Ar zinātniekiem, kuri izmanto Džeimsa Veba kosmisko teleskopu, ir radies pamatots pamats uzskatīt, ka viņi, iespējams, atklājuši īpaša tipa zvaigznes, kas pastāvējušas pavisam drīz pēc Visuma rašanās. Tās dēvē par tumšajām zvaigznēm, un tās varēja izveidoties jau dažus simtus miljonu gadu pēc Lielā Sprādziena – laikā, kad Visums vēl tikai sāka veidoties.
Atšķirībā no parastām zvaigznēm tumšās zvaigznes nespīdēja kodolsintēzes jeb kodolenerģijas dēļ. To gaismas avots, kā uzskata pētnieki, bija tumšā matērija – noslēpumaina substance, kuru cilvēcei līdz šim nav izdevies tieši novērot.
Dažādu universitāšu zinātnieku grupa profesora Kolsmīna Iļjes vadībā ir identificējusi četrus ļoti tālus gaismas avotus, kas, pēc viņu domām, varētu būt tieši šādu tumšo zvaigžņu piemēri.
Jums varētu patikt šie:
Pētnieki norāda, ka tie ir milzīgi, spoži gāzu lodveida sakopojumi, kas sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija. To sabrukšanu neļauj notikt niecīgs tumšās matērijas daudzums, kas izdala enerģiju un neļauj zvaigznei gravitācijas ietekmē sabrukt.
Kā tumšās zvaigznes varēja izveidoties?
Zinātnieku ieskatā tumšās zvaigznes radušās reģionos, kur tumšās matērijas bija īpaši daudz. Kad šīs neredzamās daļiņas savstarpēji sadūrās, izdalījās siltums, kas uzkarsēja gāzu mākoņus un pārvērta tos spožos objektos.
Šādas zvaigznes varēja būt tūkstošiem reižu spožākas par Sauli, vienlaikus būdamas daudz lielākas un „gaisīgākas” – gluži kā milzīgi, uzpūsti gāzes baloni.
Tiek uzskatīts, ka tumšās zvaigznes izveidojušās pirms pirmajām parastajām zvaigznēm. Tām novecojot, tās varēja sabrukt un pārvērsties melnajos caurumos. Līdz ar to tumšās zvaigznes varēja kļūt par pirmo melno caurumu „sēklām” jaunajā Visumā. Tas savukārt palīdzētu izskaidrot, kāpēc astronomi jau ļoti agrīnā Visumā novēro milzu melnos caurumus.
Ko atklāja Džeimsa Veba teleskops?
Zinātnieki analizēja Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa datus, kas ļauj pētīt gaismu no pašiem agrīnākajiem Visuma pastāvēšanas brīžiem. Viņi atklāja četrus objektus, kas atrodas miljardiem gaismas gadu attālumā no Zemes.
Jums varētu patikt šie:
Šo objektu gaismas spektrs un forma liecina, ka tie varētu būt tumšās zvaigznes. Vienā no objektiem novērota īpaši raksturīga gaismas izmaiņa, ko izraisa hēlijs – to uzskata par nozīmīgu pierādījumu tam, ka šādas zvaigznes patiešām varētu pastāvēt.
Daļa atklāto objektu izskatās kā atsevišķi gaismas punkti, citus ieskauj spoži gāzu mākoņi. Tas nozīmē, ka tie varētu būt gan atsevišķas zvaigznes, gan arī zvaigznes jaunās galaktikās vai pat objekti, kas palīdz galaktikām veidoties.
Jauns skats uz Visuma noslēpumiem
Ja šie rezultāti apstiprināsies, tas var kļūt par vienu no aizraujošākajiem zinātnes atklājumiem pēdējo gadu laikā. Tumšās zvaigznes sniegtu ieskatu ne tikai pirmajos Visuma attīstības posmos, bet arī palīdzētu labāk saprast, kas ir tumšā matērija.
Uzskata, ka tumšā matērija veido gandrīz ceturtdaļu no visa Visuma, tomēr līdz šim nav izdevies to tieši izmērīt vai novērot. Tumšo zvaigžņu izpēte varētu pavērt pilnīgi jaunu izpētes virzienu astrofizikā.
Šāds atklājums varētu iezīmēt jaunas zinātnes nozares – tumšās matērijas zvaigžņu izpētes – sākumu. Tas palīdzētu cilvēcei nonākt soli tuvāk atbildēm uz jautājumiem, kā viss sācies un kādus noslēpumus glabā Visuma dzīlēs.
