2025. gada 9. oktobrī Polijas Iekšējās drošības aģentūra oficiāli paziņoja, ka jau vairākus gadus Varšavas pašvaldībā strādājošais ierēdnis, kuru sabiedrība pazīst ar vārdu Tomass L., ir apsūdzēts spiegošanā Krievijas labā.
Izmeklēšanas dati liecina, ka viņš ilgstoši nodevis Krievijas izlūkdienesta virsniekam lielu apjomu oficiālu dokumentu un konfidenciālas informācijas. Šī darbība, kā norāda prokuratūra, ilga aptuveni piecus gadus – no 2017. gada līdz 2022. gada martam.
Aizdomās turēto aizturēja jau 2022. gada martā, un kopš tā laika viņš atrodas pirmstiesas apcietinājumā. Pēc prokuroru teiktā izmeklēšana bija gara un daudzslāņaina, taču šobrīd tā ir pabeigta – apsūdzība spiegošanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā tika oficiāli izvirzīta šā gada 11. septembrī, kad lieta tika nodota Varšavas reģionālajai tiesai.
Kā informācija tika iegūta un ko tā ietvēra?

Saskaņā ar Polijas prokuratūras oficiālo informāciju Tomass L. strādāja Varšavas civilstāvokļa aktu dokumentu arhīva nodaļā. Tas viņam nodrošināja piekļuvi plašam svarīgu dokumentu klāstam – gan arhivētiem, gan tādiem, kas skāra aktuālās lietas.
Izmeklētāji apgalvo, ka viņš slepus kopējis datus personīgajos datu nesējos, fotografējis dokumentus ar mobilo tālruni un sistemātiski nodevis savākto informāciju Krievijas izlūkdienesta pārstāvim, izmantojot slepenas radio sakaru līnijas.
Starp nodoto informāciju esot bijuši dati par Polijas un citu valstu pilsoņu civilstāvokli, sarakste ar diplomātiskajām pārstāvniecībām, oficiālo dokumentu veidlapas, iekšējie norādījumi un cita jutīga rakstura informācija. Prokuratūra uzsver, ka šie dokumenti Krievijai varējuši dot iespēju veidot fiktīvas identitātes citiem izlūkdienesta aģentiem.
Apmācība un saikne ar Krievijas izlūkdienestu
Izmeklētāji norāda, ka Tomass L. iepriekš saņēmis speciālu apmācību no Krievijas izlūkdienestiem. Tieši tas, pēc Polijas Iekšējās drošības aģentūras domām, ļāvis viņam ilgstoši, sistemātiski un nepamanīti darboties pašvaldības struktūrās.
Viņam bijusi tieša saikne ar jau iepriekš identificētu Krievijas izlūkdienesta virsnieku, kurš koordinējis gan viņa darbību, gan izmantotos informācijas nodošanas kanālus.
Šie fakti raisījuši nopietnas šaubas par dokumentu aizsardzības sistēmu efektivitāti Polijā, īpaši vietējās pārvaldes līmenī. Tas ir pirmais tik augsta līmeņa gadījums, kad spiegošanā tiek turēts aizdomās nevis militārpersona vai diplomāts, bet gan civilais ierēdnis valsts pārvaldē.
Aizdomās turētais noliedz savu vainu

Neraugoties uz izmeklētāju secinājumiem un savāktajiem pierādījumiem, Tomass L. noliedz savu vainu. Pēc prokuroru teiktā, izmeklēšanas sākumposmā viņš sniedzis paskaidrojumus, taču vēlāk atteicies sadarboties un izmantojis tiesības klusēt.
Nesen tiesa pagarinājusi viņam piemēroto drošības līdzekli – Varšavas apelācijas tiesa nolēmusi, ka viņš paliks apcietinājumā līdz 2026. gada 25. martam. Pieņemot lēmumu, tiesa ņēmusi vērā lietas raksturu un potenciālo apdraudējumu valsts drošībai.
Ko šis gadījums nozīmē Polijai un Eiropai?
Notikušais tiek uzskatīts par vienu no nopietnākajiem spiegošanas gadījumiem Polijā pēdējās desmitgades laikā. Tas atklājis ne tikai vietējās varas struktūru ievainojamību, bet arī parādījis, cik dziļi izlūkdienestu tīkli var iesakņoties pat vismazāk gaidītajās institūcijās.
Analītiķi uzsver, ka šis gadījums atkal atgādina par Krievijas izlūkdienestu aktivitāšu pieaugumu Eiropā – jo īpaši pirms ziemas sezonas un pieaugošā saspringuma saistībā ar karu Ukrainā.
Tāpat tas ir nopietns brīdinājums arī citām valstīm: spiegošana ne vienmēr notiek tikai augstākajā valsts līmenī. Tā var tikt īstenota arī caur šķietami parastiem darbiniekiem, kuriem, tomēr, ir piekļuve būtiskai un jutīgai informācijai.
Kamēr tiesas process vēl nav sācies, daļa lietas materiālu joprojām ir slepeni. Tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka šī lieta ietekmēs daudz ko vairāk par viena cilvēka atbildību – tā piespiedīs no jauna izvērtēt, kā valsts aizsargā savus datus un kas patiesībā var izrādīties slēpts apdraudējums drošībai.


