Suņa vēlme laizīt saimnieka seju daudziem šķiet mīļš tuvības apliecinājums. Suņi bieži tiek uztverti kā pilntiesīgi ģimenes locekļi, un ar tiem gribas izturēties tikpat maigi kā ar cilvēkiem. Tomēr pastāv robeža, aiz kuras šāda tuvība var kļūt par pārmērīgu riska uzņemšanos.
Daudzi saimnieki bučo savu suni un ļauj arī viņam atbildēt ar buču. No malas tas izskatās pēc nevainīgas pieķeršanās izpausmes. Taču ir vērts atcerēties, ka suņa mutē ir lietas, ko ar aci nevar saskatīt.
Šī tēma nav svarīga tādēļ, lai cilvēki sāktu baidīties no saviem mīluļiem, bet gan lai saprastu iespējamos riskus. Parasti nekas slikts nenotiek, taču retos gadījumos šāds kontakts tomēr var radīt nopietnas sekas. Tāpēc ir lietderīgi par to zināt ikvienam suņa saimniekam.

Kas dzīvo suņa mutē?
Suņa mute nav sterila – tajā dabiski mīt dažādi mikroorganismi. Lielākā daļa no tiem cilvēkam nekādus draudus nerada, tomēr daļa baktēriju var tikt pārnesta caur gļotādu vai sīkiem ādas bojājumiem. Tāpēc risks ir mazs, taču ne pilnīgi neesošs.
Viena no biežāk pieminētajām baktērijām ir Capnocytophaga canimorsus. Suņiem tā parasti problēmas nesagādā, bet cilvēkiem retos gadījumos var būt bīstama. Aprakstos minēts, ka Ziemeļvalstīs ar šo infekciju gadā saslimst ļoti maz cilvēku, savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs zināmi daži simti gadījumu.
Kuriem cilvēkiem risks ir vislielākais?
Lielākais apdraudējums ir cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu. To var izraisīt slimības, noteikti medikamenti vai vienkārši vecums. Paaugstināta riska grupā ir, piemēram:
- gados vecāki cilvēki,
- cilvēki, kuriem izņemta liesa,
- pacienti ar aknu slimībām,
- cilvēki, kuri regulāri lieto daudz alkohola.
Ir svarīgi saprast, ka risks nav atkarīgs tikai no suņa, bet arī no cilvēka veselības stāvokļa. Pat pilnīgi vesels un kopts suns savā mutē var nēsāt šo baktēriju. Tāpēc jutīgākām grupām ir ieteicams izvairīties no tieša kontakta starp suņa muti un savu seju vai lūpām.
Kādi ir simptomi un kā rīkoties?

Ja infekcija tomēr izveidojas, sākumā var parādīties apsārtums vai sāpes nelielas brūces apvidū. Tālāk var paaugstināties temperatūra, rasties nelaba dūša, caureja vai galvassāpes. Bez ārstēšanas baktērija var nonākt asinīs un izraisīt ļoti smagas komplikācijas.
Ārsti iesaka ļaut sunim bučot drīzāk roku, nevis lūpas vai seju. Pēc rotaļām roku un, ja vajadzīgs, arī sejas mazgāšana, regulāra suņa zobu un mutes veselības pārbaude, kā arī savlaicīgas vakcinācijas palīdz samazināt riskus. Tādējādi var saglabāt ciešu saikni ar savu mīluli un vienlaikus pasargāt sevi un savus tuviniekus.


