Virtuve ir vieta, kur gatavojam ēdienu ģimenei, pavadām stundas ar tuvākajiem un kur sākumā viss šķiet droši. Tomēr tieši šeit – bieži vien nemanāmi – tiek pieļautas atkārtotas kļūdas, kas ilgtermiņā var radīt nepatīkamas sekas.
Runa nav ne par estētiku, ne garšu, bet gan par reālu apdraudējumu veselībai. Pat ja produkti ir svaigi un virtuve izskatās tīra, var tikt pieļautas kļūdas, kas izraisa infekcijas, saindēšanos ar pārtiku vai citus veselības traucējumus.
Baktērijas ar neapbruņotu aci nav redzamas, un problēmas ļoti bieži sākas ar paviršību. Ja šādas kļūdas atkārtojas regulāri, tās agrāk vai vēlāk ietekmē gan veselību, gan pašsajūtu. Tāpēc ir lietderīgi jau laikus zināt, ko savos ieradumos vajadzētu mainīt.
Kļūda nr. 1: nepietiekama roku higiēna

Viena no biežākajām problēmām ir rokas nepietiekami rūpīga mazgāšana. Daži rokas tikai ātri noskalo, citi aizmirst tās nomazgāt pavisam, un nereti no jēlas gaļas tiek pāriets pie dārzeņiem bez jebkādiem aizsardzības līdzekļiem. Tā ļoti viegli var pārnest bīstamus mikroorganismus – piemēram, salmonellas vai kampilobaktērijas – uz citiem produktiem vai tieši mutē.
Rokas ir jāmazgā ne tikai pirms ēdiena gatavošanas, bet arī pēc saskares ar:
- jēlu gaļu, zivīm vai olām,
- tualetes apmeklējuma,
- dzīvniekiem vai viņu piederumiem.
Roku mazgāšanai jāvērš vērā vismaz 20 sekundes, jāizmanto ziepes, kā arī rūpīgi jāiztīra pirkstu starpas un ādas ap nagu apvidu.
Pa daļai jēls ēdiens – risks, ko garša ne vienmēr atklāj
Otrā biežāk pieļautā kļūda ir nepietiekama ēdiena termiskā apstrāde, īpaši gatavojot vistu, maltās gaļas ēdienus vai desiņas. No iekšpuses viegli rozā tonis var šķist vilinošs un sulīgs, tomēr tas bieži nozīmē, ka ēdiens nav sasniedzis drošu temperatūru. Šādā gadījumā saindēšanās ar pārtiku risks ir augsts, īpaši bērniem un grūtniecēm.
Lai pārliecinātos par gatavības pakāpi, ir noderīgi izmantot pārtikas termometru. Drošas temperatūras ir:
- vistas un tītara gaļai – vismaz 74 °C,
- maltajai gaļai un desu izstrādājumiem – vismaz 71 °C.
Šis ir drošākais veids, kā pārliecināties, ka baktērijas ir iznīcinātas un ēdiens ir drošs lietošanai.
Pārāk ilgi uz galda atstāts ēdiens – svētki baktērijām

Trešā biežāk ignorētā tēma ir ēdiena pārpalikumu uzglabāšana istabas temperatūrā. Ja zupa, sautējums vai cits ēdiens pārāk ilgi stāv uz galda vai plīts, tajā nemanāmi sāk vairoties baktērijas. Pat atkārtota uzsildīšana ne vienmēr palīdz, jo dažu baktēriju toksīni ir karstumizturīgi.
Ieteikumi drošai rīcībai:
- neatstāj siltu ēdienu istabas temperatūrā ilgāk par divām stundām;
- pēc tam ēdiens jāatdzesē un pēc iespējas ātrāk jāieliek ledusskapī;
- ja ēdiens ir stāvējis ārpus ledusskapja ilgāk, drošāk ir to neēst.
Griešanas dēļi un darba virsmas – neredzamais riska avots
Ceturtais būtiskais risks ir dažādu produktu griešana uz viena un tā paša dēļa vai virsmas. Pat ja dēlis izskatās tīrs, jēlas gaļas baktērijas var palikt nelielās plaisās un skrambās. Ja vēlāk uz tā paša dēļa sagriež gurķus, ābolus vai citu gatavu ēdienu, rēķinies ar krusteniskās piesārņošanas risku.
Vienkārši un efektīvi risinājumi:
- izmanto atsevišķus griešanas dēļus gaļai, zivīm un dārzeņiem;
- pēc katras lietošanas rūpīgi nomazgā dēļus, nažus un citus piederumus ar karstu ūdeni un ziepēm;
- uzglabā jēlo gaļu ledusskapī atsevišķi, lai gaļas sulas nesaskartos ar citiem produktiem.
Pirmie brīdinājuma signāli: kam jāpievērš uzmanība?

Ja kāda no iepriekš minētajām kļūdām jau ir pieļauta, nepieciešams rūpīgi vērot pašsajūtu. Ar pārtiku saistītas saslimšanas simptomi var parādīties dažu stundu vai diennakts laikā. Biežākie ir:
- nelabums vai vemšana,
- caureja,
- vēdersāpes,
- nespēks vai reiboņi.
Īpaši uzmanīgiem jābūt, ja mājās ir mazu bērnu, senioru vai grūtnieču, jo viņiem komplikācijas var noritēt smagāk. Sīkas, nenozīmīgas kļūdas virtuvē patiesībā var novest pie nopietnām veselības problēmām.
Droša rīcība virtuvē būtu jāpadara tikpat pašsaprotama kā zobu tīrīšana vai drošības jostas aizsprādzēšana automašīnā. Tās ir nelielas ikdienas darbības, kas pasargā gan tavu, gan tuvinieku veselību.


