Kafija ir kļuvusi par neatņemamu daļi no daudzu cilvēku ikdienas rituāla. Tā palīdz pamosties, sakoncentrēties un uz īsu brīdi piešķir papildu enerģiju. Daudziem tā nav tikai dzēriens, bet gan rituāls, emocionāls atbalsts vai maza sociāla pauze. Taču pavisam nemanāmi viena tase var pārvērsties trijās, četrās vai pat vēl vairāk.
Kad rituāls pārvēršas atkarībā
Šajā brīdī ķermenis jau sāk sūtīt signālus, taču tie nereti netiek uztverti nopietni. Ir cilvēki, kas atzīst, ka bez kafijas nespēj sākt dienu, jūtas slikti vai kļūst aizkaitināmi. Nereti šāda atkarība tiek paslēpta aiz pārliecības, ka “visi tā dara” un ka tajā nav nekā slikta.
Patiesībā cilvēka organisms nav radīts nepārtrauktai stimulēšanai. Ja kafijas daudzums pārsniedz saprātīgas robežas, ķermenis sāk reaģēt. Jūs šos signālus varat uztvert kā parastu nogurumu vai nervozitāti, taču patiesībā tie liecina, ka robeža starp labumu un kaitējumu ir ļoti trausla. Ja jau pamanāt noteiktus simptomus, tas nozīmē vienu: kafija vairs nepalīdz, bet traucē.
Kā saprast, ka kafijas ir par daudz?

Viens no pirmajiem signāliem ir paātrināta sirdsdarbība. Ja pēc otrās vai trešās tases jūtat, ka sirds pukst ātrāk nekā parasti, tas ir tiešs organisma signāls par pārlieku stimulāciju. Dažiem cilvēkiem tas var izraisīt pat nepatīkamu trauksmes sajūtu vai panikas lēkmes, lai gan patiesais iemesls slēpjas kafijas tasē, nevis ikdienas rūpēs.
Vēl viens raksturīgs simptoms ir bezmiegs. Ja vakarā joprojām esat pārāk možs, nespējat iemigt vai bieži mostaties naktī, lai gan pēdējo kafiju dzērāt tikai pēcpusdienā, tas liecina, ka jūsu organisms netiek pietiekami ātri galā ar kofeīna noārdīšanu. Atsevišķos gadījumos tā iedarbība var ilgt līdz 10 stundām.
Trešais bieži nepamanītais signāls ir gremošanas traucējumi. Kofeīns palielina kuņģa skābes daudzumu, un, ja kafiju dzer tukšā dūšā vai pārāk bieži, var parādīties dedzināšana aiz krūšu kaula, sāpes vēderā vai vispārējs diskomforts. Ar to organisms norāda, ka tam jau ir par daudz.
Kur ir robeža – cik daudz vēl ir droši?
Lai gan ikvienam jutīgums pret kofeīnu atšķiras, par samērā drošu robežu tiek uzskatīti līdz pat 400 mg kofeīna dienā. Tas atbilst aptuveni četrām parasta lieluma kafijas tasēm. Tomēr tas nenozīmē, ka šāds daudzums ir piemērots visiem.
Ja esat jutīgāki pret kofeīnu, jums ir paaugstināts asinsspiediens vai slikts miegs, divas tases dienā jau var būt par daudz. Turklāt jāatceras, ka kofeīns neslēpjas tikai melnajā kafijā. To satur arī:
- zaļā un melnā tēja,
- šokolāde,
- enerģijas dzērieni,
- dažas saaukstēšanās un pretsāpju zāles.
Ja visu saskaita kopā, izrādās, ka ikdienā tiek uzņemts krietni vairāk kofeīna, nekā paši apzināmies.
Ja tomēr vēlaties saglabāt kafijas garšu vai pašu rituālu, kofeīna daudzumu ir vērts samazināt pakāpeniski – izvēlēties vājāku kafiju, mazāku porciju vai daļu tasīšu aizstāt ar bezkofeīna kafiju. Tādējādi pārmaiņas nebūs straujas, bet ķermenis jutīsies ievērojami vieglāk.
Ko saka ķermenis, kad kafijas kļūst mazāk?

Pirmajās dienās iespējams nespēks, galvassāpes un grūtības koncentrēties. Tas ir normāli – organisms ir pieradis pie pastāvīga stimulanta. Taču jau pēc dažām dienām vai nedēļas, iespējams, pamanīsiet:
- labāku miega kvalitāti,
- mierīgāku sirdsdarbību,
- stabilāku garastāvokli,
- uzlabotu gremošanu.
Turklāt pieaug dabiskais, organisma īstais enerģijas līmenis. Var šķist paradoksāli – kā iespējams būt enerģiskākam bez kofeīna? Patiesībā kafija dod tikai īslaicīgu uzrāvienu, kam seko noguruma “bedre”. Samazinot atkarību no šī cikla, enerģija dienas laikā sadalās vienmērīgāk.
Kad ir pamats satraukumam?
Ir vērts apstāties un padomāt, ja pamanāt, ka:
- nespējat sākt rītu bez dubultā espreso,
- dzerat kafiju arī vakarā, lai “galva strādātu”,
- dienas laikā izdzarat piecas vai vēl vairāk tases,
- rokas sāk trīcēt vai garastāvoklis strauji mainās.
Tas nenozīmē, ka kafija pati par sevi ir slikta. Tai var būt arī pozitīva ietekme – tā uzmundrina smadzeņu darbību, var palīdzēt fiziskās slodzes laikā un satur antioksidantus. Taču kafijai nevajadzētu kļūt par pastāvīgu “izdzīvošanas rīku”.
Kafijas loma būtu atbalstīt, nevis maskēt nogurumu, kura patiesie iemesli slēpjas citur – miega trūkumā, pārmērīgā stresā, neveselīgā dzīvesveidā vai nesabalansētā uzturā.


