Varētu šķist, ka panākumi mūs iedvesmo, taču pētījumi rāda pretējo – arvien biežāk tie kļūst par emocionālu pārbaudījumu. Latvijā veiktā pētījumā atklājies, ka jo augstāks ir cilvēka izglītības līmenis un jo lielākas ir viņa ambīcijas, jo grūtāk ir saglabāt iekšēju mieru.
Panākumi, darbs un pieaugošais spiediens
“Telia” daudzveidības un iekļaušanas vadītāja Jūlija Markeliūne uzsver, ka mūsdienās darbs vairs nav tikai pašizpausmes veids. Tas ir arī vidē, kur cilvēki mācās rūpēties par sevi.
Darbs ir viens no lielākajiem stresa avotiem mūsu dzīvē, un visjutīgāk uz to reaģē augsti kvalificēti speciālisti un lielo pilsētu iedzīvotāji. “Tas atspoguļo nepārtraukti augošās prasības, konkurenci un straujo darba dzīves ritmu un sūta skaidru vēstījumu – darba devēju atbildība nav tikai pamanīt šīs tendences, bet arī aktīvi veidot vidi, kurā darbinieki jūtas droši un pasargāti,” uzsver J. Markeliūne.
Jums varētu patikt šie:
Atšķirīgs stresa līmenis un attieksme pret mentālo veselību
Organizācijas “Visi Psichologai” uzdevumā pētījumu kompānijas “Spinter Research” veiktais socioloģiskais pētījums atklāja, ka pastāv izteikta plaisa starp dažādām sabiedrības grupām gan stresa līmeņa, gan attieksmes pret psiholoģisko palīdzību ziņā. Sievietes un jaunie respondenti statistiski biežāk norādīja, ka izjūt sasprindzinājumu, trauksmi vai paaugstinātu stresu.
Tas atspoguļojas arī viņu gatavībā meklēt palīdzību: tieši sievietes un jaunieši biežāk uzskata, ka grūtību gadījumā būtu lietderīgi vērsties pie psihologa.
Jaunieši un sievietes ir atvērtāki palīdzības meklēšanai
“Viņu attieksme pret psiholoģiskām grūtībām atšķiras no vecākajām paaudzēm. Jaunieši, meklējot palīdzību, jūtas mazāk stigmatizēti, savukārt sievietes biežāk ir gatavas atklāti runāt par savu pašsajūtu. Tas ir skaidrs signāls darba devējiem: ja vēlas noturēt talantus un veidot veselīgu darba vidi, ir jāņem vērā šo darbinieku vajadzības un jāveido atvērtības kultūra,” skaidro J. Markeliūne.
Būtiski ir arī mazināt aizspriedumus par emocionālo labbūtību, lai drosmīgāki kļūtu arī citi darbinieku segmenti – gan runājot par savām emocijām, gan tās pamanot un ar tām tiekot galā. “Galu galā ir jāļauj sev šīs sajūtas patiešām izjust. Nospieztas emocijas diemžēl mēdz izlauzties vissāpīgāk,” viņa piebilst.
Paaudžu atšķirīgā attieksme pret labbūtību
Ir skaidri saskatāmas paaudžu atšķirības attieksmē pret personīgo labbūtību. Globālās tendences liecina, ka Z paaudze un mileniāļi arvien vairāk pievērš uzmanību savai emocionālajai un fiziskajai veselībai. To apstiprina arī konsultāciju uzņēmuma “McKinsey” pētījums “Future of Wellness Survey 2025”.
Jums varētu patikt šie:
Piemēram, ASV gandrīz 30% jaunāko paaudžu pārstāvju norādīja, ka pēdējā gada laikā sākuši labbūtībai (angl. wellness) pievērst būtiski lielāku uzmanību, kamēr vecāko paaudžu vidū šādas pārmaiņas piedzīvojuši 23%. Šādu prioritāšu maiņu saista ar diviem galvenajiem faktoriem: jaunieši biežāk nekā vecākas paaudzes atzīst, ka izjūt augstāku izdegšanas līmeni, kā arī ir uzņēmīgāki pret sociālo tīklu saturu, kas aktīvi iedrošina rūpēties par sevi un investēt ar labbūtību saistītos produktos un pakalpojumos.
