Zinātnieki Zemei tuvākajā kosmiskajā telpā ir novērojuši negaidītu parādību, kuru šajā reģionā īpaši negaidīja. Vairāki satelīti fiksēja, ka dažkārt Zemes magnētiskais lauks uz īsu brīdi pagriežas pretējā virzienā. Līdz šim šādu uzvedību lielākoties bija novērojuši tikai Saules tuvumā.
Šādas pēkšņas pārmaiņas var ilgt tikai dažas sekundes, taču dažkārt arī vairākas stundas. Iepriekš uzskatīja, ka Zemes apkārtnē šādi notikumi gandrīz nemaz nenotiek, jo mūsu planētai ir spēcīgs un salīdzinoši stabils magnētiskais lauks. Jaunie mērījumi tomēr rāda, ka arī šeit darbojas līdzīgi procesi kā Saules tuvumā.
Šis atklājums ir ļoti nozīmīgs, jo magnētiskais lauks aizsargā mūs no ar Saules vēju nākošās lādēto daļiņu plūsmas. Jo labāk sapratīsim, kāpēc magnētiskais lauks dažkārt tik strauji maina virzienu, jo skaidrāk spēsim izprast, kā rodas dažādi kosmiskie traucējumi. Šādi traucējumi var ietekmēt sakaru sistēmas, satelītus un pat elektrotīklu darbību.

Kas tieši tika atklāts?
Parādība tika konstatēta reģionā, kur sastopas Saules vējš un Zemes magnētiskais lauks. Tā ir sava veida mainīga robežzona, kas nepārtraukti pārvietojas un maina formu, jo Saule nemitīgi pūš Zemes virzienā lādētas daļiņas. Tieši šajā joslā satelīti reģistrēja īslaicīgu magnētiskā lauka virziena maiņu.
Zinātnieki novēroja, ka lauks nepagriezās acumirklī, bet gan pakāpeniski mainīja virzienu un pēc tam atgriezās sākotnējā stāvoklī. Šīs savdabīgās “burbulītes” iekšienē atradās gan Saules vēja daļiņas, gan Zemes magnētosfēras viela. Tas liecina, ka uz robežas notiek aktīvi fizikāli procesi, nevis tikai nejauši mērījumu traucējumi.
Kā šāda parādība rodas?
Pētījumi rāda, ka cēlonis ir process, kur satiekas divi pretējos virzienos vērsti magnētiskie lauki un lauki uz īsu brīdi pārkārtojas. To var iztēloties kā divu pretējo straumju sadursmi, pēc kuras tās apmainās trajektorijām. Šādas pārkārtošanās laikā atbrīvojas enerģija, un apkārtējā telpa uz īsu brīdi kļūst ļoti nemierīga.
Satelīti papildus reģistrēja arī ātrākas daļiņas, kas pārvietojās gar Zemes magnētiskā lauka līnijām. Tas norāda, ka parādība nav tikai Saules vēja “kaprīze”, bet ka arī pats Zemes magnētiskais lauks spēlē būtisku un aktīvu lomu šādu īslaicīgu, bet skaidri izteiktu izmaiņu veidošanā.
Kāpēc tas ir svarīgi?

Saules tuvumā līdzīgas magnētiskā lauka virziena maiņas jau iepriekš ir novērotas vairākkārt. Tur tās ir biežas, un zinātnieki joprojām pēta, kā tās tieši rodas un kā ietekmē apkārtējo vidi. Tagad ir skaidrs, ka līdzīgs process notiek arī Zemes tuvumā, tikai mazākā mērogā.
No tā var secināt, ka pēkšņas magnētiskā lauka virziena maiņas kosmosā ir visai izplatīta parādība. Zemes apkārtne šajā ziņā ir lielisks “laboratorijas” lauks: tā ir mums tuvu, labi novērojama un blīvi noklāta ar satelītu tīklu. Jo labāk izpratīsim šos procesus, jo precīzāk spēsim prognozēt kosmiskos laikapstākļus un to ietekmi uz mūsu tehnoloģijām – sākot no satelītsakariem līdz pat elektrotīklu drošai darbībai.


