Astronomi ir sajūsmā par negaidītu atklājumu. Teleskopiskie novērojumi liecina, ka zvaigžņu starpkomēta 3I/ATLAS izsviež milzīgus ūdens daudzumus – gluži kā kosmisks avots vai strūklaka. Tas ir pirmais tik skaidrais pierādījums tam, ka ūdens var sastapt arī objektos, kas mūsu Saules sistēmā ieradušies no daudz tālākiem reģioniem.
Pēc zinātnieku domām šis atklājums būtiski maina mūsu izpratni par dzīvības rašanās iespējām visumā. Ja ūdens un tā ķīmiskie savienojumi sastopami arī citās zvaigžņu sistēmās, tas nozīmē, ka dzīvībai labvēlīgi apstākļi varētu būt daudz izplatītāki, nekā līdz šim uzskatīts.
Komēta 3I/ATLAS kļuvusi par jaunu atslēgas objektu, cenšoties izprast noslēpumaino zvaigžņu starptelpas pasauli. Tās uzvedība un ķīmiskais sastāvs rāda, ka procesi tālu no Saules var būt ļoti līdzīgi tiem, ko novērojam mūsu pašu kosmiskajā apkārtnē.

Ūdens pēdas no citas pasaules
Ar NASA observatorijas „Swift“ palīdzību zinātnieki pirmo reizi ir konstatējuši skaidras ūdens klātbūtnes pazīmes – ultravioletu starojumu, kas liecina par hidroksilgrupas (OH) daļiņu esamību. Šīs daļiņas ir ūdens sadalīšanās produkts, kas veidojas, kad ledus Saules gaismas ietekmē sāk kust un iztvaikot.
Šis atklājums ir īpaši nozīmīgs, jo līdz šim šāda veida signāli bija novēroti tikai mūsu pašu Saules sistēmas komētām. Tagad pirmo reizi iespējams tieši salīdzināt starpzvaigžņu komētas sastāvu ar vietējām komētām, sniedzot unikālu iespēju pētīt, kā visā galaktikā veidojas planētas un organiski savienojumi.
Kosmiskā ūdens strūklaka

Pētījumi rāda, ka komēta 3I/ATLAS katru sekundi zaudē aptuveni 40 kilogramus ūdens – apmēram tikpat daudz, cik izspiež jaudīga ugunsdzēsēju šļūtene. Lai rastos tik blīvs ūdens tvaika mākonis, aktīvai jābūt vismaz 8 procentiem komētas virsmas, kas ir ievērojami vairāk nekā parasti novēro vietējām komētām.
Zinātnieki pieļauj, ka augsto aktivitāti izraisa ne tikai komētas virsma, bet arī mazi ledus gabaliņi, kas riņķo tai apkārt. Kad šie fragmenti uzsilst, tie izdala ūdens tvaiku un veido iespaidīgu ūdens mākoni, kas atgādina kosmisku strūklaku.
Izcelsme galaktikas dzīlēs
Uzskata, ka 3I/ATLAS ir izveidojusies Piena Ceļa galaktikas centrālajā reģionā un vēlāk izmesta no savas sākotnējās zvaigžņu sistēmas spēcīgu gravitācijas traucējumu dēļ. Tas varēja notikt, piemēram, brīdī, kad citai zvaigznei pietuvojoties pietiekami tuvu, radās krasas pievilkšanās spēka izmaiņas.
Pēc tam komēta ir miljardiem gadu klīdusi starpzvaigžņu telpā, līdz nejauši nonāca mūsu Saules sistēmas tuvumā. Pēc zinātnieku aplēsēm tā varētu būt pat vecāka par Sauli, tādēļ tās izpēte sniedz īpaši vērtīgu informāciju par agrīno Visuma vēsturi.
Nākotnes novērojumi un jaunās cerības

Pašlaik komēta ir pazudusi no novērojumu lauka, tomēr astronomi prognozē, ka aptuveni novembra vidū tā atkal kļūs redzama. Tas sniegs jaunas iespējas sekot līdzi tās aktivitātes izmaiņām un pētīt, kā komēta uzvedas, pietuvojoties Saulei.
Komēta 3I/ATLAS ir parādījusi, ka pat vistālākie starpzvaigžņu objekti var saturēt tos pašus dzīvībai būtiskos savienojumus, kurus pazīstam uz Zemes. Tas atgādina, ka mūsu galaktikā varētu būt neskaitāmi daudz vietu, kur var sākties stāsti, kas līdzīgi mūsu pašu stāstam.