Darba devēja loma: mentālā veselība kā talantu magnēts
Pēc J. Markeliūnes teiktā, jaunieši un sievietes ir atvērtāki runāt par mentālo veselību, tāpēc arī aktīvāk meklē palīdzību. Pētījums parādīja, ka viņi labprāt izmantotu darba devēja nodrošinātas bezmaksas psihologa konsultācijas.
Tāpēc rūpes par darbinieku emocionālo veselību darba devējiem kļūst par būtisku instrumentu talantu noturēšanā un veselīgas darba vides veidošanā. “Telia” darbojas iekšējā programma “Labbūtības vēstneši” – īpaši apmācīti kolēģi, kuri ir pirmais kontaktpunkts darbiniekiem, kas vēlas konfidenciāli parunāt par savām grūtībām. Šī programma palīdz veidot atvērtu un atbalstošu gaisotni, veicina rūpes vienam par otru un palīdz novērst izdegšanu.
Emocijas darbā: kāpēc tās nevar atstāt aiz durvīm
“Labbūtības vēstnešu mērķis ir atklāti runāt par emocionālo labbūtību darbā un mazināt ar to saistīto stigmu. Mēs visi saprotam, ka frāze “atstājiet mājas problēmas mājās un darbā koncentrējieties tikai uz darbu” izklausās labi, taču realitātē tā nedarbojas. Emocijas ir ar mums visur – tās ietekmē mūsu lēmumus, attiecības un rezultātus. Pētījumi rāda, ka līdz pat 50% panākumu darbā ir atkarīgi no spējas pamanīt un vadīt emocijas – gan savas, gan citu,” skaidro J. Markeliūne.
Psiholoģe skaidro: kā atpazīt izdegšanu
Psihoterapeite: pirmās pazīmes, kam pievērst uzmanību
Geštaltpsihoterapeite Brigita Kaleckaite piekrīt, ka darbs ir viens no nozīmīgākajiem stresa faktoriem, taču uzsver, ka spriedzi pastiprina arī plašāks fons – pasaules nestabilitāte, kari, personiskās grūtības. “Daudzi dzīvo pastāvīgā stresā. Liels darba apjoms, mazkustīgs dzīvesveids, neveselīgs uzturs un vientulības sajūta rada spēcīgu sasprindzinājumu,” viņa skaidro.
Psiholoģe apraksta pirmās izdegšanas pazīmes, kam noteikti vērts pievērst uzmanību: “Ja jau vairākus pirmdienas rītus pēc kārtas pamostaties ar grūtībām un sliktu pašsajūtu, lai gan nedēļas nogalē it kā atpūtāties, ir vērts painteresēties, kāpēc tā notiek. Izdegšana bieži sākas ar fiziskiem simptomiem – galvassāpēm, vēdersāpēm, nelabumu, miega vai apetītes traucējumiem. Tam seko emocionālas pārmaiņas: pastiprināta jūtība, aizkaitināmība vai pilnīga apātija,” skaidro B. Kaleckaite.
Palīdzību būtu jāmeklē, ja šāds stāvoklis saglabājas ilgāk par mēnesi. “Sākumā var izrunāties ar tuviniekiem, taču, ja ar to nepietiek, jāvēršas pie speciālistiem,” iesaka psihoterapeite.
Ko darba vieta patiesībā var darīt
Runājot par palīdzību darba vidē, B. Kaleckaite uzsver, ka ar virspusējiem risinājumiem nepietiek. “Uzņēmuma rīkotas stresa vadības apmācības nedos rezultātu, ja vienlaikus nesamazinās darba slodze, pārmaiņas ir nepārtrauktas un uzdevumu un projektu tikai kļūst vairāk,” skaidro psihoterapeite.
Būtiski, lai vadītāji spertu reālus un saturiskus soļus: pārskatītu darbinieku darba slodzi, painteresētos, kā viņi plāno darbu un atpūtu, kā arī veicinātu kultūru, kurā līdzās rezultātiem runā arī par atpūtu un brīvo laiku. Lai gan attieksme pret vēršanos pie psihologa pēdējo desmit gadu laikā ir ievērojami uzlabojusies, B. Kaleckaite īpaši uzsver arī personīgās atbildības nozīmi.
Personīgā atbildība: rūpes par sevi nav izvēles jautājums
“Katram cilvēkam ir jārūpējas par sevi. Svarīgi regulāri novērtēt savu stāvokli un, ja pašpalīdzības paņēmieni vairs nedod rezultātu, meklēt atbalstu apkārtējos vai pie speciālistiem,” uzsver psihoterapeite.
