Iedomājies rītu, kad pie kafijas automāta vairs nav iespējams norēķināties ar monētām vai banknotēm. Arī kabatā glabātie pieci eiro “nebaltai dienai” zaudē jebkādu jēgu. Šāda situācija vairs nemaz neizklausās pēc zinātniskās fantastikas – skaidrās naudas īpatsvars samazinās, un arvien vairāk finanšu darījumu tiek pārcelti uz tehnoloģiskām platformām.
Runas par pilnīgu pāreju uz digitālajiem maksājumiem ir dzirdamas jau sen, taču arvien biežāk redzami arī konkrēti soļi – sākot no tirgotāju lēmumiem vairs nepieņemt skaidru naudu līdz pat valstu iniciatīvām ieviest centrālās bankas digitālo naudu.
Visu šo pārmaiņu fonā neizbēgami rodas jautājums: vai tiešām kļūsim pilnībā atkarīgi no tehnoloģijām? Skaidrās naudas atmešanai ir gan dedzīgi atbalstītāji, gan izteikti kritiķi. Vieniem tas nozīmē maksimālu ērtību, citos savukārt tas raisa satraukumu par kontroli, privātumu un ievainojamību krīzes situācijās.
Jums varētu patikt šie:
Kas patiesībā sagaida mūsu finanšu paradumus?
Kā pasaule strauji virzās uz digitālajiem maksājumiem?
Galvenais iemesls, kāpēc daudzas valstis pakāpeniski atsakās no skaidrās naudas, ir pavisam vienkāršs – efektivitāte. Digitālie maksājumi ietaupa laiku, samazina administratīvās izmaksas un nodrošina ērtības gan patērētājiem, gan uzņēmējiem.
Ja tam pievieno vēlmi cīnīties ar ēnu ekonomiku, rodas spēcīga motivācija pārcelt naudas apriti elektroniskajā vidē. Zviedrija un Norvēģija pa šo ceļu dodas jau daudzus gadus. Zviedrijā aptuveni 95% maksājumu tiek veikti bez skaidras naudas.
Līdzīga tendence vērojama arī citur Eiropā. Pat mazākās apdzīvotās vietās lielākā daļa cilvēku izmanto mobilos makus vai norēķinu kartes, un digitālie risinājumi ir kļuvuši par ikdienas sastāvdaļu.
Vai no skaidrās naudas var atteikties pilnībā?
Lai gan tehnoloģiju entuziasti apgalvo, ka fiziskas naudas izzušana nav problēma, realitāte ir krietni sarežģītāka. Viena no lielākajām briesmām ir sistēmu darbības traucējumi. Pietiek ar dažām stundām bez elektrības vai interneta, un digitālā ekonomika pārstāj darboties. Šādās situācijās skaidrā nauda kļūst par īstu glābšanas riņķi.
Jums varētu patikt šie:
Nozīmīgs ir arī sociālā taisnīguma aspekts. Ne visiem ir vienlīdz laba piekļuve viedierīcēm vai internetam. Vecāka gadagājuma cilvēki, iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem vai tie, kas dzīvo attālākos reģionos, var tikt atstumti malā, ja viņiem netiek nodrošināta alternatīva norēķinu vai naudas saņemšanas iespēja.
Nevar ignorēt arī privātuma jautājumu. Katrs digitālais maksājums atstāj aiz sevis skaidru datu pēdas – kas, kad, kur un ko ir iegādājies. Daži eksperti jau šobrīd runā par iespējamu “sociālā kredīta sistēmu” un pilnīgas kontroles risku, ja nauda kļūst tikai par digitālu datu plūsmu.
Tehnoloģijas: palīgs vai slazds?
Tehnoloģiju attīstība neapšaubāmi ir padarījusi dzīvi ērtāku, taču vienlaikus ieviesusi arī jaunus riskus. Digitālā atkarība var apdraudēt gan cilvēku privātumu, gan valsts drošību.
Digitālās maksājumu sistēmas ir pievilcīgs mērķis kibernoziedzniekiem. Nav grūti iedomāties, kādas sekas rastos, ja plaša mēroga kiberuzbrukums paralizētu nozīmīgu daļu valsts banku sistēmas.
Taču tehnoloģijām ir arī skaidri pozitīva puse. Kriptovalūtu pamatā esošie risinājumi, blokķēdes tehnoloģija un digitālās identitātes rīki paver iespējas pavisam jaunam uzticēšanās līmenim finanšu pasaulē. Tomēr tas viss vēl ir attīstības sākumposmā, un ilgtermiņa ietekme joprojām ir neskaidra.
Vai iespējams atrast līdzsvaru?
Nākotne bez skaidrās naudas ir pavisam reāla, taču ne obligāta. Iespējamākais scenārijs ir tāds, ka ilgtermiņā izveidosies hibrīds modelis, kurā līdzās pastāv gan digitālās, gan fiziskās naudas formas. Šāda sistēma vienlaikus nodrošinātu ērtību un izturību pret traucējumiem.
Vissvarīgākais ir neaizmirst cilvēka faktoru. Tehnoloģija ir tikai instruments, nevis pašmērķis. Ja to izmanto atbildīgi un caurspīdīgi, tā var palīdzēt veidot iekļaujošāku un drošāku ekonomiku. Pretējā gadījumā mūs var sagaidīt pasaule, kur katra kustība tiek reģistrēta, vērtēta un potenciāli pakļauta kontrolei.
