Astronomi visā pasaulē nepārtraukti meklē jaunus pasaules aiz mūsu Saules sistēmas robežām. Līdz šim ir atklātas jau vairāk nekā seši tūkstoši eksoplanētu, taču zinātnieki uzsver, ka tas ir tikai sākums.
Nākamajos gados kosmosā tiks palaistas jaunas misijas, kas varētu atklāt pat simtiem tūkstošu līdz šim nezināmu planētu. Iespējams, starp tām būs arī tāda, kas līdzinās mūsu Zemei. Kā norāda Kalifornijas Tehnoloģiju institūta astronomē Aurora Kesela, mērķis nav vienkārši atrast jebkādas planētas, bet gan vispirms identificēt tās, kas atgādina Zemi.
Viņa skaidro, ka līdzšinējie atklājumi ir ļāvuši izveidot precīzus datu arhīvus, taču zinātne tagad ir gatava spert nākamo soli – sākt mērķtiecīgi meklēt pasaules, kur varētu pastāvēt dzīvība.

Trīsdesmit gadu progress
Trīsdesmit gadu laikā kopš pirmajiem eksoplanētu atklājumiem cilvēce ir izveidojusi teleskopus un tehnoloģijas, kas ļauj ne tikai ieraudzīt šīs tālās pasaules, bet arī pētīt to sastāvu. Jaunās misijas sola ieskatīties Visumā vēl dziļāk – zvaigžņu kopās un sistēmās, kas atrodas tūkstošiem gaismas gadu attālumā.
Jaunas misijas, jaunas iespējas
Pirmā startēs Eiropas Kosmosa aģentūras jaunā misija PLATO, kuras palaišana plānota 2026. gada decembrī. Tās galvenais mērķis ir meklēt nelielas, klinšainas un Zemei līdzīgas planētas, kas riņķo ap savām zvaigznēm tā dēvētajās apdzīvojamības zonās.
Gadu vēlāk, 2027. gadā, NASA orbītā nogādās kosmisko teleskopu Nancy Grace Roman. Tas darbosies tandēmā ar jau strādājošo Džeimsa Veba teleskopu un palīdzēs atklāt planētas, kuras iespējams pamanīt, izmantojot gravitācijas lēcas efektu – gaismas liekšanos, tai šķērsojot masīvu debesķermeņu tuvumu.
Vēl pēc gada, 2028. gadā, Ķīnas valsts kosmosa aģentūra plāno palaist misiju „Zeme 2.0“, kuras mērķis tāpat ir atrast Zemei līdzīgas planētas.
Simtiem tūkstošu jaunu pasauļu

Zinātnieki prognozē, ka ar šo misiju palīdzību varētu tikt atklāti gandrīz simt tūkstoši jaunu potenciālo planētu. Lai arī daudziem no šiem kandidātiem būs nepieciešams papildu apstiprinājums, tik liels atklājumu skaits būtiski mainītu mūsu priekšstatu par Visumu.
Līdz 2026. gada beigām pētnieki cer paziņot par vēl vairāku tūkstošu jaunu eksoplanētu identificēšanu. Turklāt ar jaunu datu katalogu gatavojas nākt klajā arī „Gaia“ misija, kas ar unikālu precizitāti mēra miljardu zvaigžņu atrašanās vietas. Šajā katalogā tiks iekļauts arī liels skaits potenciālu eksoplanētu, kas palīdzēs daudz precīzāk noteikt, kurās zvaigžņu sistēmās ir vērts meklēt dzīvībai piemērotus apstākļus.
Arvien tuvāk dzīvības meklējumiem

Lai patiesi atrastu „otro Zemi“ – planētu, kas riņķo ap savu „Sauli“ un kuras klimats līdzinās mūsējam –, būs nepieciešamas vēl attīstītākas tehnoloģijas. Šāda misija jau tiek plānota: tas ir Habitable Worlds Observatory, kura starts paredzēts šī gadsimta ceturtajā desmitgadē.
Šis teleskops kļūs par Habela un Veba pēcteci. Tas ļaus novērot tālās planētas tieši, ne tikai netieši, un izvērtēt, vai uz tām ir okeāni, kontinenti vai pat veģetācija. Iespējams, tieši ar šī teleskopa palīdzību mēs pirmo reizi ieraudzīsim pazīmes, ka kaut kur Visumā pastāv dzīvība.
No skaitļiem līdz īstam atklājumam

Pirmie trīsdesmit gadi eksoplanētu izpētē bija veltīti galvenokārt daudzumam – atklāt un saskaitīt pēc iespējas vairāk planētu. Tagad ir pienācis laiks pievērsties kvalitātei un saprast, kuras no šīm pasaulēm patiešām varētu līdzināties mūsu mājvietai – Zemei.
Zinātnieki ir pārliecināti, ka atrodamies tikai viena soļa attālumā no vēsturiska lēciena – pierādījuma, ka Zeme nav vienīgā dzīvībai piemērotā planēta Visumā.
Iespējams, jau pavisam drīz mēs lūkosimies uz kādu tālu planētu un ieraudzīsim tajā gluži kā savu atspulgu – nelielu, zilganu punktu, kas atgādina mūsu pašu pasauli. Planētu, kur, tāpat kā šeit uz Zemes, kādreiz varēja uzliesmot dzīvība.


