Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa īpaši precīzie novērojumi pirmo reizi ļāvuši zinātniekiem konstatēt fosfīnu – retu, bet ārkārtīgi intriģējošu molekulu – uz brūnā pundura „Wolf 1130C“.
Šis objekts ir daļa no trīszvaigžņu sistēmas, kas atrodas apmēram 54 gaismas gadu attālumā no Zemes, Gulbja (Cygnus) zvaigznājā. Neparasti augstā fosfīna koncentrācija liecina, ka tā rašanās varētu būt saistīta ar tuvumā esošā balto pundura agrāko termokodolsprādzienu aktivitāti.
Tomēr šī savienojuma precīzs veidošanās mehānisms pagaidām ir noslēpums – līdz šim līdzīgs efekts uz radniecīgiem debess ķermeņiem nav ticis novērots.
Jums varētu patikt šie:
Kas ir fosfīns?
Fosfīns ir ķīmisks savienojums, kas sastāv no viena fosfora un trim ūdeņraža atomiem. Tas ir ļoti toksisks un sprādzienbīstams gāzveida savienojums, kas parastos apstākļos atmosfērā nav stabils. Uz Zemes fosfīns dabiski veidojas, piemēram, purvos, kur noārdās organiskās vielas.
Uz planētām, piemēram, Jupiteru un Saturnu, fosfīns var rasties arī bez mikroorganismu līdzdalības – kā noteiktu ķīmisku reakciju rezultāts ārkārtīgi augsta spiediena apstākļos.
Uz brūnā pundura „Wolf 1130C“ izmērītais fosfīna daudzums pats par sevi nav liels, īpaši salīdzinājumā ar gāzu milžu atmosfērām, tomēr citiem brūnajiem punduriem tik augsta šī savienojuma koncentrācija līdz šim nav tikusi novērota.
Kāds ir „Wolf 1130C“?
„Wolf 1130C“ ir trešais komponents trīszvaigžņu sistēmā „Wolf 1130ABC“. Tas riņķo ap divām galvenajām zvaigznēm – vēsu sarkano punduri „Wolf 1130A“ un balto punduri „Wolf 1130B“.
Tas nozīmē, ka brūnais punduris atrodas salīdzinoši tālā orbītā ap masīvāku zvaigžņu centru, taču gravitācijas ziņā joprojām ir cieši saistīts ar pārējiem sistēmas komponentiem.
Jums varētu patikt šie:
Fosfīna atklāšanas rezultātā zinātnieki izmantoja atmosfēras modeļu analīzi – metodi, kas, balstoties uz spektrālajiem datiem, ļauj novērtēt, kāds un cik daudz gāzu varētu būt konkrētā debess ķermeņa atmosfērā.
Pētījumā iesaistītā Sanfrancisko Universitātes pētniece Eilīna Gonsalesa skaidroja, ka šo pieeju var salīdzināt ar situāciju, kad, nogaršojot tikai gabaliņu kūkas, jāmēģina atjaunot visu recepti, ja pats konditors to neatklāj. Modeļu rezultāti liecina, ka fosfīna koncentrācija sasniedz apmēram 100 daļiņu uz miljardu.
No kurienes cēlies šis fosfīns?
Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir, kāpēc fosfīns atklāts tieši uz šī brūnā pundura, bet ne uz citiem līdzīgiem objektiem. Saskaņā ar vienu no galvenajām hipotēzēm „Wolf 1130C“ varēja iegūt fosfīnu tuvumā esošā baltā pundura „Wolf 1130B“ ietekmē.
Baltais punduris, pievelkot un akretējot uz sevis krītošu vielu, noteiktos apstākļos var ierosināt termonukleāras reakcijas – iespējamu jaunas zvaigznes uzliesmojumu jeb novu. Daži pētījumi liecina, ka šādi notikumi varētu būt bijis nozīmīgs fosfora avots visā Piena Ceļa galaktikā.
Taču tieši pierādījumi nesenai zvaigžņu sprādzienam šajā sistēmā nav atrasti – vismaz ne kopš brīža, kad pirms apmēram simt gadiem sistēma tika atklāta. Tāpēc nevar izslēgt, ka konstatētais fosfīns ir ļoti senas sprādziena epizodes ilgstoša atbalss.
Ko mums stāsta šis atklājums?
Šis atklājums vēlreiz apliecina, cik jaudīgs instruments ir Džeimsa Veba teleskops sarežģītu atmosfēru izpētē un cik daudz jaunas informācijas var sniegt pat viena vienīga gāzes līnija debess ķermeņa spektrā.
Katrs šāds atradums rada jaunus jautājumus par mūsu Visuma ķīmisko un dinamisko attīstību – sākot ar elementu izcelsmi un beidzot ar potenciāli dzīvībai labvēlīgu vidi veidošanos citur kosmosā.
