Sākumā tas var izklausīties kā aina no zinātniskās fantastikas filmas: desmitstāvu daudzdzīvokļu nams, kas uzcelts mazāk nekā pusotras diennakts laikā. Nav izmantoti triki, nav montāžas – ir tikai ātrums, rūpīgs plānojums un jaunākās celtniecības tehnoloģijas. Un tas nav teorētisks pieņēmums, bet fakts, kas pavisam nesen īstenojies Ķīnā.
Iespējams, esi dzirdējis par 3D drukātām mājām vai konteineru arhitektūru, taču šis piemērs sniedzas krietni tālāk par ierasto. Tas, ko paveica kāds Ķīnas būvuzņēmums, ne tikai pārsteidz ar tempu, bet arī liek no jauna izvērtēt, ko vispār saprotam ar tradicionālu būvniecību.
Vai nākotnē dzīvokli gaidīsim vairākus gadus vai saņemsim to dažu nedēļu laikā? Šis projekts nav vienreizējs šovs, bet skaidra zīme, ka būvniecības nozare mainās. Ja šodien šādi termiņi šķiet gandrīz neaptverami, tad rīt tie var kļūt par jauno normu.
Jums varētu patikt šie:
Rekords, kas pārraksta noteikumus
Ķīnas būvuzņēmums uzcēla desmitstāvu dzīvojamo ēku 28 stundās, izmantojot rūpnīcā iepriekš izgatavotus moduļus, kurus objekta vietā vienkārši salika kopā. Tas ir rekordliels sasniegums, kas pārspēj visus līdzšinējos šāda mēroga projektus. Un pats galvenais – ēka ne tikai stāv, bet ir arī pilnībā gatava ekspluatācijai.
Moduļi tika izgatavoti rūpnīcā: jau iepriekš sagatavotas sienas, elektroinstalācija, grīdas un viss pārējais nepieciešamais. Būvlaukumā atlika tikai visu salikt kopā kā milzu “Lego” komplektu – tikai ar nesalīdzināmi lielāku atbildību un precizitātes prasībām.
Šāds temps parāda, ka mūsdienu tehnoloģijas var kardināli mainīt to, kā būvējam, dzīvojam un pat plānojam pilsētas. Ja tradicionāli desmitstāvu ēkas būvniecība aizņem vairākus mēnešus vai pat gadu, tad šis piemērs padara robežu starp neiespējamo un reālo arvien izplūdušāku.
Ko nozīmē moduļu būvniecība?
Šī projekta panākumu pamatā ir tā dēvētā moduļu būvniecība – pieeja, kur lielākā daļa ēkas elementu netiek radīti būvlaukumā, bet gan rūpnīcā. Pēc tam moduļus nogādā uz objektu un saliek kopā kā konstruktoru. Moduļi no rūpnīcas var iznākt jau aprīkoti ar santehniku, logiem, sienām un pat mēbelēm.
Šāds risinājums samazina kļūdu risku, paātrina būvniecības procesu un ļauj strādāt ar lielāku precizitāti. Turklāt moduļu būvniecība ir daudz mazāk atkarīga no laikapstākļiem, kas tradicionālos projektus bieži aizkavē. Rūpnīcas vide nodrošina kontrolētus apstākļus – rezultātā iegūstam ātrāku un kvalitatīvāku būvniecību.
Jums varētu patikt šie:
Svarīgs solis ilgtspējīgas būvniecības virzienā
Šāda tipa projekti ne tikai ietaupa laiku, bet var būt arī būtiski videi draudzīgāki. Tradicionālajos būvlaukumos tiek izšķiesta liela daļa materiālu, savukārt moduļu būvniecība ļauj precīzi aprēķināt, cik un kādi resursi nepieciešami. Rezultātā rodas mazāk atkritumu, mazāks enerģijas patēriņš un zemāka ietekme uz vidi.
Tajā pašā laikā būtiski samazinās arī troksnis un piesārņojums ēkas apkārtnē, jo lielākā daļa darbu tiek paveikta citur.
Tas ir īpaši nozīmīgi blīvi apdzīvotās teritorijās, kur vairāku gadu garumā turpināta būvniecība var nopietni pārbaudīt apkārtējo iedzīvotāju pacietību. Klimata pārmaiņu un straujas urbanizācijas apstākļos šādi risinājumi piedāvā alternatīvu tradicionālajai būvniecībai – ātrāku, tīrāku un prognozējamāku veidu dzīves vides attīstīšanai.
Vai šādam būvniecības veidam ir mīnusi?
Lai arī moduļu būvniecība izklausās iespaidīgi, tai ir arī vairāki izaicinājumi.
1. Ļoti precīza plānošana. Jebkura kļūda projektēšanas vai ražošanas posmā var radīt nopietnas problēmas būvlaukumā. Tas nozīmē, ka viss projekts jau sākotnēji ir ļoti rūpīgi jāizstrādā, pirms vispār sākas būvdarbi.
2. Transports. Moduļi nereti ir lieli un smagi, tāpēc to pārvadāšanai nepieciešama speciāla loģistika un infrastruktūra. Ne katrā valstī vai pilsētā ceļu tīkls un loģistikas sistēma ir gatava šādu kravu pārvadāšanai.
3. Estētika. Lai gan tehnoloģijas strauji attīstās, daļa arhitektu joprojām šaubās, vai moduļu būvniecība spēj piedāvāt tikpat lielu elastību un arhitektonisko daudzveidību kā tradicionālās būvmetodes.
Vai tas darbotos arī Eiropā?
Eiropā tik straujš būvniecības temps vēl nav plaši izplatīts, taču pirmie soļi jau ir sperti. Vairākas Skandināvijas valstis moduļu būvniecību izmanto jau gadiem, īpaši skolu, viesnīcu un pagaidu dzīvojamās platības vajadzībām.
Galvenie šķēršļi ir stingrākas prasības, sarežģītas atļauju procedūras un konservatīva būvniecības nozare. Tomēr, pieaugot dzīvojamās platības cenām, palielinoties iedzīvotāju skaitam pilsētās un spiedienam meklēt videi draudzīgākus risinājumus, šādi projekti varētu salīdzinoši ātri kļūt daudz izplatītāki.
Vai esam gatavi jaunai pilsētu nākotnei?
Dzirdot par desmitstāvu ēku, kas uzbūvēta 28 stundās, pirmais, ko izjūtam, ir pārsteigums. Taču tam seko virkne jautājumu: vai arī mēs nākotnē dzīvosim šādos namos? Vai šī tehnoloģija kļūs par jauno standartu? Vai Āzijā aizsāktā būvniecības revolūcija drīzumā sasniegs arī citus pasaules reģionus?
Viena lieta ir skaidra – tas vairs nav tikai nākotnes scenārijs, bet ļoti konkrēta tagadne. Varbūt patiešām ir laiks aizmirst frāzi “būvniecība ilgst vairākus gadus” un sākt domāt pavisam citos termiņos.
