Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdams, ka dzīvojam it kā bezskaidras naudas pasaulē. Ar bankas karti iespējams norēķināties gandrīz par visu – sākot no glāzes ūdens līdz pat vienai smalkmaizītei.
Autovadītāji par stāvvietu pilsētas centrā arvien biežāk maksā ar mobilajām lietotnēm, un pat tirgū vai frizētavā nereti izskan jautājums: “ar karti vai skaidrā naudā?”. Tehnoloģijas maina mūsu paradumus, taču rodas jautājums: vai bankomāti un skaidrā nauda drīz kļūs par vēsturi?
Digitālie maksājumi kā ikdienas norma
Latvijā mobilie maksājumi un bezkontakta norēķini kļuvuši par vienu no galvenajiem norēķinu veidiem. Lielākā daļa cilvēku izvēlas ērtību un ātrumu – ar dažiem pieskārieniem iespējams samaksāt par precēm un pakalpojumiem, veikt pārskaitījumu draugam vai pārbaudīt konta atlikumu.
Jums varētu patikt šie:
Bankas aktīvi mudina klientus izmantot mobilās lietotnes, un cilvēki arvien vairāk pierod pie tā, ka visu naudas lietu kārtošana notiek telefonā. Pandēmijas laikā tika izvairīts no fiziska kontakta, tāpēc digitālie risinājumi kļuva ne vien ērti, bet arī drošāki.
Dažās Ziemeļvalstīs jau ir uzņēmumi, kas pilnībā atteikušies no skaidras naudas. Kafejnīcas un viesnīcas Dānijā vai Zviedrijā pie durvīm norāda “cash not accepted”, un šādi uzraksti vairs nevienu nepārsteidz.
Bankomāti pazūd no mazākiem novadiem
Pēdējās desmitgades laikā bankomātu tīkls Latvijā ir ievērojami sarucis. Dažās mazākās apdzīvotās vietās tie pazuduši pavisam, un cilvēkiem, lai tiktu pie skaidras naudas, nākas doties uz tuvāko lielāko pilsētu.
Atsevišķos novados vai lauku veikalos tiek piedāvāta iespēja izņemt skaidru naudu pie kases, tomēr tas nav pilnvērtīgs aizstājējs bankomātam.
Bankomātu uzturēšana ir dārga – nepieciešami apsardzes pakalpojumi, tehniskā apkope un regulāra skaidrās naudas piegāde. Ja klienti šo pakalpojumu izmanto reti, tas bankām kļūst nerentabls. Šādos apstākļos priekšplānā dabiski izvirzās digitālie risinājumi.
Jums varētu patikt šie:
Ne visi ir gatavi atteikties no skaidras naudas
Digitālais lēciens nav vienlīdz viegls visiem. Vecāka gadagājuma cilvēki, īpaši tie, kas dzīvo tālāk no lielajām pilsētām, bieži neizmanto ne bankas kartes, ne mobilās lietotnes. Viņiem skaidra nauda ir ne tikai ierasts, bet daudzos gadījumos arī vienīgais iespējamais norēķinu veids.
Šāda situācija parāda, ka pilnīga atteikšanās no skaidras naudas varētu palielināt sociālo nevienlīdzību. Tas neattiecas tikai uz senioriem – mazajos uzņēmumos, piemēram, lauku tirgos vai nelielos frizētavu salonos, skaidra nauda joprojām ir galvenais norēķinu veids.
Tāpēc Latvijas Banka ir izvirzījusi mērķi nodrošināt, lai iedzīvotāji varētu izņemt skaidru naudu ne tālāk kā 10 kilometru rādiusā no sava dzīvesvietas. Šim nolūkam tiek veidota cieša sadarbība starp bankām un mazumtirdzniecības tīkliem.
Skaidra nauda paliks – bet uz cik ilgu laiku?
Eksperti uzskata, ka skaidra nauda tuvākajā laikā pilnībā neizzudīs. Tā joprojām ir būtiska noteiktās situācijās – piemēram, kad nedarbojas internets vai banku sistēmas, kā arī ekonomisko satricinājumu laikā, kad cilvēki jūtas drošāk, ja viņiem ir pieejama fiziska nauda.
Ne visi pilnībā uzticas arī digitālās vides drošībai. Lai gan bankas daudz iegulda IT drošības risinājumos, krāpšanas gadījumi un datu noplūdes vēl joprojām notiek. Tāpēc daļa cilvēku apzināti glabā skaidru naudu “katram gadījumam” mājās.
Līdz ar to, pat ja bankas kartes un viedierīces aizvien vairāk kļūst par galveno līdzekli finanšu pārvaldībā, skaidra nauda vēl kādu laiku paliks mūsu ikdienas sastāvdaļa.
Nākotne, visticamāk, būs hibrīda – digitālie risinājumi kļūs par normu, savukārt fiziskā nauda kalpos kā rezerves variants. Cik ilgi tā turpinās pastāvēt? Tik ilgi, kamēr būs cilvēki un situācijas, kurās skaidra nauda joprojām ir neaizstājama.
