2025. gada 3. oktobrī Helsinku apgabaltiesa pieņēma spriedumu, kas radīja plašas diskusijas starptautisko tiesību un drošības eksperu vidū – tika izbeigta krimināllieta pret trim naftas tankkuģa „Eagle S” apkalpes locekļiem.
Kuģis, ko saista ar tā dēvēto Krievijas „ēnu floti”, tika apsūdzēts piecu zemūdens kabeļu tīšā bojāšanā Somu jūras līcī Baltijas jūras dzelmē 2024. gada decembrī.
Sākotnēji šo gadījumu uzskatīja par vienu no nopietnākajām hibrīdkara provokācijām reģionā, kam varētu būt ilgstoša ietekme gan uz Somijas drošību, gan uz visu Baltijas jūras komunikācijas infrastruktūru. Taču tiesa lietu skatīja citādi – norādot uz jurisdikcijas trūkumu, tā atzina, ka Somijas tiesībsargājošajām iestādēm nav tiesību patstāvīgi saukt pie atbildības uz ārvalstīs reģistrēta kuģa esošu apkalpi.
Jums varētu patikt šie:
Starptautiskās tiesības pret valsts drošības interesēm
Helsinku apgabaltiesa savu lēmumu pamatoja ar starptautiskajām jūras tiesībām, kas regulē kriminālatbildību par uz ārvalstu karogu kuģiem izdarītiem nodarījumiem.
Naftas tankkuģis „Eagle S” bija reģistrēts Kuka salās. Apkalpes locekļi – kapteinis Davita Vadatškoria (Gruzijas pilsonis), pirmais stūrmanis Roberts Egizarians un otrais stūrmanis Santosh Kumari Chaurasia (Indijas pilsonis) – nav ne Somijas pilsoņi, ne pastāvīgie iedzīvotāji.
Tiesa uzsvēra, ka saskaņā ar starptautiskajām konvencijām atbildība par šādu pārkāpumu izmeklēšanu un apsūdzību celšanu gulstas vai nu uz kuģa reģistrācijas valsti (šajā gadījumā – Kuka salām), vai uz to valstu tiesībsargājošajām iestādēm, kuru pilsoņi ir apkalpes locekļi.
Tas nozīmē, ka pat tad, ja pārkāpums izdarīts Somijas teritoriālajos ūdeņos vai Somijas ekonomiskajā zonā, Somijai bez papildu starptautiskām procedūrām vai sadarbības līgumiem nav tiesību nekavējoties un patstāvīgi saukt apkalpi pie kriminālatbildības.
Gadījums, kas satricināja visu reģionu
Kuģa „Eagle S” nodarītais kaitējums skāra zemūdens kabeļus, kas ir būtiski gan sakaru nodrošināšanai, gan energoapgādei – tie savieno Somiju ar Igauniju, Zviedriju un citiem Baltijas jūras reģiona partneriem.
Jums varētu patikt šie:
Pēc notikušā radās nopietnas diplomātiskas bažas par iespējamiem Maskavas soļiem, kuru mērķis varētu būt reģiona destabilizēšana, izmantojot tā dēvēto hibrīdkara taktiku jūrā – izmantojot šķietami komerciālus kuģus patiesībā slepenu sabotāžas operāciju veikšanai.
Lai arī Somijas izlūkdienesti un drošības iestādes sniedza datus par tankkuģa netipiskajām manevrēm, ilgo uzturēšanos kabeļu trases tuvumā un aizdomām, ka kabeļi varētu būt tīši bojāti ar enkuru, tiesa neuzskatīja to par pietiekamu pamatu, lai pārkāptu stingri noteiktās starptautisko tiesību robežas.
Politiskā vilšanās un juridiskā realitāte
Somijas Iekšlietu ministrija publiski paudusi vilšanos par tiesas lēmumu, vienlaikus uzsverot, ka Somija stingri ievēro visas savas starptautiskās saistības. Valsts pārstāvji nav izslēguši iespēju vērsties Kuka salu, Indijas un Gruzijas tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu sākt izmeklēšanu šo valstu jurisdikcijā.
Vienlaikus Eiropas Savienība ir aicinājusi pārskatīt tiesību aktu nepilnības, kas ļauj hibrīduzbrukumu organizētājiem izvairīties no atbildības. Eiropas Komisijas iekšlietu jomas komisārs ir uzsvēris, ka nepieciešams stiprināt ES kopējo jūras drošības stratēģiju un izstrādāt jaunus mehānismus, kas nodrošinātu vainīgo saukšanu pie atbildības par uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai.
Kas notiks tālāk?
Apkalpes locekļi jau ir atstājuši Somiju un, pēc neoficiālas informācijas, atgriezušies savās mītnes valstīs. Kuģis „Eagle S”, kas tiek uzskatīts par vienu no desmitiem Krievijas naftas eksporta „ēnu maršrutu” tankkuģu, turpina reisus.
Somijas varas iestādes cer, ka starptautisks spiediens vismaz daļēji palīdzēs rast risinājumu. Taču šis gadījums spilgti parāda, cik viegli kritiskā infrastruktūra var kļūt par ģeopolitiskas konfrontācijas instrumentu. Lai gan spēkā esošais tiesiskais regulējums Somijai neļauj tieši sodīt aizdomās turētos, fakts, ka šādi uzbrukumi var notikt starptautisko tiesību „pelēkajā zonā”, rada nopietnus jautājumus visai starptautiskajai sabiedrībai.
Pašlaik turpinās padziļināta izmeklēšana par iespējamo saikni ar Krievijas militārajām vai izlūkošanas struktūrām, taču skaidru atbilžu vēl var nākties gaidīt ilgi. Tikmēr Baltijas jūra paliek ne tikai būtiska tirdzniecības un enerģētikas artērija, bet arī potenciāls ģeopolitisko spēku cīņu skatuves punkts.
