Dažiem cilvēkiem ir pārsteidzoša spēja atcerēties sejas pat daudzus gadus vēlāk. Šos cilvēkus dēvē par superatpazinējiem, un viņu prasmes vairākas reizes pārsniedz parastas atmiņas iespējas. Tagad zinātniekiem beidzot ir izdevies saprast, kur tieši slēpjas viņu neparastais talants.
Jauns pētījums, kas veikts Austrālijā, atklāj, ka šie cilvēki nespēj atcerēties sejas ne intensīvāk, ne ilgāk par citiem – viņi vienkārši skatās „gudrāk“. Viņu skatiens automātiski pievēršas tieši tiem sejas vaibstiem, kas konkrēto cilvēku visizteiktāk atšķir no citiem. Tas notiek bez apzinātas piepūles, it kā iedzimta refleksa vadīti.
Vēsts nav sevišķi iepriecinoša tiem, kuri cer šo prasmi apgūt ar kādu metožu palīdzību. Zinātnieki uzsver, ka superatpazīšana nav trenējama iemaņa. Tas ir dabisks veids, kā jau no pirmā acu uzmetiena uztvert un apstrādāt sejas.

Superatpazinēji un viņu skatiens
Pētījuma laikā tika izmantota acu kustību izsekošanas tehnoloģija, lai noskaidrotu, kur dalībnieki vispirms fokusē skatienu, aplūkojot jaunus sejas attēlus. Izrādījās, ka superatpazinēji ļoti ātri pievērš uzmanību detaļām, kas sejai piešķir visraksturīgāko izteiksmi. Tas palīdz jau no pirmā mirkļa izveidot precīzāku garīgo attēlu par redzēto seju.
Apkopotie acu kustību dati tika nodoti tālāk mākslīgā intelekta modeļiem, kas bija apmācīti atpazīt cilvēkus pēc sejām. Izrādījās, ka algoritmi strādāja ievērojami precīzāk, kad tie izmantoja superatpazinēju skatiena kustību modeļus, nevis parasto cilvēku skatiena datus. Tas norāda, ka atšķirības seju atpazīšanas spējās rodas jau pašos agrīnākajos redzes sistēmas darbības posmos.
Jaunie atklājumi maina līdzšinējos priekšstatus
Iepriekšējie pētījumi liecināja, ka superatpazinēji it kā sadala seju vairākās daļās, un pēc tam smadzenes šos elementus sapludina vienā skaidrā kopainā. Tādējādi tika apgāzta agrākā pieļāvuma, ka labākais veids ir skatīties uz seju tikai kā uz vienotu veselumu. Jaunākais pētījums šo pieeju apliecina vēl pārliecinošāk.
Zinātnieku ieskatā superatpazinēji intuitīvi pamana tieši tās sejas iezīmes, kas visvairāk atšķir vienu cilvēku no cita. To var salīdzināt ar karikatūru, kurā tiek pārspīlētas izteiksmīgākās īpašības, lai atpazīšana būtu vieglāka. Superatpazinēji dara ko ļoti līdzīgu – pilnīgi dabiski un neapzināti.
Ko tas māca tehnoloģijai?

Šie atklājumi var palīdzēt pilnveidot seju atpazīšanas sistēmas un mākslīgo intelektu. Reālās situācijās cilvēki joprojām pārspēj algoritmus, jo spēj ņemt vērā sociālos signālus un kontekstu. Taču izpratne par to, kā superatpazinēji aplūko sejas, sniedz vērtīgu informāciju nākamās paaudzes tehnoloģiju izstrādei.
Zinātnieki arī uzsver, ka superatpazīšanai, visticamāk, ir spēcīgs ģenētisks un evolūcijas pamats. Kaut kas līdzīgs novērots arī citiem primātiem – spēja atšķirt indivīdus ir ļoti nozīmīga viņu sociālajai dzīvei. Tāpēc šis neparastais talants, visticamāk, ir dziļi iesakņojies bioloģijā, nevis tikai cilvēkiem raksturīga, izolēta parādība.


