Tanzānijā esošais Ol Doinyo Lengai vulkāns savas neparastās dabas dēļ jau gadiem ilgi piesaista zinātnieku uzmanību. Tas ir vienīgais aktīvais karbonātiskais vulkāns pasaulē, kas ar savu lavas sastāvu un uzvedību būtiski atšķiras no citiem vulkāniem. Tā izpēte atklāj unikālus ģeoloģiskos procesus un sniedz jaunas zināšanas par to, kas notiek dziļi zem Zemes virsmas.
Izpēte ar mūsdienīgām metodēm
Johanesas Gutenberga universitātes zinātnieki veica pirmos visaptverošos pētījumus par šo vulkānu. Izmantojot modernus seismometrus, viņi 18 mēnešu garumā reģistrēja pazemes satricinājumus un analizēja, kā pārvietojas magma.
Šis pētījums iezīmē nozīmīgu soli ceļā uz labāku izpratni par vulkāniskajiem procesiem, to cēloņiem un iespējamajām sekām. Ol Doinyo Lengai, ko vietējie masaji sauc par Dieva kalnu, jau ilgi ir bijis zinātnei mīkla. Tagad pētnieki ir nonākuši līdz šim vistuvāk atbildei uz jautājumu, kas īsti notiek šī izcilā dabas fenomena dzīlēs.
Jums varētu patikt šie:
Pasaulē unikāls vulkāns
Ol Doinyo Lengai īpašais raksturs slēpjas tā lavas sastāvā – tā pārsvarā sastāv no karbonātiem, kas padara šo lavu ārkārtīgi šķidru un salīdzinoši vēsu, ja to salīdzina ar parastiem silikātiskiem vulkāniem. Lavas temperatūra ir aptuveni 550 grādi pēc Celsija, taču tā plūst tik ātri, ka pārvietojas straujāk nekā cilvēks spēj skriet. Kausētā lava izskatās melna, bet atdziestot iegūst sudrabainu spīdumu.
Šis neparastais sastāvs nosaka arī atšķirīgu izvirdumu raksturu. Vulkāna aktivitāte ir bieža, taču ne vienmēr bīstama. Zinātnieki jau sen ir pamanījuši, ka pat vāji pazemes satricinājumi var liecināt par magmas kustību dziļi zem virsmas. Šāda pastāvīga “fonā esoša burbuļošana” palīdz labāk saprast, kā pazemes procesi mainās laika gaitā.
Magmas sistēma un jauni atklājumi
Jaunākie pētījumi rāda, ka zem Ol Doinyo Lengai atrodas sarežģīts magmas kanālu tīkls. Tajā darbojas divi savstarpēji saistīti galvenie magmas avoti, kas uzvedas saskaņoti. Viens no tiem atrodas dziļi Zemes iekšienē, savukārt otrs – daudz tuvāk virsmai. Tas nozīmē, ka magma un gāzes nepārvietojas pa vienu taisnu kanālu, bet gan plūst pa atzarotām un līkumotām trajektorijām starp šiem diviem avotiem.
Zinātniece Mirjama Kristīna Reisa uzsvēra, ka pirmo reizi izdevies trīsdimensionāli un ar lielu precizitāti noteikt pazemes satricinājumu atrašanās vietu un dziļumu. Tas ļauj daudz labāk izsekot magmas kustībai un atšķirt signālus, kas varētu liecināt par gaidāmiem izvirdumiem.
Jauns līmenis vulkanoloģijas attīstībā
Šis pētījums ir pirmais, kas tik detalizēti atklājis viena vulkāna iekšējo uzbūvi. Iegūtie dati par magmas uzvedību un gāzu kustību Zemes dzīlēs veido jaunu pamatu izvirdumu prognožu precizēšanai un palīdz labāk saprast, kāpēc daži vulkāni uzvedas ārkārtīgi neparedzami.
Jums varētu patikt šie:
Lai gan pašlaik vēl nav iespējams viennozīmīgi noteikt, kuri pazemes satricinājumi liecina par tūlītēju izvirdumu, šis darbs paver jaunas iespējas sekošanas un novērošanas metožu attīstībai. Ol Doinyo Lengai vēlreiz apliecina, ka daba sevī slēpj neskaitāmas noslēpumus, kurus cilvēce tikai pamazām sāk atšķetināt.
