Ziemas rīti ne vienmēr sākas ar mierpilnu, sniegotu ainavu, bet gan ar bīstamiem, gandrīz neredzamiem ledus plankumiem, kas var lurēt ik uz soļa. Tieši melnais ledus ik gadu ir viens no biežākajiem traumu cēloņiem – un tas neattiecas tikai uz gados vecākiem cilvēkiem. Bieži pakrīt arī jauni un fiziski labā formā esoši cilvēki, jo neapjauš, cik slidens var būt pavisam parasts trotuāra bruģakmens. Krītot uz ledus, cilvēku bieži glābj vien nejaušība, taču ar to ne vienmēr pietiek.
Grūtības nesagādā tikai iešana pati par sevi. Cilvēkiem līdzi ir telefoni, portatīvie datori, iepirkumu maisi un citas lietas, kas padara kritienu vēl bīstamāku. Viens nepareizs solis var beigties ne tikai ar sasitumiem vai lūzumu, bet arī ar dārgu ierīču sabojāšanu. Lai gan šķiet, ka melnā ledus veidošanos ir grūti paredzēt, tomēr ir iespējams tam laikus sagatavoties un būtiski samazināt risku.
Šajā rakstā aplūkosim, kā ziemā droši pārvietoties pa ielām, kā samazināt paklupšanas un kritiena iespējamību, kā pasargāt gan sevi, gan savas mantas, kā arī – kādi ikdienas ieradumi palīdz izvairīties no traumām. Visi padomi ir vienkārši ieviešami ikdienā, bez papildu izmaksām un sarežģītiem risinājumiem.
Jums varētu patikt šie:
Melnā ledus īstā bīstamība
Melnais ledus ir plāna, gandrīz nemanāma ledus kārta, kas visbiežāk veidojas naktīs, kad gaisa temperatūra svārstās ap nulli. Problēma ir tā, ka to ir ļoti grūti pamanīt. Pat ja rūpīgi skatāties zem kājām, ir viegli nepamanīt, ka stāvat uz ļoti slidena seguma. Šāds pamats pēdai sniedz minimālu saķeri, tāpēc kāja var paslīdēt jebkurā virzienā – pat ejot lēni un uzmanīgi.
Vēl viens būtisks aspekts ir psiholoģiskais. Cilvēkiem bieži šķiet, ka melnais ledus izskatās spīdīgs un caurspīdīgs, gluži kā “īstais” ledus. Patiesībā tas nereti ir matēts, pelēcīgs un pilnībā saplūst ar ietves krāsu, tāpēc nepasargāti nav pat ļoti pieredzējuši gājēji. Tieši šī iemesla dēļ katru ziemu tiek reģistrēti tūkstošiem traumu.
Tāpēc ziemā ir svarīgi ne tikai uzmanīgi vērot, kur liekat kāju, bet arī pielāgot savus pārvietošanās paradumus, izvērtēt apkārtējo vidi un būt psiholoģiski gatavam, ka teju katrs solis var būt riskants.
Drošs solis uz slidena seguma
Galvenais ziemas likums – nesteigties. Lielākā daļa cilvēku pakrīt tieši tāpēc, ka pārvietojas pārāk ātri. Soļiem jābūt īsākiem, kājas nav jāceļ augstu, bet pēdas jātur nedaudz platāk vienu no otras. Šāda gaita atgādina pingvīna soli – un tā ir pārsteidzoši efektīva. Plati novietotas kājas palielina stabilitāti, bet īsi soļi ļauj labāk kontrolēt ķermeņa smaguma centru.
Cenšaties katru soli nolikt uz zemes pēc iespējas taisni, lai pēda vienlaikus pieskartos zemei ar visu virsmu. Jo mazāka slodze ir tikai uz papēža, jo mazāks ir paslīdēšanas risks. Izvairieties no straujām kustībām – pēkšņiem pagriezieniem, pēkšņas apstāšanās vai straujām virziena maiņām. Uz ledus šādas kustības bieži beidzas ar kritienu.
Jums varētu patikt šie:
Ieviesiet sev apzinātu principu: ja šaubāties, ejiet lēnāk. Labāk zaudēt vienu minūti, nekā pavadīt nedēļu ar ģipsi.
