā kontā, to uzskata par vienu 3 000 eiro lielu summu, kas saņemta no viena avota.
Ja kopējā saņemtā summa pārsniedz 2 500 eiro, tā jānorāda gada ienākumu deklarācijā, un iedzīvotāju ienākuma nodoklis jāmaksā tikai no daļas, kas pārsniedz šo slieksni.
Pārskaitījumi un uzņēmējdarbība
Šī tēma skar galvenokārt fiziskās personas, tomēr līdzīgi izaicinājumi ir arī uzņēmumiem, īpaši tiem, kas regulāri veic vai saņem daudz nelielu maksājumu. Tradicionālie maksājumu veidi, piemēram, kredītkartes, bieži ir dārgi un lēni – papildus jāmaksā komisijas, jārisina atmaksas un jāuztur tehniskā infrastruktūra.
Tas ir īpaši aktuāli Baltijas valstīs, kur ekonomikas būtisku daļu veido mazie un vidējie uzņēmumi. Igaunija un Lietuva digitālo risinājumu jomā ir līderu vidū un jau gatavojas vai daļēji pārgājušas uz atvērto banku pakalpojumu (Open Banking) modeli.

Tas nozīmē, ka licencēti pakalpojumu sniedzēji, izmantojot API saskarnes, var droši piekļūt banku sistēmām un piedāvāt alternatīvus maksājumu risinājumus. Šāds modelis jau darbojas daudzās valstīs, un tā izplatību veicina arī Eiropas Savienības otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2).
Rezultātā gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem ir iespēja savas finanses pārvaldīt ātrāk, lētāk un pārskatāmāk, nebaidoties, ka katrs pārskaitījums automātiski nozīmēs papildu pārbaudes vai administratīvo slogu.
Esiet godīgi un saglabājiet pierādījumus
Kopsavilkumā – pārskaitot naudu tuviniekiem vai draugiem, vissvarīgākais ir skaidri norādīt pārskaitījuma mērķi un zināt, kādas summas ir atbrīvotas no nodokļiem. Ja viss notiek atklāti un ir dokumentāls pamatojums, nodokļu iestādēm vai citām institūcijām nav pamata aizdomām.
Atvērtās bankas risinājumu plašāka ieviešana nākotnē sola vēl elastīgākas iespējas, tādēļ šāda veida pārskaitījumi, visticamāk, kļūs vēl vienkāršāki un ātrāki.


