Pirms dažiem gadu desmitiem Etiopijā tika atrasti noslēpumaini kauli, kas joprojām rada daudz jautājumu zinātnieku vidū. Šīs atliekas piederēja senatnē dzīvojušiem radījumiem, ko dēvē par ardipitekiem. Ilgu laiku nebija skaidrs, vai viņi bija tuvāki cilvēkam vai cilvēkpērtiķiem, līdz jaunākie pētījumi šajā jautājumā ienesa vairāk skaidrības.
Ardipiteka pēda – dzīve gan uz zemes, gan kokos
Jaunākie pētījumi rāda, ka ardipiteka pēdas uzbūve apvienoja īpašības, kas bija piemērotas gan iešanai pa zemi, gan pārvietošanai kokos. Tas liecina, ka viņi varēja būt pārejas posms starp cilvēku un pērtiķiem. Šie rezultāti ir mainījuši agrāko priekšstatu, ka cilvēks būtu tieši cēlies no pērtiķiem.
Zinātnieki pētīja divas galvenās pēdas kaulu daļas – līķkaulu (talus) un papēža kaulu (calcaneus). Šie nelielie, bet nozīmīgie kauli palīdz saprast, kā senie radījumi pārvietojās. Analīze parādīja, ka ardipiteki spēja staigāt uz divām kājām, vienlaikus prasmīgi rāpjoties kokos.
Jums varētu patikt šie:
Ardi – mātīte, kas pavēra jaunu lappusi zinātnē
1994. gadā tika atklāts gandrīz pilnīgs ardipiteka mātītes skelets, kuram piešķīra vārdu Ardi. Viņa svēra apmēram piecdesmit kilogramu un dzīvoja vairāk nekā pirms četriem miljoniem gadu. Lai gan viņas smadzenes bija nelielas un līdzinājās pērtiķa smadzenēm, citi kauli atklāja vairākas cilvēkam raksturīgas pazīmes.
Ardi bija stiprs iegurnis, rokas un kājas, kas ļāva izdarīt jaunus secinājumus par cilvēka evolūciju. Pētījumi atklāja, ka viņa staigāja taisni, taču pēda saglabāja daļu pērtiķiem raksturīgo īpašību – tvērienam pielāgotu pēdas velvi. Šāda pēda viņai ļāva gan rāpties kokos, gan pārvietoties pa zemi, it kā daba būtu radījusi universālu kustētāju.
Šī īpašība atgādina dažu Amerikas pērtiķu sugu uzvedību: tie spēj ik pa laikam staigāt uz divām kājām, vienlaikus saglabājot spēju stingri satvert un karāties. Tas rāda, ka līdzīgas īpašības evolūcijā var veidoties neatkarīgi cita no citas, it kā daba atkārtoti izmantotu veiksmīgu “paraugu” dažādos laikos un vietās.
Evolūcijas mīkla jaunā gaismā
Pētījumi rāda, ka ardipiteka pēda atgādināja gan šimpanžu, gan gorillu pēdu, taču vienlaikus no tām atšķīrās ar vairākiem būtiskiem pazīmju komplektiem. Tas nozīmē, ka cilvēka attīstības līnija nav cēlusies no mūsdienu pērtiķiem, bet gan no kopīga senča, kurš spēja pārvietoties gan pa zemi, gan pa kokiem.
Zinātnieks Tomass Prangs uzsver, ka šimpanzes un gorillas nav cilvēka “tiešie priekšteči”, bet gan mūsu evolūcijas radinieki. Cilvēka attīstība notika atsevišķā zarā, kad kopīgais sencis sāka spert pirmos soļus uz divām kājām.
Jums varētu patikt šie:
Šis atklājums būtiski maina izpratni par cilvēka izcelsmi. Vienkāršotā “no pērtiķa uz cilvēku” ķēdīte aizstājama ar sarežģītu, atzarotu tīklu, kurā ardipitekiem ir būtiska loma. Tie bija radījumi, kas apvienoja divas pasaules – zemi un kokus, kļūstot par vienu no nozīmīgākajām saitēm mūsu sugas veidošanās stāstā.