Apavi, kas palīdz izvairīties no kritiena
Piemēroti apavi ziemā ir īpaši svarīgi. Vislabāk izvēlēties zābakus vai kurpes ar mīkstu, blīvu gumijas zoli un izteiktu protektoru. Cietas un gludas zoles nespēj nodrošināt pietiekamu saķeri. Ja apavu zole jau ir nodilusi, uz ar melno ledu pārklāta seguma tie var kļūt gandrīz nelietojami.
Ir vērts apsvērt arī speciālu pretledus uzliku ar radzēm jeb “anti-slid” izmantošanu, kas tiek stiprinātas pie zoles. Tās ir viegli uzlikt un noņemt, un melnā ledus apstākļos to efektivitāte ir ļoti augsta. Lai arī kādam tās var šķist neveiklas vai ne īpaši modernas, to galvenais mērķis ir drošība, nevis izskats.
Ja pretledus uzliku nav, kā īslaicīgs risinājums var palīdzēt, piemēram, spēcīgas līmlentes strēmeļu uzlīmēšana uz zoles. Tas rada papildu nelīdzenumu un uzlabo saķeri, taču tas ir tikai īstermiņa un ne īpaši izturīgs risinājums.
Ko darīt, ja tomēr paslīdat?
Pat pārvietojoties ļoti uzmanīgi, pilnībā izslēgt paslīdēšanas risku nav iespējams. Šādā brīdī svarīgi ir spēt pareizi reaģēt. Ja jūtat, ka zaudējat līdzsvaru, cenšaties nebalstīties kritienā uz pilnīgi izstieptām rokām – tas ļoti bieži beidzas ar plaukstas vai apakšdelma lūzumu. Labāk rokas viegli saliekt un censties it kā “saveļoties”, sadalot trieciena spēku pa lielāku ķermeņa virsmu.
Ir svarīgi “nenofiksēt” kaklu, lai trieciens netiktu nodots tieši galvai. Lai gan kritiens tāpat būs sāpīgs, šāda reakcija bieži palīdz izvairīties no smagākām traumām.
Daudzi cilvēki instinktīvi cenšas pasargāt telefonu vai somu, taču tas ir viens no bīstamākajiem instinktiem. Telefonu var nomainīt, bet veselību – ne. Ja priekšmets nokrīt, to vienmēr varēsiet pacelt, bet jau notikušu traumu atcelt nevarēs.
Kā pasargāt telefonu un citas mantas?
Telefons aizmugurējā kabatā ziemā ir papildu risks. Krītot tā var radīt traumu gurnam vai pat mugurkaulam. Drošāk ir aukstajā laikā telefonu glabāt jakas iekšējā kabatā – tas mazāk traucē un ir labāk pasargāts no triecieniem.
Rokassomas, iepirkumu maisus un mugursomas ieteicams sakārtot tā, lai rokas pēc iespējas būtu brīvas. Ja jāizvēlas starp dažādiem variantiem, mugursoma parasti ir drošākais risinājums – tā mazāk ietekmē ķermeņa smaguma centru un palīdz saglabāt līdzsvaru. Smagi priekšmeti rokās izmaina ķermeņa balansu un uz slidena seguma būtiski palielina kritiena iespēju.
Labs ieradums ir telefonu glabāt izturīgā aizsargkorpusa ietvaros, kas slāpē triecienu. Tas, protams, nesamazina kritiena risku, bet palīdz izvairīties no saplaisājuša ekrāna, kas ziemā notiek īpaši bieži.
Ikdienas ieradumi drošākai pārvietošanai ziemā
Saskaroties ar melno ledu, pēc iespējas vajadzētu izvēlēties labi apgaismotas un koptas ietves. Ja iespējams, izvairieties no vietām, kur veidojas peļķes vai kur ūdens no jumta tek tieši uz trotuāra – tieši tur visbiežāk veidojas visslidenākās ledus kārtas. Priekšroku dodiet maršrutiem, kur izbērta smilts vai sāls.
Centieties nestaigāt, vienlaikus skatoties telefonā vai to lietojot. Novērsta uzmanība ziemā var izmaksāt ļoti dārgi. Katram solim jābūt apzinātam.
Svarīgs ieradums ir arī īslaicīga “iesildīšanās” pirms došanās ārā. Daži viegli pietupieni, roku apļi vai stiepšanās vingrojumi palīdz aktivizēt muskuļus un uzlabot reakcijas ātrumu. Tā ķermenis būs labāk sagatavots negaidītai paslīdēšanai.
